INTERVIJA ⟩ Rīgas mērs Ķirsis par nākamo iespējamo domes koalīciju un svarīgākajiem darbiem

Mums ar jums bija intervija pirms iepriekšējām Rīgas domes (RD) vēlēšanām un tajā teicāt, ka ar bandītiem no "Saskaņas" un "Gods kalpot Rīgai" (GKR) vienā koalīcijā neiesiet. Pieci gadi ir pagājuši, un viena daļa no "bandītiem" ir koalīcijā. Kāpēc tā?

Politikā nekad nav izvēle tikai starp labu un sliktu variantu. Vienmēr nākas izsvērt plusus un mīnusus. Tajā brīdī, kad iepriekšējais Rīgas mērs [Mārtiņš Staķis] demisionēja, protams, ka es daudz labprātāk strādātu koalīcijā ar "Progresīvajiem", un arī darīju visu, lai viņi tur būtu. Droši vien vēl varēju tikai uz ceļiem lūgties, lai būtu izdarīts maksimums. Nu, viņi koalīcijā nenāca. Līdz ar to izvēle bija vai nu ārkārtas vēlēšanas - un tad visdrīzāk uz Rīgas domi ar lielāko prieku atskrietu ["Latvija pirmajā vietā" līderis] Ainārs Šlesers, kurš arī tagad baltā zirgā kopā ar ["Stabilitātei" līderi] Alekseju Rosļikovu nāk -, vai nu meklēt variantus, kā strādāt esošajā RD sastāvā.

Jāsaka arī, ka pa to laiku, kopš 2023.gadā bija jāizdara šī izvēle, šis tas bija mainījies. Ukrainā notiek karš, un bija iespēja paskatīties, kurš balso par pieminekļa nojaukšanu Uzvaras parkā. Un gods, kam gods, GKR nobalsoja par nojaukšanu. Tā man bija robežšķirtne.

Tad pirms šīm vēlēšanām GKR par bandītiem vairs nesaucat?

Nu jāsaka, ka GKR jau arī nav viendabīgs veidojums. Tie, kas tagad ir palikuši GKR RD frakcijā, ne vecajos laikos, ne tagad neiemieso to profilu, kuru es minēju.

Ja tiks ievēlēts kādreizējais GKR Rīgas mērs Oļegs Burovs, kurš tagad kandidē kopā ar Zaļo un zemnieku savienību, ar viņu varēsiet sadarboties?

Viss ir atkarīgs no tā, kāds būs RD ievēlēto partiju salikums. Man izskatās, ka pašlaik ir divi bloki. Viens bloks ir Šlesers, Rosļikovs, "Saskaņa", ["Suverēnā vara" līdere] Jūlija Stepaņenko, ja viņa iekļūst. Ja viņiem būs vairākums, tad varēs izveidot koalīciju un nevienam neko vairāk neprasīt. Otrs bloks ir tagad esošā RD koalīcija plus "Progresīvie".

Man jau, protams, gribētos, lai JV dabū 31 deputāta mandātu.

Bet jūs taču šādas ilūzijas nelolojat?

Būsim reālisti, diezin vai tā notiks.

Vismaz sociālajos tīklos visasākā priekšvēlēšanu cīņa jums ir izvērtusies ar to pašu Šleseru. Jūs neredzat nekādu iespēju ar viņu sadarboties pēc vēlēšanām?

Kā jau es teicu, ja manis pieminētajām partijām - "Latvija pirmajā vietā", "Stabilitātei", "Saskaņa", "Suverēnā vara" - ir vairākums, tad viņi automātiski ir koalīcija.

Bet vai jums Šlesers ir "sarkanā līnija"?

Es neredzu iespēju kopā ar Šleseru veidot koalīciju. Šlesers ir daļa no problēmas, nevis no risinājuma. Lai gan viņš stāsta, kāds viņš ir saimnieks un kā viņš visu savedīs kārtībā, viņš šeit ir jau bijis - gan viņš, gan Rosļikovs, gan "Saskaņa" un, ja ne līderi personiski, tad viņu partijas. Tas, ko Šlesers tagad stāsta, kādas viņi te vedīs investīcijas… Savā laikā nekādas investīcijas viņš nav atvedis. Viņš stāsta, kā viņš te infrastruktūru remontēs. Savā laikā nekādu infrastruktūru viņš nav saremontējis - ne kādu tiltu, ne ielu, ne tramvaja līniju. Viņš īstenībā ir pierādījis, ka viņš nav nekāds saimnieks. Saimnieks viņš ir savā kabatā, jo viņa bizness ir audzis. Mēs joprojām risinām viņa laika problēmas. Viņš ieveda Rīgas domē ["Rīgas kartes" bijušo valdes locekli Aleksandru] Brandavu. Mums te saka - liekaties mierā, tā jau sena lieta. "Rīgas satiksmei" joprojām ir tiesvedība un ir problēmas, Valsts ieņēmumu dienests pirms diviem gadiem piemēroja 13 miljonu eiro uzrēķinu visām Brandava shēmām. Šlesers nav ne saimnieks, ne arī ideoloģisko vērtību ziņā mums ar viņu būtu pa ceļam.

Pabeidzot sarunu par "sarkanajam līnijām", vai pareizi saprotu, ka jūs varētu sadarboties ar politiskajiem spēkiem no tagadējās koalīcijas un "Progresīvajiem"?

Jā, kā arī "Apvienoto sarakstu", lai gan caur Latvijas Reģionu apvienību tas jau kaut kādā mērā RD koalīcijā ir pārstāvēts.

Izlasot jūsu priekšvēlēšanu programmu pirms pieciem gadiem, ir jāatzīst, ka daudz kas ir izdarīts, bet tomēr ir darbi, kurus nav izdevies īstenot. Jūsuprāt, kas ir pats būtiskākais, ko jums izdevās izdarīt un kas nesanāca?

Būtiskākais - ir izdevies Rīgai atgūt uzticību. Ir izdevies pilnīgi citādāk ieviest pārvaldību, sakārtot kapitālsabiedrības, depolitizēt to vadību. Ja kādreiz visur bija ļoti politikai tuvu stāvoši cilvēki, pat deputāti, tad tagad tā vairs nav. Ja kādreiz bija atklātas 40 korupcijas vai izsaimniekošanas lietas, tad tagad tādu faktiski nav, jo tā viena, ko piemin, ir saistīta ar norisēm Satiksmes ministrijā. Tādēļ pats lielākais panākums ir pārvaldības bloks. Ar mums sarunājas valdības, bankas ir gatavas kreditēt, Eiropas naudas devēji ir gatavi dot naudu. Līdz ar to Rīgai ir izdevies piesaistīt ap 700 miljoniem eiro dažādām publiskajām investīcijām - tiltu remontiem, tramvaja līniju pārbūvei, mobilitātes punktiem, autobusu iegādei, jaunu maģistrāļu izbūvei. Gadiem ir runāts par apvedceļu, lai kravas neietu tranzītā caur Rīgas centru, mēs to esam izdarījuši. Gadiem ir runāts par to, ka dzelzceļš ir jāsavieno ar Rīgas sabiedrisko transportu, mēs esam dabūjuši naudu un būvējam pie stacijām atbilstošu piekļuvi. Par to, ka ielas sliktā stāvoklī… Mēs esam izveidojuši tādu segumu atjaunošanas sistēmu, kas sāk strādāt.

Otrs ir vērtību bloks. Rīga ir kļuvusi latviskāka. Ir nojaukti pieminekļi, kas bija viltus vēstures liecības. Ielas ir pārdēvētas. Ir nojaukts piemineklis un atjaunots laukums Uzvaras parkā. Ir notikusi pāreja uz mācībām valsts valodā skolās. Protams, tas ir tāds ilgstošāks process, bet ir sperts plats solis uz priekšu.

Kas nav izdevies? Nu, "Rail Baltica" projektā, protams, ir lietas, kas ir izdarītas, un ir lietas, kas nav izdarītas.

Par ko pašam vairāk sāp sirds?

Protams, tas ir mājokļu bloks, kas ir milzīgs jautājums. Šis bloks objektīvi ir grūts, jo ir vajadzīga arī līdzdarbība no sabiedrības, no īpašniekiem. Mēs esam radījuši dažādus instrumentus, bet ar to ir par maz. Tas arī ir Rīgai kritiski svarīgs bloks, jo mājoklis ir visa pamatā.

Iepriekš es ar šiem jautājumiem nestrādāju. Varbūt būtu kādu citu grūdienu iedevis. Tagad man iznāca tikai pusotru gadu ar šiem jautājumiem nodarboties.

Tā ir joma, kur nākamajam RD sasaukumam darbs būs ļoti jāpieliek un, iespējams, pat jālūdz Saeimai iet uz nestandarta likumu maiņu, piemēram, ka pārvaldnieks, nepārņemot māju īpašumā, drīkst pieņemt lēmumus iedzīvotāju vietā.

Bet tas ierobežos cilvēku tiesības izlemt.

Jā, bet tad ir jādod iespēja bloķēt un apturēt pārvaldītāja lēmumus. Nu, piemēram, pārvaldītājs pieņem lēmumu siltināt māju, iesniedz šo lēmumu iedzīvotājam, un tad ir divi trīs mēneši, kuru laikā iedzīvotāji var sanākt un nobloķēt šo lēmumu. Ja tas nenotiek, tad lēmums stājas spēkā. Līdzīgi varētu būt par iekšpagalmu sakārtošanu.

Tomēr vai tā nav piespiešana? Jo šajās mājās dzīvo arī, piemēram, pensionāri, kuriem uzspiest kredīta maksājumus par siltināšanu arī nebūtu īsti godīgi.

Ja siltināšanu veic kvalitatīvi, tā rada ekonomiju.

Jūsu priekšvēlēšanu programmā ir norādīts, ka panāksiet, lai tiek nosiltinātas 700 dzīvojamās mājas. Tas ir, ja tiek panāktas izmaiņas likumos? Vai ir vēl kaut kādi rīki, kā var piespiest vai mudināt iedzīvotājus pieņemt šos lēmumus?

Piespiest nevaram, mudināt varam. Šobrīd atbalstu var dabūt energoauditam, var dabūt tehniskajam projektam. Mums ir nodibināts mājokļu kompetences centrs, kurš ļoti aktīvi konsultē. Arī pašai siltināšanai var dabūt finansējumu, un mēs spiežam "Rīgas namu pārvaldnieku" aktīvāk informēt un darboties. Tas ir tas instrumentu klāsts. Droši vien mēs varam vēl padomāt par kādu bonusiņu, piemēram, sakārtot ielu blakus.

Tas, kas ir mainījies, tikko ir pieņemts likums, ka lēmuma pieņemšanai pietiek ar trešdaļu īpašnieku, un tas var dot grūdienu. Bet jebkurā gadījumā es domāju, ka vajadzētu tomēr iet tālāk un pieņemt tādu mehānismu, kā minēju. Tad es domāju, ka siltināšana aizietu "uz urrā" un mēs varētu dabūt mērogu vismaz kvartālu apmērā. Iespējams, kopā ar siltināšanu varētu sakārtot arī pagalmus ar RD līdzfinansējuma programmu. Tad ir variācijas.

Programmā minētās 700 mājas pamatojas uz to, ka mēs mudinām, esam izstrādājuši daudzus instrumentus, un tas, ka ir samazināts lēmuma pieņemšanai nepieciešamais dzīvokļu īpašnieku slieksnis no 50% līdz vienai trešdaļai. Arī 700 ir gana ambiciozi.

Bet joprojām nepietiekami.

Lai ieskicētu problēmas apjomu, mums ir 6000 padomju laika sērijveida māju. Principā visas ir jāsiltina un nosiltinātas ir pie 200.

Teju visu partiju priekšvēlēšanu programmās ir minēts, ka Rīgai jākļūst par Baltijas valstu galvaspilsētu līderi, un tiek akcentēts, ka Rīga šo statusu ir zaudējusi. Jūs plānojat panākt, ka Rīga atkal ir svarīgākā un lielākā galvaspilsēta Baltijā?

Atšķirībā no tiem, kas to Rīgu pa desmit gadiem ir arī nolaiduši, es uzskatu, ka Rīga joprojām ir Baltijas centrālā pilsēta, metropole. Tas, ar ko mums pašiem nevajag grēkot politiskās cīņās, ir mēģināt izslēgt ārā metropoles areāla aspektu. Visi investori, kas skatās uz Rīgu, Tallinu un Viļņu, neskatās uz to, ka Berģos vienā šosejas pusē ir Rīga, otrā Ropažu novads. Viņi skatās uz metropoles areālu. Ja dienas vidū Rīgā ir 800 000, varbūt pat 900 000 cilvēku, tad tas ir reālais apjoms. Ja kāds Rīgā grib uzsākt biznesu, tad ir diezgan vienalga, vai darbinieks uz darbu atnāk pāri ielai vai atbrauc no Berģu otras puses. Viļņā nav, no kurienes atnākt, kā tur ir 600 000 iedzīvotāju, tā ir.

Bet Viļņa iedzīvotāju skaita ziņā ir aizgājusi Rīgai garām.

Jā, bet tas ir, ja mēs skatāmies uz pilsētas administratīvo teritoriju. Viļņai nav tāds īsts metropoles areāls. Rīgai ir. Tādai ekonomiskai vilkmei un pilsētas ietekmei tas ir svarīgi, un to mums neviens nevar atņemt. Tā ir dabīgā priekšrocība, kura ir jāizmanto. Bet, protams, ir lietas, kas ir jāpilnveido un jāattīsta.

"Financial Times" reitingā nesen Rīga ierindojās kā trešā investīcijām pievilcīgākā Eiropas pilsēta. Jā, otrajā vietā bija Viļņa, viņi mums ir priekšā, bet Tallina nē. Tas nozīmē, ka daudz jau ir izdarīts un jāļauj tam visam strādāt, kā arī jāturpina uzlabojumi. Jāuzlabo infrastruktūra, jāturpina uzlabot vide, jāturpina ar potenciālajiem investoriem runāt. Tas viss ir jādara, bet es nemēģinātu politiskā ieguvuma dēļ noniecināt savu dzimto pilsētu.

Jūs kopā ar savu partijas biedri - viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministri Ingu Bērziņu - strādājat pie Rīgas metropoles likuma, kas varētu ļaut vieglāk pieņemt lēmumus un radīt mehānismus, kā attīstīt visu areālu kopumā, nevis tikai atsevišķas pašvaldības. Tā līdz šim ir bijusi diezgan liela problēma. Nav šobrīd dzirdēts, kad šis likums varētu būt gatavs un ko tas reāli mainīs. Būs otrā līmeņa pašvaldība, kaut kāds cits sadarbības modelis?

Likums savā ziņā uzliks pienākumu Rīgas un Pierīgas pašvaldībām skatīties uz kopīgām lietām centralizēti. Sabiedriskais transports ir visuzskatāmākais piemērs. Šobrīd mēs Rīgā būvējam pārsēšanās punktus no dzelzceļa uz Rīgas sabiedrisko transportu. Bet, lai tas strādātu pie Pierīgas dzelzceļa stacijām, ir jābūt stāvparkiem. Ir arī virkne pētījumu, kas parāda, tieši pie kurām dzelzceļa stacijām šie stāvparki ir jābūvē. Mēs kā Rīga, lai gan esam ļoti ieinteresēti, to ietekmēt nevaram, jo tas nav mūsu administratīvajā teritorijā. Es četrus gadus esmu aicinājis, varētu pat teikt, lūdzies, lai uzbūvē stāvparkus pie stacijām savā pašvaldībā. Nu man neoficiāli tā arī pasaka: klau, Vilni, kāpēc mums tērēt savu naudu, pēc tam uzturēt, mūsu iedzīvotāji ļoti ērti iekāpj mašīnā, aizbrauc, izdara lietas un vakarā atbrauc atpakaļ. Ja Rīga būtu kā Viļņa, kas pie pilsētas robežām arī faktiski beidzas, tad tas nebūtu aktuāli. Savukārt Rīga tiešām ir izkāpusi ārpus robežām, un mēs redzam, ka brīvprātīga sadarbība nedarbojas. Ja tā darbotos, tad sen jau tur būtu stāvparki, sen jau mēs kaut kādas lietas darītu kopā. Bet tas nenotiek, jo nav intereses.

Vēl viens piemērs bija, ka dažas Pierīgas pašvaldības aicināja veidot pagarinātos "Rīgas satiksmes" autobusu maršrutus. Viss atdūrās pret to, ka mēs aprēķinājām, ka tas nesīs tik un tik zaudējumu un pusi maksājam mēs, pusi - otra pašvaldība. Tika pateikts - nē, mums šādas izdevumu pozīcijas budžetā nekad nav bijis un kāpēc lai mēs tagad maksātu.

Bet jūs varbūt varējāt piedāvāt nākt iekšā "Rīgas satiksmē" kā līdzīpašniekiem?

Arī tas ir piedāvāts. Man nav iebildumu, ka "Rīgas satiksmes" kapitāla daļas nonāk pie Pierīgas pašvaldībām, bet tas neatrisina jautājumu par to, ka viņiem tāpat būs jābūt gataviem pieņemt lēmumu par zaudējumu segšanu, tieši tāpat, kā to dara RD ar savu dotāciju.

Bet atgriežoties pie Rīgas metropoles likuma, ja tas organisms ir lielāks, arī pārvaldības mehānismam ir jābūt lielākam un ne tikai brīvprātīgam. Jā, tas varētu būt pašvaldību otrais līmenis, kas varbūt attiektos ne uz visiem jautājumiem, bet, piemēram, uz sabiedrisko transportu pavisam noteikti. Vēl viens jautājums varētu būt investīciju piesaiste. Ja Rīgas investīciju un tūrisma aģentūra uzrunā kādu investoru un viņš saka, ka labāk ražotni būvētu Mārupē vai Ādažos, tad kāpēc ne? Tas pats attiecas uz tūrisma piedāvājumu izstrādi.

Kā ar skolu tīkla plānošanu?

Jā, bet tas visdrīzāk varētu attiekties uz vidusskolu tīklu.

Tāpat tas varētu attiekties uz teritoriju attīstības plānošanu. Līdz ar to darbības lauks ir plašs, bet, mazākais, jābūt sabiedriskajam transportam.

Šobrīd ir izstrādāts likuma projekts. Jāsaka, kā ir, Pierīgas pašvaldības ļoti negrib iet uz kaut kādu otro līmeni, jo tad savā ziņā caur to zaudēs daļu savas suverenitātes. Šobrīd viņiem viss ir labi, nauda nāk, viss apmierina. Pašlaik viss ir palicis tā, ka ministrija ar likumprojektu strādā tālāk un visdrīzāk jau runās ar jaunajām pašvaldību vadībām par tālāko.

Līdzīgs jautājums, kas pa šiem gadiem nav atrisinājies, ir pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonds. Kādam tam būtu jāizskatās, un kāpēc nav ieviestas cerētās izmaiņas?

Nav jau tā, ka lēmumu par fondu pieņem viens pats finanšu ministrs. Pēc būtības te ir sava veida interešu sadursme starp Rīgu un citām pašvaldībām, un ministrs pat savā ziņā ir vidutājs ar viedokli. Dienas beigās šis jautājums tāpat nonāks Saeimā, un to pieņemt būs grūti.

Rīgai šajā laikā ieguldījumus pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā ir izdevies kompensēt ar ļoti būtiskiem Eiropas Savienības (ES) fondu projektiem - ja atskaitām aizņēmumus no valsts, tīri no Eiropas fondiem esam ieguvuši 500-600 miljonus eiro.

Bet jebkurā gadījumā pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda mehānisms ir jāsakārto. Galvenā problēma ir tāda, ka mums gandrīz vai katrā jomā pastāv izlīdzināšanas mehānisms un šis fonds nav vienīgais. Mums ir izlīdzināšanas mehānisms izglītības sistēmā, kur ir skolotāju atalgojuma koeficienti. Mums ir izlīdzināšanas mehānisms kaut vai tajā, ka Rīgā simtprocentīgi visas ielas un tilti ir jāremontē pašvaldībai, bet, piemēram, citās pašvaldībās daļa un dažās pat gandrīz puse ir valsts ceļi. Ja, piemēram, Vanšu tiltu vai Zemitāna tiltu sataisītu "Latvijas Valsts ceļi", mums nebūtu jātērē daudzi desmiti miljoni eiro, bet tagad ir jādara viss pašiem. Tāpat izlīdzināšana notiek caur daudzām ES fondu programmām, kuras neparedz ieguldījumu iespējas Rīgā. Šādi slāņi ir uzslāņojušies gadiem.

Jūsu politiskie oponenti sola rosināt izmaiņas iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) iekasēšanā un sadalē pēc tā, kur cilvēks strādā, nevis tikai, kur ir deklarēta dzīvesvieta. Jūs šādu ierosinājumu atbalstītu?

Kamēr viņi sola, tikmēr mēs virzāmies uz priekšu. Izlīdzināšanas fonda padome konceptuāli ir lēmusi, ka Valsts ieņēmumu dienests sāk ievākt datus, pēc tam, balstoties uz tiem, notiks modelēšana un varēs iet uz priekšu.

Nu Šlesers sola proporciju 50:50 IIN ieņēmumiem starp pašvaldībām, kurās cilvēks dzīvo un strādā. Kādai būtu jābūt proporcijai jūsu skatījumā?

Es domāju, ka mierīgi varētu izveidot "trepīti" un katru gadu mēs par 5% proporciju varam mainīt. Visdrīzāk tomēr tas nebūs uz pusēm, jo ir tāda nianse, ka vairāk naudas ietilpīgu funkciju tomēr ir tajā pašvaldībā, kurā tu dzīvo. Tie ir visi sociālie pakalpojumi utt. Pašvaldībā, kurā atrodas darba vieta, ir jānodrošina ar infrastruktūru, kas arī, protams, maksā. Tādēļ proporcijas būtu precīzi jāizrēķina.

Priekšvēlēšanu programmā JV rosina ieviest diferencētu maksu Rīgas stāvvietās. Cik daudz naudas šādi jūs varētu iegūt zemās grīdas tramvajiem?

Aprēķini varētu būt dažādi. Ideja nāk no Polijas pilsētas Poznaņas, kur šāds mehānisms ir izveidots. Pašlaik no stāvvietām tiek iekasēti apmēram 12 miljoni eiro gadā. Visdrīzāk, tāpat kā Poznaņā, mēs varētu iekasēt 10, varbūt pat 15 miljonus eiro vairāk. Vienlaikus virkne Rīgā dzīvojošu cilvēku nav sakārtojuši savas attiecības ar pilsētu un ir deklarēti kaut kur citur. Šāda stāvvietu maksas diferencēšana varētu mudināt viņus deklarēties tur, kur faktiski dzīvo. Līdz ar to tad mēs saņemtu arī lielākus IIN ienākumus un nauda atnāktu arī citā veidā.

Tomēr tas nozīmē jaunas stāvēšanas atļaujas, vai arī tā ir elektroniski sakārtojama lieta, lai "Rīgas satiksmes" darbinieki jau automātiski redz, vai stāvvietā esošās automašīnas īpašnieks ir deklarēts Rīgā?

Tam noteikti būtu jābūt automātiski sakārtotam.

Jūs solāt 15 000 jaunu dzīvokļu. Pirms iepriekšējām vēlēšanām solījāt 4000, un, manuprāt, tie nav uzbūvēti. Kāpēc lai vēlētāji jums ticētu, ka būs 15 000?

Tie ir dažādi dzīvokļu veidi. Tie 4000 bija domāti kā pašvaldības pašas uzbūvēti, un šis ir daļēji izpildīts solījums, jo šobrīd mums ir noslēgts līgums ar Finanšu ministriju un Eiropas Investīciju banku par 1000 dzīvokļu būvniecību, kurus iznomāt kā īres dzīvokļus jaunajiem speciālistiem, piemēram, skolotājiem, policistiem un sociālajiem darbiniekiem.

Savukārt šie 15 000 ir domāti dzīvokļi, kurus uzbūvēs tirgus pats. Protams, mēs tos nebūvēsim, bet ar saviem instrumentiem, ar "zaļo koridoru" no pilsētas puses atbalstīsim privāto sektoru. Lai saprastu, ka tas nav kaut kas atrauts no realitātes, piemēram, Viļņā, Tallinā tie ir 4000 līdz 6000 dzīvokļu gadā, ko privātais sektors uzbūvē. Rīgā diemžēl ir mazāk, skaits svārstās te vairāk vai mazāk, bet vidēji tie ir 2000 dzīvokļu gadā. Mums vajadzētu panākt, lai gadā ir ap 5000 dzīvokļu.

Diemžēl mājokļa jautājuma risināšanai mums pietrūkst visa veida dzīvokļu - pietrūkst jaunu, pietrūkst renovētu, atjaunotu un siltinātu, pietrūkst īres namu. Jāstrādā ir visos virzienos.

Uz cik vietām RD cerat, un ko jūs pats uzskatīsiet par labu rezultātu?

Man ir tikai viens parametrs. Kā jau mēs runājām sākumā, ir divi bloki - Šlesera bloks un Ķirša bloks. Šlesera blokā bez viņa ir "Saskaņa", "Stabilitātei" un "Suverēnā vara". Ja mūsu bloks dabūs vairākumu, tā būs uzvara, ja būs mazākums un Šlesers dabū vairākumu, tas būs zaudējums. Man šī otra bloka "pīrāga" ietvaros principā nav svarīgi, kurš dabūs vairāk, kurš mazāk. Dabūt vairāk balsu nekā pārējiem, bet pēc tam sēdēt opozīcijā vienalga ir zaudējums. Kaut vai mums būs mazāk balsu, bet Rīgas kurss tiks noturēts - tas ir pats svarīgākais.

Vai par labu Rīgas kursam esat gatavs arī strādāt cita mēra vadībā?

Politiskā loģika saka, ka to noteiks iekšējais balsu sadalījums. Tam, kam sabiedrība dos lielāku uzticības kredītu, arī būs pirmā roka.