/nginx/o/2018/07/20/10950585t1h08f1.jpg)
/nginx/o/2022/08/23/14780571t1h88c0.jpg)
Atsakot termiņuzturēšanās atļauju saistībā ar nekustamā īpašuma iegādi, valstij nav individuāli jāpamato iespējamie Krievijas pilsoņu radītie draudi, izriet no Augstākās tiesas (AT) sprieduma, ar kuru atteikts ierosināt kasācijas tiesvedību lietā, kurā divi Krievijas pilsoņi apstrīdējuši viņiem nelabvēlīgu Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) lēmumu, ar kuru viņiem atteikta atkārtota termiņuzturēšanas atļaujas izsniegšana saistībā ar nekustamā īpašuma iegādi Latvijā.
AT aģentūru LETA informē, ka pieteicēja 2017.gadā saņēma termiņuzturēšanas atļauju līdz 2022.gadam saistībā ar to, ka viņai pieder nekustamais īpašums Latvijā. Pieteicējam atļauja tika izsniegta kā pieteicējas laulātajam. Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā Latvijas likumdevējs grozīja Imigrācijas likuma normas, apturot termiņuzturēšanās atļauju pagarināšanas iespēju visiem Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem, kas saņēmuši uzturēšanās atļaujas, pamatojoties uz nekustamā īpašuma iegādi Latvijā. Jaunās tiesību normas neparedz izvērtējuma veikšanu attiecībā uz personu nostāju pret Krievijas agresiju Ukrainā.
2022.gadā pieteicēji vērsās PMLP, lūdzot pagarināt viņu termiņuzturēšanās atļaujas, taču pieteikums tika noraidīts, pamatojoties uz Imigrācijas likuma grozījumiem. Iestādes lēmums tika pārsūdzēts administratīvajā tiesā. Gan pirmās, gan otrās instances tiesa pieteikumu noraidīja.
Rīcības sēdes lēmumā AT norāda, ka uzturēšanās atļauju izsniegšana, pamatojoties uz nekustamā īpašuma iegādi, ir valsts autonoma politiska izšķiršanās, kas konkrētajā gadījumā ir pamatota ar valsts drošības apsvērumiem konkrētā ģeopolitiskā situācijā.
Līdz ar to atšķirīgai attieksmei pret personām, kuras pieprasa termiņuzturēšanās atļauju, pamatojoties uz nodarbinātību, kas ir saistītas ar Latvijas pienākumiem Eiropas Savienības tiesību jomā, un personām, kuras pieprasa šādu atļauju, pamatojoties uz nekustamā īpašuma iegādi, ir pamatots un objektīvs iemesls. Pieteicēju viedoklim par to, kura personu grupa vairāk apdraud valsts drošības intereses, šajā gadījumā nav juridiskas nozīmes.
Tāpat lēmumā norādīts, ka, lai novērstu iespējamos draudus valsts drošībai, kas var izcelties no agresorvalsts pilsoņu uzturēšanās Latvijā, konkrētā ģeopolitiskā situācijā valstij nav jāpamato, vai un kā tieši katrs individuāls Krievijas pilsonis, kurš vēlas uzturēties Latvijā, faktiski apdraud valsts drošību.