Stukāns neatsauks savu kandidatūru uz ģenerālprokurora amatu

Stukāns apliecināja, ka par Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētāja ierosināto pārbaudi uzzinājis no medijiem, taču viņam nav zināms, ko tieši prokurore Viorika Jirgena rakstījusi savā trauksmes cēlējas ziņojumā. Vienlaikus Stukāns esot gatavs sniegt visu nepieciešamo informācija pārbaudes veicējai AT senatorei Aijai Brantei.

Stukāns arī apliecināja, ka par tā dēvēto bijušā premjera Krišjāņa Kariņa lidojumu lietu esot sniedzis atbildes "Apvienotā saraksta" deputātiem, kuri interesējušies, kad lieta tiks virzīta tālāk. Stukāns viņiem atbildējis jau iepriekš publiski pausto, ka tiek vērtēta visu iesaistīto personu darbība.

Ģenerālprokurors arī apliecināja, ka līdz šim Jirgena nav ar viņu sazinājusies un paudusi kādas pretenzijas. Prokurorei, kas sākotnēji lidojumu lietā bija uzraugošais prokurors, kopš janvāra ir izsniegta slimības lapa. Patlaban lietai ir cits prokurors.

Ar Jirgenu aģentūrai LETA nav izdevies sazināties.

Jau ziņots, ka iepazinies ar trauksmes cēlēja ziņojumu, AT priekšsēdētājs Aigars Strupišs ierosinājis pārbaudi, vai ir pamats ģenerālprokurora Stukāna atlaišanai.

Veikt pārbaudi AT priekšsēdētājs pilnvarojis Senāta Krimināllietu departamenta senatori Aiju Brantu.

Prognozēts, ka pārbaude varētu tikt veikta līdz maija beigām vai jūnija sākumam. Līdz pārbaudes pabeigšanai nākamā ģenerālprokurora amata kandidāta izvirzīšanas process ir apturēts.

Stukāns ir viens no trīs ģenerālprokurora amata kandidātiem. Tieslietu padome bija sākotnēji plānojusi uzklausīt ģenerālprokurora amata kandidātus šo piektdien, 25.aprīlī.

AT bija saņemts iesniegums par iespējamiem ģenerālprokurora veiktiem Prokuratūras likuma un Krimināllikuma panta "Neizpaužamu ziņu izpaušana" pārkāpumiem, kas izpaudušies kā uzraugošā prokurora pārliecībai pretēju norādījumu sniegšana kriminālprocesā un izmeklēšanas noslēpuma izpaušana Saeimas deputātiem.

Prokurore Viorika Jirgena Latvijas Televīzijai apliecināja, ka trauksmes cēlēja šajā gadījumā ir bijusi viņa.

Pārbaudot iesniegumu, konstatēts, ka tas pirmšķietami atbilst Trauksmes celšanas likumā noteiktajām trauksmes celšanas pazīmēm. Lēmuma pieņemšanai par tālāku ziņojuma virzību AT priekšsēdētājs izvērtēja divus apstākļus.

Pirmkārt, tika vērtēta pārkāpuma pirmšķietamā juridiskā iespējamība, proti, vai ziņojumā norādītie apstākļi pirmšķietami var norādīt uz vismaz hipotētisku prokurora ietekmēšanas mēģinājumu pretēji viņa pārliecībai ar ziņojumā norādītajām metodēm.

Otrkārt, tika vērtēta ziņojumā norādīto apstākļu pirmšķietamā ticamība, proti, vai ziņojumā norādītie faktiskie apstākļi, vismaz pirmšķietami, apstiprinās no citu norādītajos notikumos iesaistīto personu puses.

AT priekšsēdētājs konstatēja, ka pirmšķietami ziņojumā norādītie apstākļi par uzraugošā prokurora pārliecībai pretēju norādījumu sniegšanu kriminālprocesā daļēji apstiprinās un pārkāpums konkrētajos apstākļos ir iespējams. Tas ir pietiekams pamats pārbaudes ierosināšanai, lai izvērtētu minētos faktus pēc būtības.

Savukārt jautājumā par iespējamo izmeklēšanas noslēpuma izpaušanu pārbaude nav rosināma, jo tam nav gūts pat pirmšķietams apstiprinājums, līdz ar to ziņojumā minētajiem apsvērumiem paliekot pieņēmumu līmenī. AT priekšsēdētāja rīcībā nav tiesisku instrumentu, lai izmeklētu iespējamu noziedzīgu nodarījumu. Tam jānotiek saskaņā ar attiecīgiem likumiem.

Saskaņā ar Prokuratūras likumu Saeima ģenerālprokuroru no amata var atlaist, ja AT priekšsēdētāja īpaši pilnvarots AT tiesnesis, veicot pārbaudi, konstatējis kādu no likumā minētajiem atlaišanas pamatiem un par to atzinumu devis AT plēnums.

Pārbaudi ierosināt var AT priekšsēdētājs pēc savas iniciatīvas, pēc vienas trešdaļas Saeimas deputātu vai Tieslietu padomes pieprasījuma.

Raidījums "Kas notiek Latvijā?" nesen ziņoja, ka februāra beigās ir iesniegts trauksmes cēlēja ziņojums saistībā ar Stukāna rīcību attiecībā uz tā dēvēto bijušā premjera Krišjāņa Kariņa lidojumu lietu.

"Kas notiek Latvijā?" vairāki avoti apstiprinājuši, ka prokuratūrā notikušas vairākas sapulces, kurās piedalījušies gan Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja izmeklētāji, gan dažāda līmeņa prokurori, arī Stukāns. Šajās sapulcēs strīdus objekts bijis arī tas, kam šajā lietā ir vai nav pamata uzrādīt vai neuzrādīt apsūdzību, tostarp - bijušajam Ministru prezidentam, viņa biroja vadītājam un Valsts kancelejas direktoram.

Februāra beigās par Stukāna rīcību šajās sapulcēs tapis trauksmes cēlēja ziņojums par iespējamu ģenerālprokurora pilnvaru pārkāpšanu.

Tāpat ziņots, ka 5.martā Stukāns medijiem apliecināja, ka prokuratūra nolēmusi pārņemt no KNAB kriminālprocesu par iespējamu līdzekļu izšķērdēšanu saistībā ar lidmašīnu līgumreisu izmantošanu ekspremjera Kariņa komandējumos.

Konkurss uz ģenerālprokurora amatu bija izsludināts, jo 11.jūlijā beigsies Stukāna pilnvaru termiņš ģenerālprokurora amatā.

Kādreizējo Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētāju Stukānu Saeima vienbalsīgi apstiprināja ģenerālprokurora amatā 2020.gada 18.jūnijā.