/nginx/o/2018/08/29/11322502t1h50ca.jpg)
/nginx/o/2025/04/20/16788873t1h7a10.jpg)
Brīvības piemineklis un Brāļu kapi Rīgā Latvijas kultūrā ieņem kanonisku vietu. Taču mazāk zināms ir fakts, ka Brāļu kapu ansamblī bijis iecerēts baseins ar vairākām skulptūrām, kuras paspēja izkalt, taču iecerētajā vietā tās nenonāca. Slavenā tēlnieka darbi nezināmā veidā nokļuva privātās rokās. Un patlaban viens no valsts nozīmes kultūras pieminekļiem bez pienācīgas aprūpes draud izzust, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".
Viens no mazāk pazīstamiem Kārļa Zāles darbiem ir "Izirušās rozes". Divām vienādām šādām skulptūrām bija jākļūst par būtisku elementu Brāļu kapu ansamblī. Taču vēsture iegrozījās citādi.
Jau pēc Brāļu kapu pamatdarbu pabeigšanas 1936.gadā bijuši vēl dažādi skulpturālu tēlu radīšanas priekšlikumi. Kapulauka centrā pavīdējusi ideja par baseina izbūvi. Ūdenstilpes malās tēlnieks Kārlis Zāle bija licis izkalt šūnakmenī divas līdzīgas sērojošu jaunavu figurālas kompozīcijas, kurām deva nosaukumu "Izirušās rozes". Skulptūrās, sauktās arī par Rožu jaunavām, atveidotas ceļos noslīgušas jaunas sievietes apskāvušas rožu klēpi un no apgāztās krūkas ūdens straume apraujas.
Video: "Nekā personīga" sižets
Mākslas zinātniece Māra Lāss stāsta, ka tolaik bijusi doma baseinu izvietot tā, lai tā ūdenī atspoguļotos Brāļu kapu altāris un centrālie tēli.
Māra Lāss, Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes Arhitektūras un mākslas daļas speciāliste:
"Rožu jaunavas, sākotnēji paredzētas Brāļu kapu apbedījuma vietas galvenā laukuma baseinam. Ideja tika cilāta šurpu turpu, vajag nevajag. Kā ir noskaidrojies, baseina ideja nāk no ainavu arhitektiem – no Andreja Zeidaka un Aleksandra Birznieka pēc tam. Viņi šo ainavisko daļu ir risinājuši, bet Kārlis Zāle - šos tēlnieciskos akcentus. Protokolos it kā ieskanas, ka jau pat 1928.gadā arhitektam Andrejam Birzniekam tiek uzdots izstrādāt vienu tāmi ar baseinu, otru bez. Paredzot šos te skulpturālos veidojumus."
Ar sērojošo jaunavu ģipša metu Kārlis Zāle piedalījās vairākās izstādēs un to fotogrāfijas parādās arī 1930.gada izdevumā "Atpūta". Mākslas zinātniece stāsta, ka tēlniekam Zālem arī šī liriskā tēma bijusi svarīga un interesanta.
Aktīvākās darbības pie "Rožu jaunavu" izkalšanas notiek 30. gadu pašās beigās. Tās redzami atšķiras no citiem tēliem Brāļu kapu ansamblī, kuros jaušama heoriska atklāsme. Kādā no komisijām, kurās pulcējās tikai vīrieši, skulptūras pat atzina par pārāk sievišķīgām šai vietai.
Baseinu finālā nerealizēja. Tomēr skaidri pateikt, vai ideju nokāva naudas trūkums, mākslinieciskās domstarpības, vai Zāle bija iesaistīts jaunos projektos un uz ansambļa papildinājumiem vairs neuzstāja, šodien neviens pateikt nevar. Taču skumju apgarotais darbs "Izirušās rozes" jeb divas aptuveni 3 metrīgas šūnakmenī kaltas līdzinieces bija radītas un atradās tēlnieka Kārļa Zāles darbnīcā.
"Nekā personīga": Mēs nešaubāmies, ka tie ir Kārļa Zāles darbi.
Māra Lāss: Jā. Tur nekādu šaubu nav. Ir saglabājušās skices. Latvijas Nacionālajā mākslas muzeja palīgkrājumā arī atrodas interesants ģipša materiāls. Datumu mēs grāmatā "Kārlis Zāle" (autore Māra Lāss) neminējām, jo mums nav zināms, vai tieši ar šo metu viņš ir piedalījies mākslinieku biedrības "Sadarbs" izstādē. Jo ir arī runas, ka viņš ar šo metu ir piedalījies izstādē Briselē. Bet tajā, vai šaubas, ka tie būtu Zāles darbi, nē, šaubu nav.
Padomju gados figurēja versija, ka šie darbi ir Teodora Zaļkalna veikums, bet tas rāda mums plašāku to padomju laiku kontekstu, kad autorība bija tāds izplūdis jēdziens, jo skaidrs, ka Kārlis Zāle bija neērts autors padomju laikā. Un viņa mantojums bija daļēji apdraudēts.
1939.gadā tēlnieks Zāle zaudēja savu darbnīcu Satekles ielā un daudzi darbi pārceļoja uz Gaujas ielu netālu no Meža kapiem. Ir daudz spekulāciju, vai Kārlis Zāle abas Rožu jaunavas paguva kādam atdāvināt vēl savas dzīves laikā, vai viņa mantojumu kāds iztirgoja pēc viņa aiziešanas mūžībā. Taču abas skulptūras nonāca privātās rokās.
"Nekā personīga": No kura laika šī Kārļa Zāles skulptūra, paredzēta Brāļu kapu ansamblim, ir bijusi nodota privātās rokās. Kas tur ir par leģendu apakšā?
Gints Zēla, Rīgas domes Kapsētu pārvaldes priekšnieka p.i.:
Tā ir tikai leģenda, kas man nav dokumentāli fiksēta, bet leģenda ir tāda, ka no Kārļa Zāles darbnīcām, vai nu pirkta vai dāvināta, bet viena no skulptūrām ir aizgājusi uz Valmieru Dīvala kapsētu, bet otra ir nonākusi Rīgā, šeit Pirmajos Meža kapos uz kādas ģimenes kapa vietas.
Gints Zēla stāsta, ka nav zināms ne tas, kurš pieminekli Rīgā Pirmajos Meža kapos konkrētajā vietā uzstādīja, ne tas, kurš patlaban ir šīs kapavietas uzturētājs. Dažos avotos vienīgi minēts, ka Rožu jaunava varētu būt šeit nonākusi padomju laikā, piecdesmito gadu sākumā.
Rīgas domes Kapsētu pārvaldes priekšnieka p.i. Gints Zēla: Mēs tūlīt to ieraudzīsim. Mēs jau to faktiski redzam. Tā, apstājamies.
"Nekā personīga": Vai tas kalniņš, ko mēs redzam arī ir tas?
G.Z.: Jā. Diezgan efektīvi. Jā, es pat nestādos priekšā, kā tā skulptūra ir likta tur augšā.
Kārļa Zāles skulptūra uzstādīta uz māsu Mildas un Marijas Zārdiņu kapavietas. Tās mūžībā devušās vēl būdamas bērni un dati uz piemiņas plāksnes liecina, ka viņas visticamāk tikušas pārapbedītas.
NP: Bet droši jūs zināt, ka uzturētāja šai kapavietai nav?
G.Z.: Iepriekšējais līgums ir beidzies. Un jauna mums nav. Un pārbaudot iedzīvotāju reģistru, nav arī lejupējie (radinieki), kuri būtu tiesīgi noslēgt šīs kapavietas uzturēšanas līgumu.
Kārļa Zāles skulptūra ir iekļauta valsts nozīmes kultūras pieminekļu sarakstā. Un tās stāvoklis tiek vērtēts kā slikts.
Gints Zēla, Rīgas domes Kapsētu pārvaldes priekšnieka p.i.:
"Tas, kas ir satraucoši, ka tam darbam apakšā ir ķieģeļu mūrējums, kas ir apmests. Var redzēt, ka tas sācis drupt. Jebkurā gadījumā šis šūnakmens, ja tam rodas plaisas un apaugumi, tas nenāk par labu un bojā to visu. Tas ir kaut kas, kas ir jāsaglābj. Un jāatjauno.
Mums tā pirmā kārta varētu izmaksāt ap 10 tūkstošiem eiro. Bet tās ir aptuvenas prognozes. Tas varētu darbu vismaz iekonservēt. Bet vispirms jāapstiprina programma un tad jau varam veikt izpēti un saprast, cik tad ir tās reālās restaurācijas izmaksas."
Rīgas kapsētu pārvalde sadarbībā ar Rīgas pieminekļu aģentūras restauratoru ir izstrādājusi Kārļa Zāles skulptūras atjaunošanas plānu un to iesniegusi saskaņošanai Nacionālajā kultūras mantojuma pārvaldē. Sagaidāms, ka darbu sarakstu akceptēs un jau šovasar varētu sākt skulptūras atjaunošanu.
"Nekā personīga": Vai domei budžetā tādas naudas ir? Vai tas atkal pārceļas uz nākamo gadu?
Edgars Ikstens, Rīgas domes deputāts (Jaunā vienotība): Šī gada budžetā nauda ir iezīmēta. Kapu tūrismam un pieminekļu atjaunošanai Rīgas kapsētās. Šī gada budžetā nauda ir paredzēta. Tur mums jāsaprot, ko mēs varam darīt, jo tas saraksts ar tiem pieminekļiem ir liels. Vairāk nekā 20 (pieminekļu) Un 70 tūkstoši nav domāti vienīgi pieminekļu atjaunošanai…Konkrēti šis ir lielākais "sāpju bērns", skulptūra "Izirušās rozes" un mēs mēģināsim darīt visu, lai savestu to kārtībā.
Rīgas apbedījuma vietās ir vairāki Valsts nozīmes, Reģiona nozīmes un vietējās nozīmes kultūras pieminekļi, kuru stāvoklis tiek vērtēts kā ļoti slikts.
Rīgas pašvaldībā raidījumam gan uzsver, ka esošais regulējums ir neskaidrs, vai dome var tērēt naudu pamestu kapavietu pieminekļu restaurācijai, pat, ja tos veidojuši pazīstami latviešu tēlnieki.
"Var jau būt, ka pēc šī sižeta uzrodas kāds, kas pierāda savu radniecību ar šīm (apbedītajām māsām Zārdiņām ) personām. Un mums būs pamats noslēgt līgumu. Taču tas vienalga nerisinās visas šīs problēmas, jo tad tas smagums gulsies uz privātpersonas pleciem, tāpat tas būtu jārisina globālāk."
Rīgas meža kapos ar steigu ir jāatjauno arī piemineklis Latvijas pirmajam Valsts prezidentam Jānim Čakstem.