/nginx/o/2025/04/23/16793708t1h7913.jpg)
Pāvesta Franciska mirstīgās atliekas pārvietotas uz Svētā Pētera baziliku Vatikānā, kur tās atradīsies līdz bēru ceremonijai 26. aprīlī, vēsta BBC.
Pāvesta Franciska biogrāfs Ostens Iverejs stāsta, ka pontifikāta laikā kaltās monētas - pa vienai par katru viņa darbības gadu - būs ievietotas zārkā.
Agrāk pāvestu mirstīgās atliekas tika balzamētas, taču mūsdienās tas nav obligāti, skaidro Iverejs.
Biogrāfs stāsta, ka pāvesta ķermenim tiks veikta specapstrāde, lai aizkavētu sadalīšanās procesu, bet citādi "viņš ir tāds, kāds bija, kad nomira".
Pāvesta mirstīgo atlieku pārvietošana aizņēma nepilnas 40 minūtes. Tās laikā Svētā Pētera laukumā bija sapulcējušies dievlūdzēji, izrādot pāvestam pēdējo godu.
Pirms sabiedrībai tiks ļauts ieiet Svētā Pētera bazilikā, lai izrādītu pēdējo godu mūžībā aizgājušajam pontifikam, notiks lūgšanu dievkalpojums.
Pāvesta Franciska zārks tiek rādīts uz milzīgiem ekrāniem, kas izvietoti ap laukumu.
Jau vēstīts, ka pāvests Francisks 88 gadu vecumā pirmdienas rītā nomira savā dzīvesvietā Vatikānā. Viņa nāves cēlonis ir smadzeņu insults, kura dēļ viņš nonāca komā un cieta no neatgriezeniskas sirds mazspējas.
Vēl svētdien 88 gadus vecais Francisks Vatikānā sveica ticīgos no Svētā Pētera bazilikas balkona, taču vājās veselības dēļ tradicionālo uzrunu "Urbi et orbi" ("Pilsētai un pasaulei") pats nenolasīja. Uzrunā pāvests aicināja ievērot domas brīvību un mudināja būt iecietīgiem. Viņš daudzus pārsteidza, kad īpašajā pāvesta automobilī devās izbraukumā pa ticīgo pilno laukumu.
Francisks kopš atgriešanās Vatikānā 23.martā pēc 38 dienu ilgas uzturēšanās slimnīcā publiski bija parādījies tikai dažas reizes. Viņš turpināja atveseļoties no pneimonijas abās plaušās. Slimnīcā viņa dzīvība vismaz divas reizes bija apdraudēta.
Buenosairesas arhibīskaps Horhe Mario Bergoljo par 266.Romas pāvestu tika ievēlēts 2013.gada 13.martā un pieņēma Franciska vārdu par godu 13.gadsimta mistiķim Asīzes Franciskam, kurš atteicās no savas turības un veltīja savu dzīvi nabadzīgajiem.
Viņš kļuva par pirmo pāvestu un Latīņamerikas un dedzīgi aizstāvēja dzīves pabērnus no migrantiem līdz klimata pārmaiņu plosītajām kopienām.
Par tautas pāvestu dēvētais Francisks bija populārs ticīgo vidū, nereti tika uzskatīts par radikālu garīdznieku, kas veicināja līdzcietīgākas katoļu baznīcas veidošanos, taču gadsimtiem seno dogmu pārveidei viņš nepievērsās.
Viņš bija pieticīgs cilvēks, kurš valkāja vienkāršas drēbes, izvairījās no greznajām pāvesta pilīm un pats zvanīja pa telefonu, nereti sazvanoties ar atraitnēm, izvarošanas upuriem vai ieslodzītajiem. Pēdējā vairāk nekā gada laikā īpaša vieta pāvesta darba kārtībā bija telefona zvaniem katoļiem Gazas joslā.