Kad komiķis un aktieris Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka kandidēs uz Ukrainas prezidenta amatu, daudzi bija pamatoti skeptiski, it īpaši ņemot vērā to, kā nepieredzējušu cilvēku ievēlēšana augstos amatos izvērtusies citviet. Tomēr nepilnu septiņu mēnešu laikā, ko Zelenskis pavadījis prezidenta amatā, viņš sevi pierādījis kā spējīgu politiķi - gan stiprinot attiecības ar Rietumiem, gan cenšoties izbeigt Krievijas iebrukumu Autrumukrainā.
Zelenskis 21. aprīlī uzvarēja prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā, saņemot 73% balsu. Viņa sāncensis, līdzšinējais valsts galva Petro Porošenko ieguva tikai 24% balsu.
Tik pārliecinošu rezultātu nevienam prezidenta amata kandidātam Ukrainas vēsturē līdz šim nebija izdevies gūt.
Zelenskis parādīja, ka ir gatavs pieņemt atbildīgus lēmumus, jau inaugurācijas dienā 21. maijā, kad paziņoja, ka atlaiž parlamentu.
Tomēr viņš lūdza deputātus divu mēnešu laikā pieņemt vairākus, pēc viņa teiktā, neatliekamus likumus - par deputāta tiesiskās imunitātes atcelšanu, par nelikumīgu iedzīvošanos bagātībā un vēlēšanu kodeksu.
Viņš arī lūdza deputātus atlaist Ukrainas Drošības dienesta vadītāju, ģenerālprokuroru un aizsardzības ministru. Tā visa paveikšanai Zelenskis deva parlamentam divus mēnešus laika.
Zelenskis bija izteicies, ka par savu galveno pienākumu uzskata kara izbeigšanu Ukrainas austrumos. Līdz ar to pirmajā darba vizītē devies uz Donbasu, kurā apskatīja Ukrainas armijas pozīcijas divos Luhanskas ciemos.
Kad tika atjaunotas Krievijas balsstiesības Eiropas Padomes Parlamentārajā (EPPA) asamblejā, 25. jūnijā Ukrainas delegācija to pameta.
"Esmu vīlies EPPA lēmumā bez ierobežojumiem apstiprināt Krievijas delegācijas tiesības," paziņojis Zelenskis.
Jūlija sākumā Ukrainas prezidents aicināja Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu satikties miera sarunās Minskā.
"Mums ir jāaprunājas? Runāsim," Zelenskis aicinājis videouzrunā Putinam, kas publicēta viņa kanālā vietnē "YouTube". "Parunāsim, kam pieder Krima un kā nav Donbasā."
Zelenska ierosinātajām sarunām pauda atbalstu arī Baltkrievija, kur uztur ciešas saites ar Krieviju.
Dienu vēlāk Zelenskis un Putins aizvadīja pirmo telefonsarunu. Viens no galvenajiem apspriestajiem jautājumiem bijis Krievijas sagūstīto Ukrainas jūrnieku atbrīvošana, norāda preses dienests. Tika runāts arī par citu Krievijas teritorijā esošo Ukrainas pilsoņu atgriešanos.
Zelenskis un Putins arī apsprieduši iespēju turpināt sarunas Normandijas formātā.
11. jūlijā Zelenskis paziņoja, ka nolēmis 24. augustā nerīkot militāro parādi par godu valsts neatkarības dienai, un ietaupītos līdzekļus viņš piedāvājis izmaksāt karavīriem kā prēmiju.
"Mēs izlēmām piešķirt 300 miljonus grivnu (8,7 miljonus eiro) visu mūsu karavīru prēmijām," paziņoja Ukrainas prezidents.
Tajā pašā dienā Zelenskis arī paziņoja, ka Černobiļas teritorijai, kurā norisinājās viena no lielākajām kodolavārijām vēsturē, vajadzētu kļūt par oficiālu tūristu apmeklēšanas vietu.
"Černobiļa ir Ukrainas zīmols ar negatīvu piegaršu. Laiks to mainīt," paziņojis prezidents.
Jūlija beigās notikušajās parlamenta vēlēšanās uzvaru guva Zelenska pārstāvētā partija "Tautas kalps", kas saņēma 43,16% balsu, iegūstot 254 mandātus 450 vietu parlamentā. Līdz ar to pirmo reizi Ukrainas vēsturē Augstākajā radā izveidojās vienas partijas absolūtais vairākums, kam nepieciešami vismaz 226 mandāti.
Saasinājums attiecībās ar Krieviju sekoja jūlija izskaņā. Ukrainas tiesa deva rīkojumu arestēt Krievijas tankkuģi, kuru aizturēja pagājušajā nedēļā par Ukrainas karakuģu bloķēšanu pērnajā novembrī Kerčas šaurumā, 30. jūlijā, paziņojis Ukrainas galvenais militārais prokurors Anatolijs Matioss.
Savukārt 6. augustā tika vēstīts, ka Donbasā nogalināti četri karavīri. Tas vienas dienas laikā bija lielākais kritušo karavīru skaits kopš pamiera stāšanās spēkā 21.jūlijā. Zelenskis uzreiz pēc tam zvanījis Putinam.
"Steidzami viņam piezvanīju. Sacīju, ka tas mūs netuvina mieram," preses brīfingā sacīja Zelenskis, piebilstot, ka Putinam teicis: "Es jūs ļoti lūdzu ietekmēt to pusi, lai viņi izbeidz mūsu cilvēku nogalināšanu."
Solis uz priekšu attiecībās ar Krievija tika sperts septembra sākumā, kad abas valstis apmainījās ar 70 gūstekņiem. Pēc ilgi gaidītās gūstekņu apmaiņas Zelenskis un Putins apsprieduši jaunu miera sarunu uzsākšanu.
"Abu valstu prezidenti arī vienojās tuvākajā nākotnē apspriest samita sarīkošanas datumu Normandijas formāta ietvaros, ar Francijas un Vācijas līderu piedalīšanos," teikts Ukrainas prezidenta kancelejas paziņojumā.
Zelenskis septembrī tika ierauts skandālā, kas ar laiku noveda pie ASV prezidenta Donalda Trampa impīčmenta. 25. jūlijā notikušā telefonsarunā Tramps aicināja uzsākt izmeklēšanu pret demokrātu ASV prezidenta amata kandidātu, viceprezidentu Baraka Obamas administrācijā, Džo Baidenu.
"Ir daudz runu par Baidena dēlu, ka Baidens apturējis kriminālprocesu, un daudz cilvēku vēlas par to zināt, tāpēc būtu lieliski jebkas, ko jūs varat izdarīt ar ģenerālprokuroru," Zelenskim 25. jūlija sarunā pavēstījis Tramps.
Sarunā pieminēta arī ārvalstu palīdzība un Tramps sacījis Zelenskim, ka ASV dara daudz vairāk nekā Eiropas valstis, lai palīdzētu Ukrainai.
Radās aizdomas, ka Tramps aizturējis militāro palīdzību Ukrainai, lai izdarītu spiedienu uz Kijevu. Vēlāk to apstiprināja liecinieki impīčmenta izmeklēšanā.
16. oktobrī Zelenskis ieradās vizītē Latvijā. Tās laikā viņš tikās ar prezidentu Egilu Levitu, piedalījās svinīgajā ziedu nolikšanas ceremonijā pie Brīvības pieminekļa, kā arī tikās ar Saeimas priekšsēdētāju Ināru Mūrnieci un ministru prezidentu Krišjāni Kariņu.
Foto: Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis apmeklē Latvijas Republikas Saeimu un Ministru kabinetu
Ukrainas armija un Maskavas atbalstītie kaujinieki 9. novembrī sāka plānoto spēku atvilkšanu Austrumukrainā. Spēku atvilkšana bija priekšnosacījums pirmajām tiešajām sarunām starp Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu un Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski.
15. novembrī tika paziņots, ka Zelenskis un Putins Normandijas formāta samitā tiksies 9. decembrī.
Neilgi pirms samita "Time" paziņoja, ka Zelenskis pirmo reizi gozēsies uz žurnāla vāka.
Sarunās Parīzē Zelenskis un Putins vienojās par pilnīga pamiera panākšanu Ukrainas austrumos līdz šā gada beigām un jaunu spēku atvilkšanu no konflikta zonām līdz 2020. gada martam.
"Puses apņemas panākt pilnīgu un visaptverošu pamiera īstenošanu, ko pastiprinās visu nepieciešamo pamiera atbalsta pasākumu īstenošana, pirms 2019. gada beigām," teikts gala paziņojumā pēc Putina un Zelenska pirmās tikšanās divpusējās sarunās.
Tajā piebilsts, ka tiks panākta vienošanās par trim papildu nošķiršanas zonām Ukrainas austrumos "ar mērķi nošķirt spēkus un aprīkojumu līdz 2020.gada marta beigām".
Savukārt Francija paziņoja, ka Francijas prezidents Emanuels Makrons, Vācijas kanclere Angela Merkele,
Putins un Zelenskis tuvāko četru mēnešu laikā sarīkos jaunu samitu par situāciju Ukrainā.
"Pastāv domstarpības, sevišķi par grafiku un nākamajiem soļiem. Mums bija ļoti gara diskusija par to," preses konferencē pēc samita sacīja Makrons.
Sarunu uzmanības centrā bija 2015. gadā noslēgtās Minskas vienošanās atdzīvināšana.
Minskas vienošanās paredz, ka Ukraina varēs atgūt kontroli pār valsts robežu vien tad, kad nemiernieku kontrolētajos reģionos notiks Ukrainas likumiem atbilstošas vēlēšanas un reģioni iegūs autonomu statusu.
Putins atbalsta šādu notikumu norises gaitu, bet Zelenskis uzstāj, ka Ukrainai kontrole pār robežu jāiegūst pirms pašvaldību vēlēšanām.
Minskas vienošanās, ko palīdzēja noslēgt Francija un Vācija, arī nosaka, ka Ukrainai jāatļauj pašvaldībām austrumu reģionos pašām iecelt tiesnešus un prokurorus un veidot vietējo policiju, kā arī jāpieņem likums par amnestiju nemierniekiem. Lielai daļai ukraiņu šīs prasības šķiet nepieņemamas.
Šajos būtiskajos jautājumos samitā nekāda skaidrība netika panākta.
Līderi samitā secinājuši, ka nav citu alternatīvu, kas varētu aizstāt Minskas vienošanos, paziņoja Putins. Viņš uzsvēra, ka Ukrainai vajadzētu piešķirt autonomiju nemiernieku kontrolētajiem reģioniem, kā to paredz Minskas vienošanās, un pieņemt likumu par amnestijas piešķiršanu nemierniekiem.
Putins piebilda, ka samitā panākta vienošanās turpināt karavīru atvilkšanu arī citos apgabalos Ukrainas austrumos, atmīnēt šīs teritorijas un nojaukt nocietinājumus.
Zelenskis atzina, ka daudzas iepriekšējās vienošanās par pamieru ir cietušas neveiksmi, bet piebilda, ka "šoreiz mēs vienojāmies izturēties pret to nopietni".
Ukrainas prezidents pauda pārliecību, ka pamieru izdosies ievērot, ja visas puses stingri apņemsies to darīt.
Ukraina un Krievija veikušas vairākas ieslodzīto apmaiņas, no kurām pēdējā notika septembrī. Samitā pirmdien panākta vienošanās apmainīt pilnīgi visus ieslodzītos, kas atrodas Ukrainas un nemiernieku gūstā.
"Es ļoti vēlētos, lai mūsu cilvēki atgrieztos mājās laikā, lai varētu pavadīt Jaungada brīvdienas ar savām ģimenēm," pēc sarunām sacīja Zelenskis, kuram šis samits bija lielākais politiskais pārbaudījums, kopš stāšanās amatā.
Makrons uzslavēja Zelenska drosmi un apņēmību, piebilstot, ka viņa izturēšanās ļāvusi atsākt miera sarunas.
"Šodien tika sperts svarīgs solis. Šī ir pirmā reize trīs gados, kad noticis šāds samits," sacīja Makrons.
"Šī ir pirmā reize, kad tiekas prezidents Zelenskis un prezidents Putins (..), un mums ir reāli rezultāti," norādīja Francijas prezidents.
Lielas cerības uz šo samitu netika liktas, un ukraiņu protestētāji Kijevā palielināja spiedienu uz politiski nepieredzējušo Zelenski, lai viņš nepiekāpjas Putinam, kurš atradies pie varas jau gandrīz 20 gadus.
Taču pats fakts, ka abi prezidenti ir tikušies divpusējās sarunās pēc ilgajiem kara gadiem, ir nozīmīgs.