Mājdzīvnieks šiem cilvēkiem, kuri dalījušies ar saviem stāstiem, nav tikai mīlulis, ar kuru doties pastaigās vai balsts skumjos brīžos, šī stāsta varoņi ir dzīvi tāpēc, ka blakus bijuši uzticamie četrkājainie draugi. Pieci stāsti par to, kā mājdzīvnieki glābuši dzīvības.
Reigans, kas glāba saimnieku no zemē nokritušiem vadiem
Džozefs no Amerikas pilsētas Bostonas stāsta: "Es atceros savas mātes stāstu par mūsu suni Reiganu - viņš kādas pastaigas laikā upurēja savu dzīvību, lai izglābtu manu mammu. Viņi kopā gāja pa ceļu, kur priekšā bija noticis kāds negadījums ar augstsprieguma līniju, par ko mana māte nezināja."
"Sajūtot briesmas, suns sāka riet un skriet uz priekšu, pretī zemē nokritušajiem kabeļiem, kā rezultātā viņu "nosita" ar elektrisko strāvu."
"Ja nebūtu Reigans, mana māte nebūtu dzīva. Es nekad neaizmirsīšu, ko viņš izdarīja - kopš tā notikuma es suņus vienmēr uztveru kā ģimenes locekļus."
- Leo, kas pamanīja saimnieka sirdstrieku
26 gadus vecā meitene Tara atklāj: "Man bija tikai 20 gadu, kad manā ģimenē notika neparasts atgadījums. Bija parasts vakars, mājās atrados tikai es un mans tēvs."
"Es pamanīju, ka mūsu kaķis Leo stāv uz trepēm un uzvedas dīvaini. Sākumā es domāju, ka viņš vienkārši grib spēlēties, un ar skaļu ņaudēšanu pievērst sev uzmanību. Es nokāpu lejā no savas istabas un ieraudzīju tēvu bezsamaņā guļam uz zemes. Zvanīju mammai un izsaucu ātro palīdzību - tēvu nogādāja slimnīcā un viņa dzīvību izglāba. Es nezinu, vai Leo saprata, ko viņš izdarīja, bet, ja nebūtu viņa, šis stāsts beigtos daudz skumjāk."
Lakijs, kas izglāba no pašnāvības
Džesika no Malaizijas, Kualalumpuras stāsta: "Manuprāt, cilvēki nepietiekami runā par mentālās veselības problēmām, īpaši tādā valstī kā Malaizija. Informācijas trūkuma dēļ arī bieži vien cilvēki nemeklē profesionālu palīdzību. Es tajā skaitā. Bet, par laimi, šajā cīņā ar mani kopā bija mans suns Lakijs. Kad man bija ļoti slikti, viņš nāca pie manis gultā un lika man to tās rāpties laukā."
"Kad es negribēju doties ārpus mājas, viņš rēja tik ilgi, līdz izvedu viņu pastaigā."
"Tagad es jūtos labāk - atskatoties atpakaļ, es saprotu, ko Lakijs darīja. Viņš man lika funkcionēt pat tad, kad es to ļoti nevēlējos."
Makss, kas izglāba slīkstošu puiku
"Atšķirībā no saviem brāļiem un māsām, es nekad tā arī neiemācījos peldēt," atklāj 28 gadus vecais Arvins. "Katrās ģimenes brīvdienās es sēdēju bērnu baseinā, jo lielajā baseinā man bija aizliegts atrasties. Taču, būdams stūrgalvīgs bērns, es tomēr nolēmu tur doties. Pēc brīža es jau biju iekritis lielajā baseinā un mēģināju tikt no tā laukā. Tas neizdevās, un es sāku slīkt. Par laimi, mans suns Makss to redzēja un brīdināja manus ģimenes locekļus. Suns rēja un skrēja baseina virzienā - vecāki viņam sekoja un izvilka mani laukā pirms bija par vēlu."
Beilijs, kas cīnījās ar čūsku
Grēta no Austrālijas atklāj, ka dzīvo teju džungļu ielokā, tāpēc stāsti par čūskām, kas ielien mājās nav retums: "Esmu māte četrus gadus vecam zēnam - centos viņu pasargāt no bīstamajiem rāpuļiem un neļāvu iet bez uzraudzības laukā spēlēties. Kādu vakaru biju aizmirsusi aizslēgt durvis, un viņš izgāja spēlēties laukā uz lieveņa."
"Pēc brīža dzirdēju suņa rejas un kliedzienus."
"Izskrēju laukā un redzēju, kā mūsu suns Beilijs aizsargā manu dēlu un cīnās ar pitonu. Man bail iedomāties, kas būtu noticis, ka Beilija tur nebūtu."