/nginx/o/2018/08/29/11322502t1h50ca.jpg)
/nginx/o/2025/04/16/16781452t1h1df4.jpg)
Krievijas ārējās izlūkošanas dienesta direktors Sergejs Nariškins paziņojis, ka Krievijas-NATO kara gadījumā Baltijas valstis un Polija būs pirmās, kas cietīs, vēsta Baltkrievijas un Krievijas propagandas rupori.
Nariškins to paziņoja pēc tam, kad tikās ar Baltkrievijas diktatoru Aleksandru Lukašenko. Krievijas izlūkdienesta vadītājs Latviju, Lietuvu, Igauniju un Poliju apsūdzēja agresijā, apgalvojot, ka tās ir "'ļoti agresīvas" un pastāvīgi "žvadzina ieročus".
Nariškins iepriekš kritizējis Poliju par tās plāniem uz Baltkrievijas un Kēnigsbergas eksklāva robežām izvietot prettanku mīnas un lūgumiem ASV apgādāt ar Varšavu ar kodolieočiem.
"Viņiem vajadzētu saprast, ka agresijas gadījumā bojājumi, protams, tiks nodarīti visam NATO blokam, bet Polija un Baltijas valstis cietīs pirmās," klārēja Nariškins.
18. martā Baltijas valstis un Polija paziņoja par izstāšanos no Otavas konvencijas – starptautiska līguma, kas aizliedz kājnieku mīnu lietošanu, ražošanu un iegādi. Valstu aizsardzības ministri to skaidroja ar Krievijas draudu palielināšanos.
Nariškins šo lēmumu nosauca par "skumju" un atkārtoja nepatieso Kremļa propagandas naratīvu, ka NATO ir vainojama Krievijas sāktajā karā pret Ukrainu.
Kara izpētes institūta (ISW) analītiķi atgādina, ka Krievijas amatpersonas, tostarp Kremļa diktators Vladimirs Putins, vairākkārt draudējušas NATO gan 2023., gan 2024. gadā.
"Nariškins, šķiet, apgalvo, ka Eiropas centieni uzņemties lielākus aizsardzības pienākumus un aizsargāties no Krievijas agresijas ir it kā provokatīvi un eskalējoši," vērtē pētnieki.