Pieaug ar "Rail Baltica" būvniecību saistītie riski, ziņo FDP

Ziņojumā FDP norāda, ka šobrīd vairāki uzņēmumi Satiksmes ministrijas pārraudzībā ir potenciāli fiskāla riska avoti.

FDP ziņojumā norāda, ka joprojām pastāv un pieaug riski, kas saistīti ar "Rail Baltica" būvniecību. "Rail Baltica" projekts atbilstoši TEN-T regulai Baltijas valstīm jāīsteno līdz 2030.gadam, taču tas saskaras ar nopietniem fiskāliem riskiem.

FDP norāda, ka projekta fiskālie riski saistās ne tikai ar būvniecības izmaksu un kopējā projekta izmaksu sadārdzināšanos, bet arī ar projekta finansēšanas modeli. Līdzšinējais finansējuma modelis (85% Eiropas Savienība (ES), 15% valsts budžets) vairs nav ilgtspējīgs, jo Eiropas Komisija (EK) ir prioritizējusi atbalstu būvdarbiem, toties finansējums būvdarbu uzraudzīšanai un līgumu vadībai, nekustamā īpašuma atsavināšanai, kā arī ēku būvniecībai, visticamāk, būs jānodrošina Latvijai.

Turklāt finansējums tiek piešķirts pēc konkursa principa (EISI uzsaukumiem). Tāpēc FDP norāda, ka pieprasītais finansējums nav garantēts pilnā apjomā - tas paildzina projektu un sadārdzina to.

Papildus neskaidrības rada iespējams ES finansējuma pārrāvums 2026.-2028.gadā, kas var prasīt lielāku valsts līdzfinansējumu vai trešo pušu iesaisti, piemēram publiskās un privātās partnerības veidā. FDP brīdina, ka šie izaicinājumi var radīt nopietnus fiskālos riskus, ja projekts nesasniegs plānotos mērķus vai pārsniegs paredzētās izmaksas.

Tāpēc, ņemot vērā augstos riskus, FDP ieskatā nepieciešama pastiprināta projekta uzraudzība un aktīva FM iesaiste projekta finansējuma plāna izstrādē.

Tāpat FDP vērš uzmanību VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) ir nonākusi finanšu grūtībās, sarūkot austrumu-rietumu kravu tranzītam. Ja 2018.gadā pa dzelzceļu pārvadāto kravu apjoms veidoja 49,363 miljonus tonnu, tad 2024.gadā pārvadāto kravu apjoms bija sarucis četras reizes līdz 11,564 miljoniem tonnu. 2019.-2021.gadā tas bija saistīts ar Krievijas kravu pārorientāciju uz Krievijas ostām, bet no 2022.gada kravu apjoma samazināšanos vēl vairāk veicināja Krievijas karadarbības ierobežošanai īstenotās starptautiskās sankcijas.

Samazinoties kravu apjomam, ir audzis valsts sniegtais finansiālais atbalsts uzņēmumam. 2024.gadā LDz tika piešķirti finanšu līdzekļi 46,8 miljonu eiro apmērā, lai nodrošinātu valsts publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja (LDz) finanšu līdzsvara maksājumus par 2022.gada nesegto daļu un 2023.gadu.

Tā kā šie līdzekļi tika novirzīti LDz pamatkapitāla palielināšanai, tad tas neietekmē vispārējās valdības budžeta deficītu, norāda FDP. Tomēr iepriekšējos gados finansējums līdzsvara maksājumiem 63,2 miljonu eiro apmērā ticis piešķirts no programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem", kas ietekmē budžeta deficītu.

Kopumā LDz finanšu līdzsvara nodrošināšanā valsts ir sniegusi finansiālu atbalstu 110 miljonu eiro apmērā, lai segtu LDz darbības zaudējumus 2020.-2023.gadā. LDz, pēc neauditētajiem finanšu datiem, 2024.gadu noslēdzis ar 27,667 miljonu eiro zaudējumiem, kurus visticamāk arī nāksies segt no valsts budžeta finanšu līdzsvara maksājuma, norāda FDP.

FDP atzīmē, ka tas nav vienīgais valsts sniegtais atbalsts - LDz papildus saņem dotācijas no budžeta programmas "Finansējums dzelzceļa publiskai infrastruktūrai". LDz 2023.gadā ieņēmumos saņēma 43,5 miljonus eiro no šīm dotācijām un 2024.gadā 50,5 miljonus eiro. 2025.gadā budžeta programmā "Finansējums dzelzceļa publiskai infrastruktūrai" ir ieplānoti izdevumi 64,368 miljonu eiro apjomā.

FDP skaidro, ka izdevumi šīm dotācijām ir ieplānoti budžetā un nerada papildus ietekmi uz budžetā plānoto bilanci, tomēr tas ir papildus izdevumu slogs, ko būtu iespējams novirzīt primārākiem mērķiem aizsardzības, veselības aprūpes vai izglītības nozarēs.

FDP ziņojumā atgādina, ka vēsturiski LDz vēl papildus ir saņēmis valsts budžeta finansējumu - ieguldījumu pamatkapitālā 32,4 miljonu eiro apmērā 2020.gadā, kā arī vēl papildus tikuši piešķirti līdzekļi dzelzceļa infrastruktūrai no programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem".

FDP atzīst, ka pēdējā gada laikā LDz ir strādājis pie pārorientēšanās uz citu biznesa modeli - ticis samazināts darbinieku skaits un pamatdarbības uzsvars pārlikts uz pasažieru pārvadājumiem.

Tomēr FDP atzīmē, ka vēl joprojām nav pieņemts dzelzceļa infrastruktūras attīstības plāns, kuram bija jābūt izveidotam jau 2023.gadā. FDP norāda, ka dzelzceļa infrastruktūra ir nolietotā stāvoklī, kas prasīs lielas investīcijas. Visa Latvijas dzelzceļa nozare ir lielu pārmaiņu un stratēģisku lēmumu priekšā, tāpēc nepieciešams aktīvi strādāt pie visaptverošas nozares stratēģijas izveides.

Starp potenciālajiem fiskālā riska avotiem FDP ieskatā ir arī "airBaltic". Uzņēmums darbība pēdējos gados pandēmijas ietekmē rezultējās zaudējumos. 2023.gadu "airBaltic" noslēdza ar 33,7 miljonu eiro peļņu, tomēr 2024.gadā uzņēmuma darbība rezultējās ar 118,2 miljonu eiro zaudējumu.

FDP ieskatā uzņēmuma privatizācija ir acīmredzami labākais attīstības scenārijs kompānijai un valdībai būtu jāsekmē šī procesa ātra un efektīva virzība, lai tas turpmāk vairs nebūtu slogs Latvijas budžetam.