Latvijā gandrīz puse valsts vietējo autoceļu ir sliktā vai ļoti sliktā stāvoklī, secina LVC

Viņš norādīja, ka valsts vietējo autoceļu tehniskais stāvoklis ir liela problēma, jo valsts vietējie autoceļi veido pusi no kopējā valsts ceļu tīkla, kā arī 72% vietējo autoceļu ir ar grants segumu.

"Situācija nav iepriecinoša, jo gandrīz puse no ceļiem ir sliktā vai ļoti sliktā stāvoklī. Šie ceļi ir ar mazāku satiksmes intensitāti, bet šie ceļi ir jāuztur, lai par tiem varētu pārvietoties," sacīja Lazdovskis.

Viņš arī atzīmēja, ka situācija uz valsts galvenajiem un reģionālajiem autoceļiem ir labāka.

LVC apkopotie dati liecina, ka 2020.gadā 15,3% valsts galveno autoceļu bija sliktā vai ļoti sliktā stāvoklī, bet 33,4% reģionālo autoceļu bija sliktā stāvoklī, savukārt 2024.gadā - 7,9% valsts galveno autoceļu bija sliktā stāvoklī, bet 19,5% reģionālo autoceļu bija sliktā stāvoklī.

Lazdovskis norādīja, ka, pateicoties Eiropas Savienības (ES) finansējumam, kopš 2000.gadu sākuma uzlabojusies kvalitāte uz valsts galvenajiem autoceļiem. Savukārt, pateicoties Covid-19 pandēmijas papildu finansējumam no 2020. līdz 2022.gadam, uzlabots segums daudziem reģionālajiem autoceļiem.

LVC vadītājs atzina, ka no visiem valsts autoceļiem kopumā kapitālieguldījumi līdz 2027.gadam tiek plānoti 34% jeb 6670 kilometros, savukārt pārējiem autoceļiem plānota ikdienas uzturēšana.

Tāpat Lazdovskis papildināja, ka svarīga ir finansējuma stabilitāte ilgtermiņā. Šogad kapitālieguldījumi valsts autoceļos veido 191 miljonu eiro, savukārt 2026.gadā un 2027.gadā katru gadu plānoti kapitālieguldījumi aptuveni 140 miljonu eiro apmērā.

Viņš minēja, ka finansējuma apmērs iezīmē gaidāmos izaicinājumus, bet vienlaikus ir jāapzinās iespējas. "Piemēram, nākamajos gados izaicinājums būs militārā mobilitāte, tāpēc nozarei ir aktīvi jādarbojas, lai varētu palielināt militārās mobilitātes finansējumu 2026. un 2027.gadam," sacīja Lazdovskis.

Viņš rezumēja, ka galvenais izaicinājums nākamajos gados būs noturēt esošo līmeni ceļu tīklā, jo ES finansējums ceļu remontdarbiem vairs nav pieejams, izņemot specifiskus mērķus, piemēram, satiksmes drošības projektus, kā arī klasiskajai ceļu pārbūvei vai jaunbūvei finansējums jāparedz valsts budžetā vai jāmeklē citas alternatīvas.

Vienlaikus viņš norādīja, ka ar lētākām metodēm tuvākajos gados LVC centīsies panākt, lai kopējais autoceļu stāvoklis noturas esošajā līmenī, jo ir jāapzinās, ka pēc sešiem vai septiņiem gadiem ar esošo finansējuma apmēru tas vairs nebūs iespējams inflācijas dēļ.

LETA jau ziņoja, ka trešdien un ceturtdien, 9.aprīlī, LVC rīko ikgadējo Latvijas ceļu nozares konferenci. Konferences pirmā diena ir veltīta attīstības plāniem un satiksmes drošībai, savukārt konferences otrā diena būs veltīta tehnoloģijām un kvalitātei.