/nginx/o/2024/10/01/16390043t1h7081.jpg)
Rīga, 10.apr., LETA. Grūti prognozēt, kādas būs Šiga toksīnu producējošās E.coli infekcijas atstātās sekas uz bērnu kopējo veselības stāvokli, sacīja Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) Bērnu slimību klīnikas infekciju slimību profila virsārste Gunta Laizāne.
Laizāne norādīja, ka infekcijas ietekme uz vispārējo bērnu veselības stāvokli ir atkarīga no ļoti daudziem faktoriem, jo katram - gan bērniem, gan cilvēkiem vispār, - kopš dzimšanas ir noteikta orgānu kapacitāte.
"Cik daudz toksīns būs sabojājis vai "palaidis" kādu no "apakšā snaudošām slimībām", to ir grūti prognozēt," atzina speciāliste.
Laizāne skaidroja, ka ir noteiktas zarnu nūjiņas izraisītās infekcijas smaguma pakāpes, ko atļauj ārstēt katras aprūpes nodaļas kapacitāte un pieejamie resursi.
Arī bērnus ar ļoti smagu slimības gaitu ārstē dažādās nodaļās. Kad profila nodaļas resursi ir izsmelti, bērni intensīvajai aprūpei vai dažos gadījumos reanimācijai tiek pārvesti uz intensīvās terapijas nodaļu.
Kā skaidroja speciāliste, bērni ar E.coli infekciju un hemolītiski urēmisko sindromu (HUS) intensīvās terapijas nodaļā nonākuši ar problēmām, ko nevar risināt aprūpes nodaļā. Šādos gadījumos vai nu nepieciešama nieru aizstājterapija, vai arī novērojamas kādas neiroloģiskas, HUS izraisītas komplikācijas, vai arī nepieciešama ķirurģiska iejaukšanās.
Kad problēmas ir atrisinātas, ir skaidras prognozes un veikta diagnostika, attiecīgajos gadījumos bērnus pārved atpakaļ uz aprūpes nodaļām, skaidroja speciāliste.
Daļa bērnu uz aprūpes nodaļām atpakaļ devušies ar nieru aizstājterapiju, ar peritoneālās dialīzes aparatūru. Daļai arī tā vairs nav nepieciešama, atklāja ārste. Viņa uzsvēra, ka bērnu stāvoklis saglabājas grūts, bet ne tik grūts kā intensīvajā terapijā.
Pēc ārstes sniegtās informācijas, šobrīd intensīvajā terapijā atrodas trīs bērni, pakāpeniski samazinās arī kopējais stacionēto skaits ar šo infekciju. Precīzus datus par aktuālo situāciju BKUS pagaidām nesniedz.
Laizāne informēja, ka visu bērnu stāvoklis ir stabils un viņi turpina saņemt atbilstošo ārstēšanu un uzraudzību.
Speciāliste atzina, ka ne visiem bērniem slimības gaita rit vienādi. HUS sindroma gadījumā var rasties nieru bojājumi, samazināties hemoglobīna līmenis, kas pieprasa pārliet asinis. Tāpat zemo trombocītu līmeņa dēļ ir risks, ka var veidoties dažādi asins izplūdumi. Šiem pacientiem nepieciešama sarežģīta slimības vadāmība un nepieciešama kompleksa ārstēšanas pieeja, viņa norādīja.
Ārstes vērtējumā BKUS labi un veiksmīgi tiek galā ar bērnu ārstēšanu, veltot tam visus pieejamos resursus.
Jau vēstīts, ka Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) otrdien sācis epidemioloģisko izmeklēšanu vēl trīs Šiga toksīnu producējošo E. coli infekcijas gadījumos, liecina informācija SPKC mājaslapā.
Saslimušie ir divi pieaugušie un viens jaunietis vecuma grupā no 15 līdz 18 gadiem. Saslimušie ārstējas ambulatori. Kā norāda SPKC, patlaban nevar apgalvot, ka šie gadījumi ir saistīti ar uzliesmojumu un ir nepieciešamas papildu laboratoriskā pārbaude.
Līdz ar to kopā līdz šim reģistrēti vismaz 60 E. coli saslimšanas gadījumi.
Pārtikas un veterinārais dienests pārbaudēs noņemtajos 140 pārtikas produktu paraugos un 19 nomazgājumos no ārējās vides objektiem un personāla rokām Šiga toksīnu producējošā E. coli jeb zarnu nūjiņas infekcija nav konstatēta.
Tāpat dienests saņēmis atbildes par 84 nomazgājumu paraugiem, kas izmeklēti uz higiēnas kritērijiem. Visi paraugi bijuši atbilstoši, aģentūrai LETA norādīja PVD Pārtikas izplatīšanas uzraudzības daļas vecākā eksperte Svetlana Aļminoviča-Miļjanoviča.
SPKC pirmdien vēstīja, ka saslimstības analīze šobrīd nenorāda uz tālāku infekcijas izplatīšanos kontaktpersonu vidū.
SPKC skaidro, ka visiem cilvēkiem un dzīvniekiem zarnās ir baktērijas, ko sauc par Escherichia coli (E. coli) jeb zarnu nūjiņu. Tās ir daļa no cilvēku normālās baktēriju floras un parasti nekaitīgas. Tomēr ir īpaši E. coli celmi, kas spēj veidot toksīnus jeb indīgas vielas un izraisīt nopietnu slimību.
Šos celmus dēvē par STEC/VTEC (Šigas toksīnu vai verotoksīnu veidojošā E. coli). Tie var izraisīt smagu, asiņainu caureju, kas dažos gadījumos rada akūtu nieru mazspēju, kam nepieciešama intensīva aprūpe.
Šo celmu galvenais rezervuārs ir zālēdāji dzīvnieki, īpaši liellopi. Izraisītājs izdalās no dzīvnieka vai no cilvēka organisma ar fekālijām. Cilvēks var inficēties, lietojot uzturā inficētu pārtiku, nepietiekami termiski apstrādātu liellopu gaļu, nevārītu pienu, nemazgātus vai neapstrādātus augļus vai dārzeņus. Iespējama arī infekcijas pārnešana tieši no cilvēka uz cilvēku.
SPKC atgādina pārtiku apstrādāt termiski atbilstoši, zem tekoša ūdens skalot augļus un dārzeņus, un īpaši tos produktus, kas netiks termiski apstrādāti pirms patēriņa. Ja parādās infekcijas simptomi - krampjveida sāpes vēderā vai asiņaina caureja - nekavējoties jāsazinās ar ārstu.