FOTO ⟩ "Vēlāk pateiksiet sev paldies." "Leģendu rogainings" tuvplānā: pieci iedvesmojoši stāsti

"Ādaži City" komanda: Uzticēšanās un komunikācija ir uzvaras atslēga

Kad "Leģendu Rogaininga" sacensību datums tuvojas, "Ādaži City" komanda jau zina – būs piedzīvojums, būs izaicinājumi, un būs iespēja atkal būt kopā kā komandai. Eduards un Sniedze, dzīvesbiedri un sacensību partneri, jau piekto gadu dodas rogaininga trasē plecu pie pleca, bieži vien arī ar bērniem līdzās.

Un viņi nav tikai dalībnieki – viņi ir līderi. Īpaši jaukto un ģimeņu ieskaitēs, kur viņu saliedētība un pieredze atnes augstus rezultātus.

Sagatavošanās sacensībām notiek ne tikai nedēļu vai divas pirms starta. Tā ir daļa no ikdienas.

"Sniedze trenējas vairāk un rūpējas par visiem sīkumiem, kamēr Eduards koncentrējas uz maksimālu atdevi sacensību laikā," viņi stāsta. Viņiem ir izstrādāta sava sistēma – no ēdiena sagatavošanas līdz ūdens sistēmām un rezerves biksēm. Viss ir pārdomāts, lai trasē varētu būt tikai fokusā.

Viens no "Ādaži City" panākumu stūrakmeņiem ir savstarpējā sapratne. "Mēs zinām viens otra stiprās puses. Un spējam komunicēt, pat tad, ja ir nogurums vai stresa situācija. Mēs nedusmojamies – mēs risinām," viņi saka.

Tas ir svarīgi, jo trasē viss var mainīties ātri – gan reljefs, gan laikapstākļi, gan izvēlētie maršruti. Spēja ātri pielāgoties un sadarboties ir tas, kas ļauj viņiem nezaudēt punktus un tempu.

"Šīm sacensībām ir savs raksturs," atzīst Sniedze un Eduards. "Leģendu Rogainings" izceļas ar rūpīgu organizāciju, kvalitatīvām kartēm, stāstiem aiz kontrolpunktiem un pozitīvu atmosfēru.

"Tā nav tikai sporta aktivitāte – tā ir leģenda. Un adrenalīns starta brīdī? Tā sajūta ir kā pirmajā randiņā."

Maršrutu viņi veido kopīgi, apsverot tempu, reljefu, punktu vērtības un savu kapacitāti. Ar gadu gaitā uzkrāto pieredzi viņi ir kļuvuši arvien precīzāki – gan plānošanā, gan lēmumu pieņemšanā trasē. Viņi uzsver, ka visgrūtāk ir bijis orientēties naktī, kad "koka ēna izskatās pēc mājas, un otrādi".

Īpašs brīdis ir finišs. "Sajūta, ka esam izdarījuši kaut ko kopā. Lepnums, gandarījums un nedaudz noguruma smiekli. Ķermenis noguris, kājas dažreiz knapi tur, bet prātā – tāds kā eiforisks miers. Mēs skatāmies viens uz otru un saprotam – jā, bija grūti, bet mēs tikām galā. Vienmēr paliek stāsti, ko atcerēties – gan par kļūdām, gan par veiksmīgiem risinājumiem. Dažreiz arī slapjas drēbes, dubļaini ceļi un smiekli par kaut kādu muļķību, kas trasē likās nopietna. Tā ir sajūta, ka esi izdzīvojis piedzīvojumu – īstu un pa īstam," viņi saka.

Šīs sacensības nav tikai par rezultātu – tās ir arī par kopā būšanu, smiekliem un pārdzīvojumiem. Citreiz viņus motivē tas, ka pēc sacensībām var arī kaut ko neveselīgāku atļauties, bieži vien tad "Hesburger".

Lai gan "Ādaži City" sevi identificē kā Ādažu novada pārstāvjus – īpaši Pašvaldību kausā, kur tos arī atbalsta novada dome – viņi atzīst, ka uzņēmumu iesaiste var būt ļoti vērtīga. "Dalības apmaksa, ekipējums, vienkārša iedrošināšana – tas viss palīdz," viņi saka. Tā ir iespēja saliedēt kolektīvu, attīstīt veselīgu dzīvesveidu un veidot komandas garu citā – patiesākā – līmenī.

"Ādaži City" pat ir startējuši arī Eiropas un Pasaules čempionātos, izbaudot 24 stundu sacensību intensitāti.

"Šīs pieredzes ir ne tikai fizisks pārbaudījums, bet arī psiholoģiska skola. Pēc tām "Leģendu Rogainings" šķiet gan dinamiskāks, gan tuvāks sirdij," abi saka.

Sniedze un Eduards aicina: "Vienkārši pamēģiniet. Tā nav sacensība tikai stiprajiem – tā ir par piedzīvojumu, domāšanu un komandas darbu. Vēlāk pateiksiet sev paldies."

Iedvesmojošā "Purva bridēju" ģimene

Baibas Nummures ģimene, kas pazīstama kā komanda "Purva bridēji", aizrautīgi piedalās rogaininga sacensībās. Šobrīd viņas dēls jau ir paaudzies un startē sacensībās patstāvīgi, taču sākotnēji viņi piedalījās kā ģimenes komanda – mamma, tētis un dēls.

Viņu aizraušanās ar rogainingu sākās pēc pirmās pieredzes, kas tik ļoti iepatikās, ka viņi "metās tajos iekšā ar pilnu sparu". Kā norāda Baibas ģimene, sākumā vēl nebija skaidrs, ar ko vienas sacensības atšķiras no citām, taču Leģendu rogainingi piesaistīja īpaši – tie ļāva iepazīt dažādas Latvijas pilsētas no jauna skatpunkta.

"Turklāt vēl tik labi nepratām draudzēties ar kompasu," saka Baiba.

Ģimenes komanda sadarbojas vienoti – gan plānojot distanci, gan dodoties trasē. "Protams, ir situācijas, kad kāds uzņemas vadību, īpaši, ja citiem sāk zust spēki."

Viņi norāda, ka šāds sacensību formāts ir lieliski piemērots iesācējiem un ģimenēm ar bērniem, jo ļauj drošā veidā apgūt orientēšanās pamatus pilsētvidē.

Rogaininga laikā var sastapties ar dažādiem izaicinājumiem – no pārplūdušiem grāvjiem līdz skatu torņiem un putnu dziesmām. Kā viņi paši saka: "Nekad nevari zināt to, kas tevi sagaidīs distancē. Pārplūduši grāvji, aizaugušas pļavas, neizbrienami izcirtumi vai arī skaisti apskates objekti, senas ēkas, skatu torņi, putnu dziesmas, jāņtārpiņu gaismiņas...

Gandarījums par paveikto, gandarījums par to, ka pietika spēka un izturība, draugu atbalsts, piedzīvojumi un lieliskas emocijas.

Svarīgi ir atbalstīt vienam otru, sarunāties, apspriest stratēģiju, ieklausīties. Pats grūtākais ir pieņemt lēmumu par izstāšanos pirms kontrollaika beigām. Šādu lēmumu nācies pieņemt vien pāris reizes un tas vienmēr ir bijis nopietni apsvērts un pamatots.

Distancē bieži nākas sastapties ar grūtībām. Bet tās tikai padara stiprāku un ļauj uzkrāt pieredzi. Tādējādi tās ātri vien aizmirstas. Jo grūtākas sacensības, jo lielāks gandarījums pēc finiša līnijas pārkāpšanas. Īpaši liels gandarījums ir tad, kad ir pievarēta visa saplānotā distance un, pēdējiem spēkiem, pēdējā kontrollaika minūtē, citu dalībnieku uzmundrināts, ieskrien finišā."

Baiba uzsver, ka uzņēmumi varētu vairāk iesaistīties, sponsorējot komandas. Tomēr dažas reizes viņi ir startējuši uzņēmuma organizētās komandās – šādos gadījumos dalība bija bez maksas un tika nodrošināts arī transports. Tā kļuva par "brīnišķīgu, sportisku dienu un lielisku veidu, kā saliedēt kolektīvu un radīt kopīgas atmiņas".

Zigmunds Bībers un Alberts Jasāns: "Laid mums tur laimē diet"

Zigmunds un Alberts ir komanda, kura ne tikai ar savu vārdu liek uzsmaidīt, bet arī regulāri rāda spožus rezultātus rogaininga trasē. Viņu kopīgais ritms ir vienkāršs – skriet, piedzīvot, analizēt un atkal skriet. Lai gan viņi "Leģendu rogainingam" negatavojas īpaši, tomēr ir skaidrs, ka forma tiek uzturēta visaugstākajā līmenī.

"Es gatavojos katru gadu Rīgas maratonam, un tad tas arī sagatavo mani rogainingam. Vasarā ir daudz sacensību, un forma paliek nemainīga. Ziemā ir vai nu atpūta, vai arī kāda trauma piespiež atpūsties," stāsta Zigmunds. Papildus ir arī orientēšanās sacensību "Magnēta" treniņi, kas ļauj saglabāt prāta asumu arī trasē.

Viņiem patīk tas, kas "Leģendu rogainingu" atšķir no citiem: "Protams, atšķiras tas, ka pasākums notiek arī pilsētvidē. Liela daļa sacensību notiek pilsētās, un tas ļauj atklāt jaunas vietas, pat tajās pašās Rīgas apkaimēs, kur jau esi skrējis," saka Zigmunds.

Viņam īpaši atmiņā palicis Leģendu rogainings Liepājā. "Bija tik daudz vietu, kur sen nebija bijis. Bija sajūta, ka atgriežos bērnībā." Tagad to pašu sajūtu varēs izbaudīt arī Alberts, kad jūlijā Leģendas notiks viņa dzimtajā Rūjienā.

Viņu lielākā stratēģiskā dilemma ir pavisam skaidra: "Vai varam paņemt visus punktus sešu stundu laikā?" Ja trūkst konkurences, tad tā kļūst par galveno motivāciju pašiem sev – savākt visu.

Kaut arī Leģendās apvidus nav tik izaicinošs kā meža rogainingā, dažreiz nākas peldēt. "Piemēram, peldēšana pāri Gaujai – tas ir interesanti. Rīgā bija jāpeld uz Zaķusalu, un, kad redzi, ka tālumā nāk prāmis... nu, tas paliek atmiņā."

Komandas darbība ir balstīta uz sapratni un loģisku darba sadali. "Orientēšanās vairāk ir uz mani, skriešana – uz Albertu. Ja vajag, izmantojam vilkšanas sistēmu. Ja man izbeidzas spēki, Alberts pavelk." Viņu slepenais ierocis ir arī skaidra komunikācija un kopīga plānošana.

Tempa uzturēšanai viņi paļaujas uz pieredzi un rūpīgu enerģijas sadalīšanu. "Taktika ir skriet visu laiku, bet sākumā jāpiebremzē, lai nepārdeg. Ņemam līdzi želejas, ūdeni – vai arī uzpildāmies trasē."

Jautājot par kļūdām, Zigmunds nosmaida: "Tad mazliet palamājamies un skrienam tālāk. Vienkārši cenšamies vairs nekļūdīties." 

Lai gan viņi nesagatavojas ar īpašām metodēm, treniņš maratonam un regulāra orientēšanās sacensību apmeklēšana ir vairāk nekā pietiekama. 

Abi ir startējuši arī starptautiskos rogaininga čempionātos – gan Latvijā, gan ārvalstīs. "Tur viss ir citādi – 24 stundas, kalni, meži, tumsa... Tad Leģendas šķiet kā sprinta distance." Igaunijas sportisti esot pašreizējie līderi pasaulē, un viņiem pagaidām neizdodas viņus noķert, "bet min uz papēžiem!"

Pēc sacensībām vienmēr seko analīze. "Mēs skatāmies, cik kilometrus noskrējām, kādos apvidos, cik ilgi pavadījām pauzēs. Salīdzinām arī ar citiem. Tā var augt." 

Ekipējumam viņi arī pievērš uzmanību – galvenais, lai ir viegls, ērts, funkcionāls. "Svarīgas ir skriešanas botas, soma ar ūdens sistēmu, vieta želejām. Viss pārējais – pēc vajadzības."

Finišā sajūta ir gandarījums: "Sešas stundas ir gana smags pārbaudījums, un, ja savāc visus punktus vai apsteidz konkurentus – tas ir īpaši."

Zigmunds un Alberts uzskata, ka uzņēmumi varētu izmantot rogainingu kā saliedēšanas pasākumu. "Tā ir komandas pieredze ar izaicinājumu. Nevis vienkārši sēdēt pie galda, bet darīt ko grūtu kopā." Abi arī kādreiz ir startējuši uzņēmumu komandās.

Iedrošinot jaunpienācējus, viņi saka: "Visvieglāk ir startēt kopā ar kādu, kam jau ir pieredze. Vai arī vienkārši atrast pārinieku un sākt ar 2h distanci. Pamēģiniet – iepatiksies. Un, ja vajag padomu, droši rakstiet mums."

Leģendārā Ultraveterāne Gunta Lebedoka

Gunta Lebedoka ir viena no pieredzējušākajām dalībniecēm, kuras vārdā varētu rakstīt leģendu. Šī ir viņas pasaule - kartes, kontrolpunkti un kilometriem garas distances.

Gunta startē ar "ultraveterānes" godu. Viņa aktīvi piedalās orientēšanās sacensībās visa gada garumā un regulāri ir redzama rogainingos. Viņa stāvējusi uz starta arī "Stirnu Buka" "Vilka" distancē – 70–80 kilometrus garā piedzīvojumā.

Viņas attieksme ir skaidra – sacensības ir nopietns darbs, un šeit nav vietas ilūzijām par komfortu. "Spēkus – ko nu tur var saglabāt... Apgriezieni krītas, un klāt nekas nenāk," saka Gunta.

Viņa zina, ko nozīmē pieredze – tā palīdz nepieļaut klasiskas kļūdas, kā, piemēram, ielīst apšaubāmās vietās (īpaši ūdeņos), vai pārvērtēt savu tempu uz sarežģīta reljefa. Viņa rūpīgi plāno distances pēdējās stundas un laikus atsakās no pārdrošiem punktiem, kas var maksāt dārgāko – laiku un enerģiju.

Navigācijas kļūdas viņai ir reti sastopamas, jo viņas skatienā – "pilsētas apstākļos tādām nav, kur rasties." Taču arī Gunta atzīst, ka rogainings nav tīra zinātne – ir arī loterijas moments.

"Censties izturēties tā, lai komandas biedrs arī citreiz vēl gribētu kopā iet," šis teikums precīzi raksturo viņas attieksmi pret komandas garu. Gunta vairs nespēj saskaitīt, ar cik komandas biedriem startēts, bet viņa atzīst: saprasties un pielāgoties – tas ir ceļš uz rezultātu.

Nav noslēpums, ka fiziskais spēks komandā var arī nesakrist, īpaši distances izskaņā. "To ne vienmēr var prognozēt," viņa saka. Taču spēja reāli vērtēt iespējas, empātija un cieņa ir viņas formulas pamati.

Starp spilgtākajiem rezultātiem Gunta izceļ 2016. gada pavasari, kad kopā ar Ivetu Zāģeri WV grupā uzrādījušas labāko rezultātu starp visām sieviešu komandām. "Pēc tam gan visas labi padzīvojušās sievietes saprata, ka jāskrien," viņa smejas.

Gunta atzīst: "Sacensību gars ir mazliet aizplīvurots, jo viss tomēr ir zināmā mērā neklātienē un cāļus skaita pēc finiša. Komanda - censties izturēties tā, lai komandas biedrs/ biedrene arī citreiz vēl gribētu kopā iet. Prasmes - spēja reāli vērtēt iespējas."

TVNET GRUPA – pirmais starts un pirmā leģenda

Es un mans brālis Pauls bijām no tām komandām, kuras "Leģendu rogainingā" startēja pirmo reizi. Bez īpašām gaidām, bez pieredzes, bet ar lielu vēlmi piedzīvot ko jaunu un izkāpt no ikdienas ritma.

Mūsu stratēģija bija vienkārša – saprast, kuras kartē iekļautās vietas noteikti vēlamies redzēt, tāpēc tā izplānojām aptuveno maršrutu un ļāvāmies skrējienam.

Mēs skrējām, kad bija spēks, un pastaigājām, kad vajadzēja atelpu. Vēlme noskriet visu uz maksimālo ātrumu atkāpās otrajā plānā.

Mēs zinām viens otra stiprās un vājās puses, un tās nevis traucēja, bet palīdzēja sadalīt spēkus un uzdevumus. Maršrutu plānoja tikai mans brālis, lēmumus trasē pieņēmām intuitīvi un pēc sajūtām. Kad kaut kas mainījās – pielāgojāmies. 

Piedalījāmies kā TVNET GRUPAS pārstāvji, un tas noteikti iedeva papildu motivāciju. 

Sajūtas finišā ir apbrīnojami labas. Ne jau pats finišs bija svarīgs – bet tas, ka mēs bijām kopā, mēs izturējām, mēs izdarījām. Un jau nākamajā dienā spriedām: "Kad piedalāmies atkal?" 

Tāpat kā pārējās četras iedvesmojošās komandas, arī mēs patiesi rekomendējam un aicinām ikvienu izmēģināt "Leģendu rogainingu", īpaši tos, kuri vēl šaubās. Nav jābūt sportistam, nav perfekti jāprot "lasīt" karti vai izprast kompasu. Vienkārši jāsper pirmais solis. Un, ja ir iespēja to darīt kopā ar savu ģimeni, draugu, kolēģi – vēl labāk.

Raksts tapis sadarbībā ar biedrību "Piedzīvojumu sacensību apvienība".