/nginx/o/2025/04/14/16778420t1h47df.jpg)
Ir plkst. 17.01. Tu jau domās esi mājās, pidžamā, ar tējas krūzi rokās un mierīgu sirdsapziņu. Bet tad – pling! – ienāk e-pasts. Un raksta īsts, dzīvs kolēģis ar priekšlikumu, jautājumu vai, vēl ļaunāk, uzdevumu.
Kamēr viens metīsies atbildēt ar milzīgu pienākuma izjūtu, cits uzreiz pāries klusuma režīmā un uzskatīs sevi par oficiāli neredzīgu. Kāds atbildēs divos vārdos, kāds – ar dzejas rindu, bet vēl kāds – neatbildēs nemaz.