/nginx/o/2018/08/29/11322502t1h50ca.jpg)
:format(webp)/nginx/o/2025/02/03/16633529t1h560d.jpg)
Janvāra nogalē jūrā tika pārrauts datu kabelis starp Latviju un Zviedriju. Tā labošana aizņēma gandrīz mēnesi un izmaksas sasniegušas teju pusmiljonu. Gan Latvijas, gan Zviedrijas policija joprojām izmeklē notikušā apstākļus. Mūsu policija pieļauj, ka tā bija sabotāža, bet jau dažas dienas pēc notikušā skandināvi nāca klajā ar paziņojumu, ka tā bija nelaimīgu apstākļu sakritība. Šis ir jau piektais incidents kopš novembra, kad Baltijas jūrā sabojāts kāds starpvalstu zemūdens savienojums, vēsta "Nekā personīga".
Naktī uz 26. janvārī Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs konstatēja, ka tam piederošs optiskais kabelis Baltijas jūrā ir bojāts. Tas ir aptuveni 170 kilometrus garš un savieno Latviju ar Zviedrijas salu Gotlandi, nodrošinot datu apmaiņu ar Skandināviju.
Kabelis sabojāts aptuveni 130 kilometru attālumā no Ventspils un ap 40 kilometriem no Gotlandes krasta. Pārrautais vads atradās 100 metrus zem ūdens, ierakts zem aptuveni 1,5 metru biezas māla kārtas. To salabot LVRTC uzticēja somu uzņēmumam Lilaco Offshore. Darbus sāka jau 3.februārī, bet izcelt kabeli izdevās tikai divarpus nedēļas vēlāk.
Darbus apgrūtināja nelabvēlīgie laikapstākļi. To dēļ remontu vairākas reizes atlika. Process ilga teju mēnesi, taču meistari pie paša kabeļa labošanas strādāja 10 dienas. Posmu savienošana vien aizņēma vairāk nekā 30 stundas.
Jau 26. janvāra vakarā Zviedrijas krasta apsardze, aizdomās par kabeļa sabojāšanu, aizturēja kuģi Vezhen, kas kuģo zem Maltas karoga, bet pastarpināti pieder bulgāru kuģniecības milzim Naviagation Maritime Bulgare. Tas 24.janvārī izbrauca no Krievijas Ustjlugas ostas un incidenta naktī šķērsoja kabeli pie Gotlandes krasta. Uzņēmums tīšu kabeļa bojāšanu noliedza.
Dažas dienas vēlāk Zviedrijas prokuratūra kuģi atlaida. Izmeklētāji noskaidroja, ka tas vairāk nekā 24 stundas brauca ar nolaistu enkuru, aizķerot un pārraujot kabeli. Apkalpe neesot vainīga – enkurs nokritis pats, jo slēdzenes mehānismi bija sliktā tehniskā stāvoklī. Divi no trim mehānismiem jau ilgi nav strādājuši. Bet manuālo nolaišanas sviru iedarbinājis kuģī ietriecies vilnis.
Zviedrijas prokuratūra turpina izmeklēt, vai nav saskatāmi citi likuma pārkāpumi. Uz Nekā personīga lūgumu komentēt, ko tieši skandināvi šobrīd pēta, atbildīgais prokurors Matu Jungvists neatsaucās.
Savu izmeklēšanu veic arī mūsu Valsts policija. Tur neizslēdz versiju, ka kabelis sabojāts tīšām, tāpēc izmeklēšana ierosināta – par mantas tīšu bojāšanu, par elektrokabeļa tīšu bojāšanu un par kaitniecību. Policija neatklāj, vai ir jau kāds aizdomās turamais.
LVRTC saskaitījis, ka kabeļa remonts izmaksājis gandrīz pusmiljonu eiro - par kabeļa labošanu, personālu un maksu par klientiem nenodrošinātajiem pakalpojumiem. Zaudējumus uzņēmums piedzīs no bulgāru firmas, kuras kuģis kabeli sabojāja.
Nekā personīga vērsās pie Navigation maritime bulgare ar jautājumu, vai zaudējumus kompensēs, taču līdz piektdienas vakaram atbildi tā arī nesaņēmām.
LVRTC Baltijas jūrā pieder tikai šis kabelis, taču Latviju ar kaimiņiem savieno vēl divi – ar Zviedriju un ar Lietuvu. Baltijas jūrā ierakti vairāk nekā 45 kabeļi, kas savā starpā savieno piejūras valstis.
Pusotra gada laikā Baltijas jūrā pārrauti vai bojāti vismaz 11 zemūdens kabeļi. 5 incidenti vien reģistrēti kopš pagājušā gada novembra. Lai gan eksperti saka, ka kabeļu bojājumi nav neierasta parādība, incidentu biežums rada aizdomas par sabotāžu.
Kopš pagājušā novembra reizi mēnesī Baltijas jūrā no ierindas iziet vismaz viens kabelis. 17. un 18. novembrī bojāti divi savienojumi – starp Somiju un Vāciju un starp Zviedriju un Lietuvu. Aizdomas par traucējumu izraisīšanu krīt uz Ķīnas kuģi Yi Peng 3.
Ziemassvētkos problēmas konstatēja Igaunijas un Somijas Estlink 2 elektrības starpsavienojumā, pēc kā operatori ziņoja par traucējumiem vēl trīs kabeļos. Par šo savienojumu bojāšanu aizdomas krīt uz kuģi Eagle S, kurš tiek uzskatīts par daļu no Krievijas ēnu flotes.
26. janvārī pārrauts LVRTC kabelis un - 21.februārī arī netālu no Gotlandes krastiem bojājumi konstatēti savienojumā starp Somiju un Vāciju.
Lai sargātu kabeļus un gāzes caurules Baltijas jūrā, NATO janvārī paziņoja par jaunu misiju – Baltijas sardze, kuras primārais mērķis ir palielināt NATO bruņoto spēku klātbūtni Baltijas jūrā.
Pēdējo mēnešu kabeļu bojāšanas incidentos ir saskatāmas līdzības - kuģis pametis Krievijas ostu un, visticamāk, garāku ceļu braucis ar nolaistu enkuru, velkot to pa jūras dibenu un aizķerot un bojājot kādu no zemūdens kabeļiem. Izņēmums ir nesenākais gadījums, kur nav nosaukts neviens iespējamais bojātājs. Tomēr pierādīt ļaunprātīgu nodomu līdz šim vēl nav izdevies nevienā no gadījumiem.