VIDEO ⟩ Raidījums skaidro, vai Trampa tarifi varētu ietekmēt Latvijas ekonomiku

Tikmēr Latvijā reakcija uz globālā tirgus zemestrīci ir knapi saskatāma. Atbildīgās ministrijas aicina sagaidīt, kad būs skaidras tarifu karu sekas un reaģēt tad.

Latvijā radītajam uzņēmumam "Printful" brīvais globālais tirgus ļāva kļūt par tā saukto vienradzi - jaunuzņēmumu, kura vērtība sasniegusi miljardu dolāru. Tas atklāja ražotni ASV un kļuva par savas nozares globālu līderi. Dienā, kad pagājušajā gadā ASV iedzīvotāji par savu prezidentu ievēlēja Donaldu Trampu, divi Latvijā radītie sāncenši – "Printful' un "Printify" paziņoja par apvienošanos.

Video: "Nekā personīga" sižets

Tagad Latvijas vienradzim situācija ir kardināli mainījusies, jo Trampa sāktais tarifu karš draud iznīcināt globālo brīvo tirdzniecību.

Abi zīmoli nodarbojas ar apģērbu un priekšmetu apdruku un izšūšanu. To klienti ir mazie biznesi, kas rada savus dizainus. Materiālus ASV ražotnei piegādā no ārzemēm. Tarifu tiešās sekas uz loģistikas ķēdi aizvien nav aprēķināmas. Visticamāk, daudzi biznesi, tostarp Printful un Printify klienti, būs spiesti darbu pārtraukt.

ASV tarifi visvairāk skars importu no Ķīnas. No šīs valsts nāk daļa no apģērbiem un priekšmetiem, ko abi Latvijas apdrukas zīmoli izmanto. ražotnes atrodas vairākās valstīs, taču ASV tirgus ir lielākais un svarīgākais.

Piegādes ķēdes visvairāk novērtē paredzamību. Neatkarīgi no tā, vai tas ir augšup vai lejup, kamēr tas ir paredzams, jūs varat plānot. Grūtības šajā vidē sagādā tas, ka politika var mainīties vienas nakts laikā, kas pilnībā maina paredzamību. Tāpēc mēs cenšamies saprast, kā plānot neparedzamu nākotni.

Stabilitātes un paredzamības uzņēmumiem, kas sadarbojas ar ASV, ir maz. Februārī ASV prezidents Donalds Tramps ieviesa 25% tarifu visām Meksikas un Kanādas precēm. Tad tos uz brīdi atlika, bet martā tarifi tomēr stājās spēkā. Toties Tramps virknei preču noteica izņēmumus.

Otro aprīli ASV prezidents nosauca par atbrīvošanas dienu un izsludināja tarifus gandrīz visām pasaules valstīm. Pamatojums - tās Amerikā pārdod vairāk nekā pērk. Viņš apgalvoja, ka visas šīs valstis noteikušas tarifus ASV precēm un tādēļ Amerika tikai atbild. Tā gan nav patiesība - Trampa demonstrētie procenti ir ārējās tirdzniecības deficīts. Ļaunie pāri darītāji izrādījās arī, piemēram, pasaules lielākā vaniļas audzētāja Madagaskara un Lesoto, kas tiešām no ASV neko daudz nepērk, bet amerikāņi no tās pērk dimantus. Zem sitiena tika arī Austrālija, kas pērk no ASV vairāk, nekā tai pārdod un tātad pēc Trampa loģikas jau tagad rīkojas pareizi. Eiropai tika 20% tarifs. Tramps nedēļu no vietas atkārtoja, ka šis ir nopietni un atbrīvošanas dienas tarifus neatcels.

Piektajā aprīlī visiem stājās spēkā 10% tarifs. Kad devītajā aprīlī bija jāsāk iekasēt atbrīvošanas dienā izziņotos lielos tarifus, Tramps paziņoja, ka tos uz trim mēnešiem atceļ. Izņemot Ķīnu, jo tā uzdrošinājās Trampam atbildēt. Par Ķīnas preču ievešanu Amerikā tagad būs jāmaksā 125%.

Trampa administrācijas aprēķinos iekļautas tikai preces. Manipulācija slēpjas tajā, ka visa pasaule no ASV pērk pakalpojumus - IT, finanšu un citās jomās. Pasaule no ASV pēk arī finanšu drošību, glabājot savas naudas rezerves dolāros un pērkot amerikāņu obligācijas. Līdz šai nedēļai, kad pieprasījums pēc tām strauji kritās, bet atsevišķas valstis pat sāka pārdot pēkšņi par riskantiem kļuvušās ASV valsts obligācijas. Faktiski tas nozīmē, ka ASV par sava valsts parāda uzturēšanu gadā būs jāmaksā dārgāk. ASV ārējais parāds ir 34 triljoni dolāru, un jau šobrīd tā apkalpošanai valsts tērē ap 14% no federālā budžeta.

Visticamāk, tādēļ Tramps paziņoja par globālo atbildes tarifu atlikšanu, lai gan iepriekšējā dienā kameru priekšā lepojās, kā visi pasaules līderi viņam, paša vārdiem, bučo dibenu.

Šādas prognozes Latvijas Bankas prezidents izteica nedēļas sākumā, kad Eiropa rēķinājās ar 20%, nevis 10%. Taču arī pēc samazinājuma nestabilitāte, noieta kritums Eiropas precēm Amerikā un Ķīnas preču pieplūdums Eiropā sola satricinājumu. Šoreiz krīze gan nedraud sasniegt pirms 17 gadiem piedzīvoto mērogu.

Tarifu ieviešana kopumā samazinās ekonomisko izaugsmi. Tai skaitā Latvijā viņa potenciāli neļaus samazināt procentu likmes, tā kā tas bija plānots. Iespējams, ka inflācijai palielinoties, procentu likmes nāksies celt. Tā kā šeit mēs neredzam nekādu labu scenāriju.

Latvijas uzņēmumu eksports uz ASV pērn bija ap 500 miljoniem eiro. Lauvas tiesu veido kokmateriāli, kam pagaidām tarifus nepiemēros. Bet tos izjutīs, piemēram, rūteru ražotājs "Mikrotik", kas uz ASV eksportē preces tuvu 50 miljonu eiro vērtībā. Sekas izjutīs arī tie, kas preces pārdod vācu autobūves industrijai. Vācija paziņojusi par plānu ieguldīt ekonomikā, un arī citur valstīm par to jādomā. Latvijā ministri pagaidām runā par jaunu tirgu meklēšanu un kompensācijām, ja kāds uzņēmums cietīs īpaši smagi.

Eiropas aizsardzības nozares uzņēmumu akcijas pēdējo nedēļu turbulencē vērtību nezaudēja. Investori arī Baltijā meklē iespējas ieguldīt militārajā industrijā, taču vietējie uzņēmumi nevar attīstīt ražošanu, kamēr nav skaidrības, kas ir nepieciešams bruņotajiem spēkiem.

Eiropas sanāksmēs Latvija lobē investīcijas aizsardzības nozarē. Tas arī palīdzētu sildīt ekonomiku, ja tā tarifu karu rezultātā nonāks recesijā. Bloks jau apņēmies ieguldīt ap 800 miljardiem eiro, bet ir summa, ko valstīm pašām jāaizņemas.

Mārtiņš Kazāks, Latvijas Bankas prezidents

"Latvijai būtu jāstāv tajā pusē, kas saka, Eiropai ir nepieciešamas ne tikai pielaides mazliet lielākam deficītam, kas arī Latvijai būtu iespēja aizsardzību nofinansēt, bet arī kopīga aizņemšanās, aizņemties Eiropas līmenī kopīgi militārām vajadzībām un tad finansēt kopīgus projektus, piemēram, austrumu robežu, ja, piemēram, gaisa aizsardzību un līdzīgas lietas. Līdz ar to Eiropai ir kopīga problēma, un Eiropai tie ir arī kopīgi risinājumi."

NP: No Finanšu ministrijas puses izskan bažas par fiskālo politiku, ka nevaram lielāku budžeta deficītu, jo mums jau tāpat ir ļoti lieli izdevumi par ārējā parāda apkalpošanu. Tad ko Latvijas banka par to saka?

M.K: Vienmēr ir jāskatās uz deficītu uzmanīgi, bet šajā situācijā neizmantot arī šo deficīta sviru, manuprāt, nebūtu pareizi. Arī nodoklis ir viens no risinājumiem. Mēs redzam, piemēram, igauņi izmanto PVN arī kā drošības nodokli. Šāda iespēja arī joprojām ir uz papīra, bet tā nav ne pirmā, ne otrā. Tās galvenās lietas ir esošo resursu efektīvāk izmantošana.

Latvijas Bankas vadītājs uzsver, ka tagad ar steigu jāsamazina birokrātija, līdzekļi esošā budžeta ietvaros jāpārdala, un ātrāk jāievieš Eiropas fondu programmas. Tā ir nauda, kas Latvijai jau ir pieejama.

Pēdējās nedēļās cenas krīt ne tikai akciju biržās. Sarukusi arī naftas cena, tā iedragājot Krievijas budžeta ieņēmumus. Eksperti gan neprognozē drīzu Krievijas ekonomikas sabrukumu. Taču, ja cena tuvākajā laikā nepieaugs, tas atstās ietekmi uz agresorvalsts militārajiem tēriņiem.