Mēmeles stāvkrastā netālu no Bauskas pils izveidojies iegruvums

Lai apzinātu situāciju un vienotos par steidzami veicamajiem darbiem, Pilskalna parkā tikās pārstāvji no Bauskas novada pašvaldības, Bauskas pils muzeja, Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes, kā arī VSIA "Meliorprojekts" un SIA "Vidzemes būvnieks" - projektētāji un būvnieki, kas savulaik strādājuši pie ziemeļu nogāzes stiprināšanas tieši zem pils.

Pašvaldībā skaidro, ka nogruvums noticis krasta daļā, kura nav tikusi stiprināta - betonēta. Dolomīta kaļķakmens krasts laika gaitā ir izskalojies, veidojot pārkari, kas nogruvusi, paraujot līdzi uz tās augošos kokus un daļu virs tās esošā māla slāņa.

Ir apsekota dabas parka "Bauska" un Bauskas pilskalna teritorija, kurā atrodas Bauskas viduslaiku pils. Konstatēts, ka nogruvumu izraisījusi dolomīta klints pamatnes erozija, klints apakšējā daļa ir sašķēlusies. Tai izdrūpot, rodas monolītās daļas pārkare, kas ar laiku no pašsvara nolūst. Nogruvums skar Bauskas pils ziemeļrietumu bastionu, kas ir valsts nozīmes arhitektūras un arheoloģijas piemineklis.

Secināts, ka palikušajā klints daļā uz rietumiem saglabājas liela pārkare. Vertikāla plaisa liecinot par klints daļas iespējamu atšķelšanos no kopējās klints masas. Pašvaldībā uzsver, ka uzturēties zem klints pārkares un nogāzes augšmalā ir bīstami, jo var sekot jauni klints nogruvumi.

Lai garantētu Pilskalna parka apmeklētāju drošību un nodrošinātos pret turpmākiem zemes nobrukumiem, ekspertu komisija ieteikusi šķērsām aizsardzības grāvim gar Mēmeles krastu izbūvēt apaļkoku barjeru, tā liedzot pieeju klintij no upe puses. Lai novērstu vibrācijas, nogāze no pilsdrupu ziemeļrietumu stūra līdz aizsardzības grāvim jāatbrīvo no koku apauguma.

Tāpat, tiklīdz iespējams, jānovērš nogruvuma sekas un jāaizvāc sakritušie koki. Prioritāri veicamajos soļos ietilpst arī darbs pie šīs pilskalna nogāzes stiprināšanas projekta izstrādes. Vispirms jāveic tehniskā izpēte, jāsagatavo topogrāfiskais materiāls un arheologa uzraudzībā jāveic ģeoloģiskie urbumi zemes pamatnes izpētei, norāda pašvaldības Attīstības un būvniecības departamenta vadītājs Mārtiņš Veinbergs.

Priekšizpētes darbos jāpiesaista hidrologs, lai novērtētu upes straumes iedarbību uz krastu un noteiktu, vai, izstrādājot projektu, būtu jāparedz risinājums straumes atvirzīšanai no krasta.

Paredzēts izstrādāt divus skiču priekšlikumus, lai noteiktu racionālāko nogāzes nostiprināšanas veidu un aptuvenās būvniecības izmaksas.

"Apzināmies, ka Mēmeles stāvkrasts atrodas aizsargājamo dabas teritoriju tīklā "Natura 2000". Tāpēc cenšamies atrast pareizāko risinājumu, saskaņotu gan ar Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldi, gan Dabas aizsardzības pārvaldi," uzsver Veinbergs.

Lai no kultūras mantojuma viedokļa nofiksētu esošo stāvokli, paredzēts arī veikt Bauskas pils zemes nocietinājumu virsmas trīsdimensiju modeļa izveidi.

Bauskas novada pašvaldība par notikušo informējusi Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju. Patlaban pašvaldības speciālisti gatavo dokumentāciju iepirkumam "Bauskas pilskalna ziemeļu nogāzes nostiprināšanas darbu projekta priekšizpēte". Pēc visas informācijas apkopošanas pašvaldība iesniegs finanšu līdzekļu pieprasījuma pieteikumu radīto zaudējumu kompensēšanai.

Pašvaldība aicina Pilskalna parka apmeklētājus ievērot brīdinājuma zīmes un nešķērsot norobežojošās lentes, jo tas var būt bīstami.