/nginx/o/2018/08/29/11322502t1h50ca.jpg)
/nginx/o/2020/07/28/13237832t1hdac6.jpg)
Pieaugošie Krievijas agresijas draudi ir likuši NATO valstīm gatavoties pretinieka sagaidīšanai un atvairīšanai uz vietas. Tam ir nepieciešamas precīzas kartes, tostarp modernas 3D kartes. To izstrādē iesaistījušies Francijas bruņotie spēki.
Reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, 2022. gadā Francijas armija izvietoja 1000 karavīru Rumānijas pilsētā Cincu, kas atrodas uz rietumiem no Karpatu kalniem. To austrumu pusē atradās Moldova, bet dienvidos plūda Donava, kas pavēra ceļu uz Ukrainu. Rumānijas un NATO štāba skatījumā šis ir ceļš, pa kuru Krievijas armija varētu mēģināt iebrukt Rumānijā, laikrakstam “Le Figaro” pastāstīja kāds franču pulkvedis.
Tāpēc Francijas inženiertehniskās brigādes kartēšanas pulks sadarbojas ar Rumānijas kartogrāfijas aģentūru, lai atjauninātu šīs teritorijas kartes, raksta izdevums.
"Sabiedrotajiem ir nepieciešamas visjaunākās zināšanas par paredzamo nākotnes kaujas lauku," laikrakstam sacīja pulkvedis. – Mums ir jāzina, kur tiks izvietotas ieroču sistēmas, interesējošie mērķi, lai izstrādātu operatīvās mobilitātes jautājumus, dokumentētu maršrutus, ierobežojumus."
Kartēs ir iekļauti arī "augstie punkti" – ūdenstorņi, zvanu torņi u. c. –, kas vajadzības gadījumā var kalpot par orientieriem artilēristiem. Ir izstrādāta karte ar maršrutiem, pa kuriem var pārvietoties armijas transportlīdzekļi. Šim nolūkam tika izmantots "Google automašīnas" analogs – transportlīdzeklis, kas aprīkots ar kamerām un radariem, kas ļauj veikt trīsdimensiju reljefa uzmērīšanu (uzlabota versija tam, ko Google izmanto savām kartēm). Šajā kartē papildus maršrutiem ir attēlotas arī inženierbūves, tostarp viss, kas interesē militāros dienestus, bet nav attēlots civilajās kartēs. Grūti sasniedzamās vietās tiek izmantoti arī bezpilota lidaparāti.
Valstis NATO austrumu flangā aktīvi stiprina savu aizsardzību, jo to izlūkdienesti un militārpersonas prognozē, ka pēc dažiem gadiem Krievija varētu būt gatava uzbrukt aliansei. Viņuprāt, šī varbūtība tikai palielināsies, ja Ukrainā tiks panākts miers un Krievija iegūs iespēju bruņoties un labāk sagatavot savu armiju.
Tāpēc Polija, Lietuva, Latvija, Igaunija, Igaunija un Somija gatavojas izstāties no Otavas konvencijas, kas aizliedz kājnieku mīnas, lai mīnētu savas robežas. Eiropas Komisija 2024. gada decembrī paziņoja, ka sešām valstīm, kas robežojas ar Krieviju un Baltkrieviju, robežu aizsardzībai piešķirs 170 miljonus eiro. Savukārt 2025. gada martā ES apstiprināja plānu reģiona bruņoto spēku apbruņošanai un modernizācijai ar kopējo budžetu 800 miljardu eiro apmērā.