/nginx/o/2018/08/29/11322502t1h50ca.jpg)
/nginx/o/2025/04/08/16763087t1hed3d.jpg)
Somijas līcī pēdējo 18 mēnešu laikā veiktas divas diversijas operācijas – pastāv aizdomas, ka aiz tām stāv Krievija. Savukārt Baltijas jūrā 2022. gadā reģistrēti vismaz seši sabotāžas mēģinājumi un kopš 2023. gada pārrauti vismaz 11 zemūdens kabeļi. Somijas krasta apsardzes komandieris Iļja Iļjins izdevumam "Politico" uzsver, ka šādas operācijas notiek arvien biežāk.
Lietuvas enerģētikas ministrs Žigimants Vaičiūns žurnālistiem norāda, ka pašlaik norisinās "jauna realitāte". "Baltijas jūrā notiek arvien vairāk un vairāk incidentu, kas var ietekmēt tirgus, klientus un mūsu uzņēmumus," uzsver ministrs.
Lai gan vēl nav pierādīts, ka Maskava patiešām stāv aiz šiem incidentiem, Vaičiūns uzsver, ka šīs diversijas Kremlim tagadējos apstākļos ir izdevīgas. Pat ja tiek nodarīti maznozīmīgi bojājumi, šādas darbības Rietumvalstīm Krievijas draudu priekšā liek justies nedrošāk.
"Politico" žurnālisti noskaidrojuši, ka šīs operācijas ir ļoti lētas. "Bieži vien atliek tikai piekukuļot kuģa kapteini, lai viņš nomet enkuru," stāsta Kopenhāgenas Universitātes starptautisko attiecību profesors Kristiāns Bīgers.
"Militāra rakstura operācijai tas ir gaužām maz."
Tāpat zemūdens mērķus ir ļoti viegli sasniegt ar enkuru. Baltijas jūra ir vidēji tikai 52 metrus dziļa, savukārt Somijas līcis ir vēl seklāks – 38 metrus. Salīdzinājumam – Vidusjūra dažviet ir 1500 metrus dziļa.
Tāpat paši sakaru kabeļi ir viegli pārraujami – tie ir mazi, vidējas cilvēka rokas biezumā un sver tikai trīs kilogramus. Eiropas Zemūdens kabeļu asociācijas viceprezidents Pēters Jamisons norāda, ka kabeļu salabošana ir daudz dārgāka – darbi var izmaksāt no pieciem līdz 150 miljoniem eiro.
"Tas, ko mēs redzam tagad, ir acīmredzama eskalācija," uzsver Bīgers. "Tas ir stratēģisks mēģinājums sašūpot stabilitāti un nostiprināt nedrošības un ievainojamības sajūtas Rietumu sabiedrībās."
"Šādi uzbrukumi vēl sekos," pārliecināts ministrs.