Siliņa sasauc Krīzes vadības padomes sēdi par dzīvniekiem bīstamo mutes un nagu sērgu (1)

Premjere paziņojumā tviterī norāda, ka sēde sasaukta pēc zemkopības ministra Armanda Krauzes (ZZS) lūguma.

Ņemot vērā uzliesmojumus citviet Eiropā, ir svarīgi rīkoties savlaikus un nepieciešamības gadījumā ieviest preventīvus pasākumus, pauž Siliņa.

Pirmdien pēc valdību veidojošo partiju sadarbības sanāksmes Siliņa žurnālistiem norādīja - ņemot vērā, ka slimība ir lipīga, var ātri izplatīties, ir vēlme uzklausīt Zemkopības ministrijas, Pārtikas un veterinārā dienesta ziņojumus, lai varētu preventīvi veikt pasākumus un Latviju tas ietekmētu pēc iespējas mazāk.

Siliņa norādīja, ka sēdē Krauze iepazīstinās ar veicamajiem pasākumiem un tiks doti uzdevumi vairākām institūcijām.

Premjere norādīja, ka pēc kāda laika, iespējams, tiks sasaukta nākamā Krīzes vadības padomes sēde, kurā varēs lemt, kā sokas ar pieteiktajiem īstenotajiem pasākumiem.

Viņasprāt, savlaicīga reaģēšana ir loģisks solis, lai novērstu slimības izplatīšanos, samazinātu potenciālos zaudējumus gan lauksaimniekiem, gan Latvijas valstij kopumā.

Sēde paredzēta plkst.12.

Kā vēstīts, Pārtikas un veterinārā dienests (PVD) pagājušajā nedēļā ziņoja, ka šogad MNS konstatēta jau trijās Eiropas valstīs - viens uzliesmojums Vācijā, pieci - Slovākijā un četri Ungārijā.

Krauze iepriekš aģentūrai LETA sacīja, ka, MNS pietuvojoties Polijas-Lietuvas robežai, uz Latvijas-Lietuvas robežas plānots ieviest automašīnu dezinfekcijas sistēmas.

Viņš minēja, ka lēmums par šādu drošības pasākumu īstenošanu uz Latvijas-Lietuvas robežas, lai ierobežotu slimības izplatību, pieņemts sarunā ar PVD ģenerāldirektoru Māri Balodi.

MNS ir akūta un ļoti lipīga pārnadžu infekcijas slimība, kurai ir raksturīgs drudzis un čūlains iekaisums uz mēles, mutes dobuma gļotādā, kāju daļā ap nagu un nagu starpā, kā arī tesmeņa ādā.

MNS ir pieskaitāma pārrobežu dzīvnieku infekcijas slimībām, kas var ātri un plaši izplatīties, nopietni ietekmējot lopkopības nozari un traucējot reģionālo, kā arī starptautisko tirdzniecību ar dzīvniekiem un dzīvnieku izcelsmes produktiem, tādējādi radot lielus ekonomiskos zaudējumus.

MNS nav bīstama cilvēku veselībai, kā arī MNS neietekmē pārtikas produktu drošumu. Latvijā MNS pēdējo reizi tika konstatēta 1987.gadā.