Dažiem Trampa padomniekiem esot "līdz kaklam" Eiropas centieni spēcināt Ukrainu, ziņo medijs (8)

Izdevums norāda, ka Trampa administrācija jau īsteno atkāpšanos no atbalsta Ukrainai – izvedot karavīrus no Žešuvas bāzes Polijā, kā arī samazinot klātbūtni Kontaktgrupā Ukrainas aizsardzības atbalstam, un nosakot muitas tarifu Ukrainai 10%, kamēr pret Krieviju nekas ieviests netika.

Vēl viena Trampa administrācijas neapmierinātības iezīme ir tā, ka kāds no Pentagona pārstāvjiem uzdevis jautājumu kādas Eiropas valsts pārstāvim, kādēļ tā turpina piegādāt ieročus Ukrainai.

Diplomāti Vašingtonā arī vēsta, ka atsevišķi Trampa padomnieki privātās sarunās saka, ka viņiem ir "līdz kaklam", ka Eiropa turpina censties spēcināt Ukrainu.

"Kā vienmēr ar tik haotisku administrāciju, ir ļoti grūti nošķirt īstus signālus no trokšņa," vēsta "The Economist".

Pašlaik eiropieši strādā divos virzienos.

Pirmais – tās ir Lielbritānijas un Francijas pūles, mēģinot radīt jaunus “miera spēkus”, kas palīdzēs Ukrainai pēc uguns pārtraukšanas. Krievija gan iebilst pret šādu spēku izvietošanu Ukrainā pat tad, ja ASV neatbalstīs Eiropu šāda soļa speršanā.

Eiropieši vēlas pierādīt Trampam, ka viņi paši ir spējīgi nodrošināt savu drošību, tajā pašā laikā saglabājot partnerību ar ASV, un vismaz saglabāt ASV uzticību NATO, ja tā nevēlas atbalstīt Ukrainu.

Ņemot vērā šos apstākļus, pēc neoficiālas informācijas, Krievijas “atturēšana” nākotnē Ukrainā varētu tikt īstenota trīs zonās – pastiprinātie Ukrainas spēki, kuri uzturēsies tiešās saskares līnijas tuvumā ar Krieviju valsts austrumos, Eiropas spēki, kuri varētu uzturēties valsts rietumos, un trešais – ASV karavīru klātbūtne NATO dalībvalstīs.

Otrais virziens ir militārās palīdzības palielināšana Ukrainai no Eiropas. Bijušais Nacionālās drošības padomes ierēdnis Baidena prezidentūras laikā Deivids Šīmers norāda, ka laiku zaudēt nedrīkst – eiropiešiem ir jādod vairāk savu ieroču krājumu, neraugoties uz riskiem. Jāturpina arī finansēt Ukrainas militāro rūpniecību, turpināt sarunas ar Trampu par pretgaisa aizsardzības sistēmu iegādi Ukrainai un izmantot Krievijas iesaldētos aktīvus, lai par to visu samaksātu.

Tā kā Krievija izrāda pilnu gatavību turpināt savu iebrukumu, bet ASV, kā izskatās, vēlas paiet malā no atbalsta Ukrainai, Šīmers norāda, ka Ukrainai būs jācīnās tālāk, neatkarīgi no Vašingtonas lēmuma.

Aizvadītās nedēļas nogalē Tramps paziņoja, ka viņam "nav nekā kopīga ar Krievijas karu Ukrainā, un vainīgie tajā ir Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis un bijušais ASV prezidents Džo Baidens". Tāpat Tramps norādīja, ka Krievijas brutālais uzbrukums Sumiem, kurā dzīvību zaudēja vairāk nekā 30 cilvēku, esot bijusi "kļūda".