2019. gadā tika sperti nozīmīgi soļi kosmosa izpētē. 10. aprīlī astronomi no projekta "Event Horizon Telescope" prezentējuši pirmo melnā cauruma fotogrāfiju, zinātnieki arī atklāja planētu, kam "nevajadzētu pastāvēt" kā arī eksoplanētu, kas ir līdzīga Zemei.

Melnā cauruma fotogrāfijā redzams melns kodols, kuru apņem oranžs nokaitētas gāzes un plazmas vainags, un tas līdzinās mākslinieku pēdējos 30 gados radītajiem melno caurumu zīmējumiem.

Nofotografētais melnais caurums atrodas 50 miljonu gaismas gadu attālumā galaktikā M87 un attēls uzņemts ar plašu radioteleskopu tīkla palīdzību. Projektā darbojās vairāk nekā 200 cilvēki 20 valstīs.

Sasaistīti kopā kā "gigantiska spoguļa fragmenti", radioteleskopi izveidoja virtuālu observatoriju 12 000 kilometru jeb aptuveni Zemes diametrā.

Zinātniskais žurnāls "Monthly Notices of the Royal Astronomical Society" savukārt vēstīja, ka znātnieki atklājuši jaunu planētu vietā, kas iepriekš uzskatīta par tā saucamo "neptūnija tuksnesi", kur šāda veida planētas nevar eksistēt. Eksoplanēta (ārpus Saules sistēmas esoša planēta) nodēvēta par "aizliegto planētu", jo atklājums pārspējis visas zinātnieku cerības.

"Neptūnija tuksnesis" liecina, ka reģionā valda ļoti spēcīga radiācija, tāpēc tur nevar pastāvēt gāzveida atmosfēra. Radiācija planētu, kas normālos apstākļos būtu gāzveida (kā Neptūns), padara par akmeņainu kodolu.

Tās masa ir līdzīga 20 Zemes masām, bet tās rādiuss ir par 20 procentiem mazāks nekā Neptūnam. Savu zvaigzni tā apriņķo tikai 1,3 Zemes dienās, kamēr Zeme Sauli apriņķo gada laikā. Iespējams, tieši tas ir iemesls, kāpēc astronomi iepriekš šo planētu nepamanīja.

Tagad zinātnieki ir pārliecināti, ka "neptūnija tuksnesis" ir krietni vien piepildītāks ar planētām, nekā uzskatīts iepriekš.

2019. gada jūnijā vēstīts, ka zinātniekiem pirmoreiz izdevies precīzi noteikt vietu kosmosā, no kuras nāk spēcīgi radioviļņi. Noskaidrots, ka kosmiskais signāls nācis no kādas galaktikas, kas atrodas tieši 3.6 miljardu gaismas gadu attālumā.

Tā esot aptuveni Piena Ceļa galaktikas izmērā un tās atrašanās vietu bijis iespējams noteikt pateicoties trim lielākajiem optiskajiem teleskopiem pasaulē.

Viens no pētnieku komandas biedriem atklājis, ka atklātā signāla "mājas" nelīdzinās tam, kas bijis novērots līdz šim - signāls nākot no lielas galaktikas, kuru veidojot relatīvi maz zvaigžņu. 

Rudenī zinātnieki paziņoja, ka pirmo reizi uz planētas ārpus mūsu Saules sistēmas atraduši ūdens tvaikus, turklāt planēta atrodas zonā, kur ir piemērota temperatūra dzīvībai.

Londonas Universitātes koledžas zinātnieki paziņoja, ka planēta atrodas 110 gaismas gadu attālumā un tās atmosfērā atrasti ūdens tvaiki. Planēta atrodas pareizajā attālumā no savas zvaigznes, lai uz tās varētu pastāvēt dzīvība.

Kā norādīja zinātnieki, šī ir līdz šim vienīgā zināmā eksoplanēta, uz kuras ir gan ūdens, gan dzīvībai piemērota temperatūra, padarot to par galveno kandidātu dzīvības pastāvēšanai ārpus Zemes. Tomēr zinātnieki brīdina, ka tā nav vēl viena Zeme.

Planēta ir divreiz lielāka par Zemi, tās masa ir astoņas reizes lielāka, bet tās zvaigzne nelīdzinās mūsu Saulei. Nav zināms, vai ūdens plūst pa tās virsmu.

Kā norādīja pētījuma vadošais autors Angels Ciars, tā varētu palīdzēt noskaidrot, "vai Zeme ir unikāla?"

Visas eksoplanētas atrastas pēdējo 25 gadu laikā, pateicoties teleskopiem uz zemes un kosmosā. Lielais šādu planētu skaits liecina, cik izplatītas ir zvaigznes, kuru orbītā ir vismaz viena planēta. Lieki piebilst, ka vēl tikai pirms 30 gadiem šāds eksoplanētu skaits astronomiem nebija iedomājams.

Nedaudz vēlāk - septembra beigās - vēstīts, ka astronomi atklāja milzu planētu, kurai,  balstoties šībrīža teorijās, nevajadzētu pastāvēt.

Jupiteram līdzīgā planēta ir netipiski liela zvaigznei, ap kuru ir tās orbītā, kas ir pretrunā plaši pieņemtajiem uzskatiem par to, kā rodas planētas. 184 triljonu kilometru attālumā esošā zvaigzne ir sarkanais punduris, kas ir mūsu galaktikā izplatītākais zvaigžņu veids.

"Vispārpieņemtais uzskats bija tāds, ka šādas planētas vienkārši nepastāv, bet mēs nevarējām būt droši, jo šīs zvaigznes ir blāvas, tādēļ ir grūti tās pētīt," sacīja profesors Pīters Vītlijs no Vorvikas Universitātes. 

Zvaigznes masa ir 270 reizes lielāka nekā planētas. Salīdzinājumam - Saule ir apmēram 1050 reizes masīvāka nekā Jupiters.

Novembrī tik ziņots, ka astronomi, kuri pēta melnos caurumus Piena ceļa galaktikā, ir atklājuši jaunu melno caurumu, kas varētu būt visu laiku mazākais melnais caurums.

Vadošais pētījuma autors un Ohaio štata universitātes profesors Tods Tompsons sacījis, ka šis pavediens uz jaunu melno caurumu populāciju vēl ir kārtīgi jāpārbauda. 

Šobrīd tiek uzskatīts, ka potenciālais mazākais melnais caurums ir 3,3 reizes lielāks par mūsu saules masu. Līdz šim mazākais atklātais melnais caurums bija 3,8 reizes lielāks par Saules masu.