Sapņi par ceļojumiem uz Marsu turpinās. Parādās gan ziņas par iespējamo dzīvību uz sarkanās planētas, kā arī kāds Parīzes tehnoloģiju uzņēmums plāno izgatavot kupolus, kuri nākotnē varēšot kalpot kā mājvietas uz Marsa, gan arī vieta, kur uz Zemes patverties no klimata izmaiņām.

Novembra noslēgumā Helsinkos norisinājās start-up uzņēmumu forums "Slush 2019", kurā uzstājās dažādi vides aktīvisti un uzņēmēji. Pasākuma ietvaros uzstājās arī tehnoloģiju uzņēmuma "Interstellar Lab" vadītāja Barbara Belvisi, kas nāca klajā ar uzņēmuma plāniem tuksneša vidū būvēt mākslīgus biomus, kas vēlāk var noderēt Marsa dzīvesvietu būvniecībā un arī kā patvērumi klimata katastrofu gadījumā. 

Uzņēmums ir izstrādājis plānus vairākiem savstarpēji saistītiem kupoliem, kuros tiks organizēta un pētīta ūdens attīrīšanas sistēma ierobežotos apstākļos, atkritumu šķirošana un pārstrāde un ēdiena ražošana. Tāpat šajos biomos dzīvojošajiem vajadzēs mācīties dzīvot pēc "zero-waste" jeb bezatkritumu principa un maksimāli samazināt slāpekļa rašanos ikdienas dzīvē. Kad biomi jeb kompānijas dēvētie "EBIOS" būs pilnībā gatavi funkcionēt, tie varēs nodrošināt attīru ūdeni, pārtiku un elektroenerģiju līdz pat 100 cilvēkiem. 

Ja kādam rodas šaubas par uzņēmuma spējām, tad tās noteikti atspēkos "Interstellar Lab" sadarbība ar NASA. ASV valdības vadītā institūcija un franču uzņēmums plecu pie pleca jau vairākus mēnešus pēta, kā iegūt un attīrīt ūdeni, izmantot 3D printēšanas tehnoloģijas, un analizē cilvēku uzvedību slēgtā vidē. 

Marsa ciems sastāvēs no vairākiem kupoliem-mājām - katram no tiem ir konkrēta funkcija, piemēram, viens būs paredzēts iemītnieku izmitināšanai, otrs - astronautu apmācībām, trešais - zinātnes izpētes centram un lauksaimniecībai, bet citā būs ierīkota laboratorija. Tāpat daži kupoli kalpos arī izklaides mērķiem, piemēram, ciemā atradīsies arī mākslas un mūzikas centrs.

Uzņēmuma mērķis ir sākt biomu ciemata būvniecību jau 2021. gadā Mohaves tuksnesī, Kalifornijā. Pirmo pusgadu pēc uzcelšanas šeit mitināsies zinātnieki un pētnieki, kas veiks pētījumus par dzīves iespējām uz citām planētām. Nākamajā pusgadā pēc kupolu pilsētas būvniecības noslēgšanās uzņēmums aicinās tajā apmesties tūristus. Viena šāda apmešanās ilgs vienu nedēļu, dzīvojot īpaši ekoloģiski izolētā vidē, - tas ļaus pētniekiem aplūkot, kā šādos dzīves apstākļos spēj sadzīvot cilvēki ar dažādiem uzskatiem un personībām. 

Tagad arī, pateicoties īpaši smalkajiem mērinstrumentiem, ar ko aprīkots NASA nolaišanās aparāts "InSight", cilvēki uz Zemes var dzirdēt, kā izklausās "marsatrīces".

"InSight" ir aprīkots ar īpaši jūtīgu seismometru ar nosaukumu "Seismiskais eksperiments iekšējai struktūrai" (Seismic Experiment for Interior Structure (SEIS)), kas var uztvert tik smalkas vibrācijas, kā vēja brīze. SEIS izstrādājusi Francijas kosmosa aģentūra, sadarbojoties ar partneriem.

SEIS tika radīts, lai klausītos "marsatrīces". Zinātnieki vēlas izpētīt, kā to radītie seismiskie viļņi pārvietojas planētas iekšienē, pirmo reizi atklājot Marsa dziļākās iekšējās struktūras.

Seismometrs sāka ievākt datus 2019. gada februāri, bet uztvert pirmo rūkoņu izdevās aprīlī. Pirmajai fiksētajai "marsatrīcei" bija neparasti augsts seismiskais signāls, salīdzinot ar to, ko zinātnieki ir dzirdējuši pēc tam. Līdz šim fiksēti vairāk nekā 100 gadījumi, par 21 no kuriem ir spēcīga pārliecība - tās ir "marsatrīces". Pārējām vēl jāizslēdz citi iespējamie cēloņi.

NASA nu ir publicējusi divu seismisko aktivitāšu skaņas ierakstu. Viena no tām fiksēta 22. maijā, bet otra - 25. jūlijā. Ierakstītās skaņas frekvences ir pārāk zemas, lai tās spētu saklausīt cilvēka auss, tādēļ tās tika paātrinātas un nedaudz apstrādātas. Klausoties "marsatrīces", ieteicams lietot austiņas.

Jūnijā tika ziņots, ka kosmosa ekspedīcijas "Curiosity" zinātnieki ziņojuši par "aizdomīgi augstu" metāna līmeni Marsa atmosfērā. Uz mūsu planētas šīs gāzes klātbūtne parasti liecina par dzīvām radībām.

Savukārt doktors Gilberts Levins, kurš bija NASA pētnieks pagājušā gadsimta nogalē, nācis klajā ar paziņojumu, ka pierādījumi dzīvībai uz Marsa atrasti jau 1970. gados.

Dr. Levins nesen publicēja rakstu "Scientific American", kurā aprakstījis paša vadīto eksperimentu rezultātus. Viņa publikācija sekojusi neilgi pēc vadoša NASA zinātnieka paustās pārliecības, ka tuvāko divu gadu laikā, ļoti iespējams, tiks atrasti pierādījumi dzīvībai uz Marsa.

Dr. Levins savu eksperimentu būtību īsumā aprakstījis savā mājaslapā. Tie balstās iepriekšējos pētījumos, kuros novēroti mikroorganismi kaitīgā vidē.

Mikroorganismi izdala gāzes, kas rodas metabolisko procesu rezultātā. Savukārt mikroorganismu ievietošana augstā temperatūrā tos nogalina, tādējādi pārtraucot gāzu izdali.

Dr. Levina eksperimenti sastāvēja no divām daļām. Sākumā Marsa augsnē tika ievietota radioaktīva "pārtika" un novērots, kas notiks tālāk. Ja augsnē atrastos mikroorganismi, tie izdalītu radioaktīvu gāzi. Pēc tam, lai pārbaudītu, vai gāzi patiešām izdalījuši ārpuszemes organismi, augsne tika "izcepta".

Eksperimenti, kas tika veikti "Viking" Marsa misijas ietvaros, izrādījās veiksmīgi. Tika iegūti pierādījumi dzīvībai uz Marsa, turklāt abiem nolaišanās aparātiem izdevās replicēt eksperimenta rezultātus.

Tiesa, iegūtie dati ir pretrunīgi vērtēti un izraisījuši plašu rezonansi. Vēlāk rezultātus nav izdevies atkārtot, un 2008. gadā veiktie pētījumi radījuši pamatu uzskatīt, ka oksidējošu elementu klātbūtne Marsa augsnē varētu uzrādīt viltus pozitīvu Dr. Levina pētījumos.

Dr. Levins paudis vilšanos, ka vairāk nekā 40 gadus Marsa izpētes aparāti netiek aprīkoti ar instrumentiem, ko varētu izmantot dzīvības pazīmju noteikšanai. Viņš arī piedāvājis, ka ekspertu komisija varētu pārskatīt jaunākos iegūtos datus un salīdzināt tos ar 70. gados veikto eksperimentu iegūtajiem rezultātiem. Dr. Levins ir pārliecināts, ka eksperti nonāktu pie tāda paša secinājuma kā savulaik viņš - dzīvība uz Marsa tika atklāta jau pirms vairāk nekā 40 gadiem.

Tomēr pagaidām jautājums, vai dzīvība pastāv tikai uz Zemes, joprojām paliek aktuāls.

Tomēr, ja Saules sistēmā pastāv dzīvība ārpus Zemes, tad, visticamāk, tā netiks atrasta uz Marsa vai kādas citas planētas. Zinātnieki tagad domā, ka tās meklējumos nopietnāk jāpievēršas Saturna mēnesim Titānam.

Pētījumā, kas publicēts zinātniskajā žurnālā "Nature", rakstīts, ka Titāns ir ļoti līdzīgs mūsu planētai un pastāv liela iespēja, ka uz tā ir dzīvība. Jaunajā Titāna kartē šo līdzību tagad varam novērtēt mēs visi.

Starp 2004. un 2017. gadu NASA kosmosa kuģis "Cassini" veica vairāk nekā 100 lidojumus garām Titānam, kas ir unikāls ar to, ka tam vienīgajam no mēnešiem visā Saules sistēmā ir mākoņi un blīva, laikapstākļus veidojoša atmosfēra.

Mākoņi padarīja Titānu ļoti grūti pētāmu no kosmosa, tomēr, pielidojot tuvu Titāna virsmai, "Cassini" spēja uzņemt pārsteidzoši detalizētus ainavas attēlus.

NASA izveidotā Titāna kartē redzama pasaule, kas izraibināta ar kalnienēm, ielejām, līdzenumiem un smilšu kāpām, kas pretēja ainava tai, ko mēs varam vērot uz citām planētām. Uz Titāna ir arī ezeri un jūras, padarot to par vienīgo vietu Saules sistēmā, uz kuras ir atklāts šķidrums, izņemot Zemi. Tiesa, ūdens vietā, Titāna krātuves ir pilnas ar šķidro metānu.

Tomēr, neskatoties uz Zemei līdzīgo ģeoloģiju un atmosfēru, iespēja atrast dzīvību uz Tirāna joprojām ir maza. Vidējā gaisa temperatūra, kas valda uz tā, ir mīnus 184 grādi pēc Celsija. Ja dzīvība tur eksistē, tad tā nav attīstītāka par mikrobiem Titāna krāteros vai ledainajos vulkānos.

Iespēja pētīt Titāna virsmu tuvumā nebūs drīz. NASA nākamā misija uz Saturna mēness pusi būs vien 2034. gadā. Līdz tam laikam zinātniekiem ir milzums datu no "Cassini", kurus analizēt.