Valstij būs biržā jāpērk "airBaltic" akcijas līdz 150 miljonu vērtībā (6)

Pagājušā gada augusta beigās "airBaltic" lūdza un valdība piekrita par 571 miljonu samazināt nacionālās aviosabiedrības "airBaltic" pamatkapitālu. Lai tas notiktu, uzņēmuma vadība apsolīja vairākas būtiskas lietas: lidsabiedrības akcijas pārdos biržā jeb īstenos IPO; "airBaltic" arī piesaistīts stratēģiskos investoru; garantēs, ka Rīgas lidostai paliks par galveno lidsabiedrības bāzi un nesamazinās lidojumu un galamērķu skaitu no Rīgas; valstij paliks vismaz ceturtā daļa akciju, bet no valsts budžeta vairs nebūs jāiegulda ne centa.

Divas nedēļas vēlāk "airBaltic" noslēdza līgumu par lidmašīnu un personāla iznomāšanu galvenajam pretendentam uz stratēģiskā investora lomu - Vācijas lidsabiedrībai "Lufthansa". Pēc neoficiālām ziņām vienošanās summa ir ap 500 miljoniem eiro.

"airBaltic" paziņojums, ka aviokompānija noslēgusi trīs gadu līgumu ar "Lufthansa" par 21 lidmašīnu iznomāšanu; atbildīgajā ministrijā un valdībā steiga bija pārsteigums. Tobrīd jau notika sarunas par "Lufthansa" investīcijām Latvijas lidsabiedrībā.

Lidmašīnas iznomātas atbilstoši tirgus cenām. Taču vairākus simtus miljonu vērtā līguma slēgšanu pirms "Lufthansa" piekritusi investēt simbolisku summu Latvijas lidsabiedrībā, tā laika ministra Briškena birojā vērtēja kā tuvredzīgu gājienu.

Augustā nospraustajā termiņā - novembra beigās - IPO nenotika. Tirgus apstākļi nebija piemēroti, "airBaltic" cieta lielākus zaudējumus nekā iepriekšējos gados, bet galvenie akciju pircēji - investīciju bankas un pensiju fondi - bija piesardzīgi. Piesaistītie konsultanti un analītiķi rēķināja - akciju kotācija var izgāzties, ja arī valsts nepiedalīsies to pirkšanā. Aprēķini liecināja, ka vajadzēs no 50 līdz 150 miljoniem.

Satiksmes ministrs pieprasīja auditu, lai saprastu patieso ainu aviosabiedrībā. Jau bija zināms, ka "airBaltic" noslēdzis līgumu par 100 jaunu lidmašīnu iegādi. Taču izrādījās, ka pagājušajā gadā lidsabiedrība noslēgusi arī 100 dzinēju apkopes līgumu.

Ja "airBaltic" flotes plānus samazina, apkopes līgumu būtu jālauž ar lielām soda naudām - saskaņā ar "Nekā personīga" rīcībā esošo informāciju, tie ir ap diviem miljoniem eiro par katru lidmašīnu.

Gada nogalē valdībai vairs nebija ilūziju, ka "airBaltic" iztiks bez jauniem valsts ieguldījumiem. Ja IPO būs veiksmīgs un sasniegs vajadzīgos 300 miljonus, tad bloķējošas akciju paketes saglabāšanai no valsts naudas būs jāatvēl 75 miljonus eiro.

No tā grūti izvairīties, jo šo nosacījumu izvirzīja "Lufthansa", kad piekrita par 14 miljoniem eiro nopirkt 10% Latvijas lidsabiedrības akciju. Tas būšot arī signāls citiem investoriem, ka Latvijas valsts tic lidsabiedrībai.

"Lufhansa" ir ieguldījis "airBaltic", un "Lufhansa" ir atbildīgs un rūpīgs saimnieks un noteikti arī vēlas zināt, kāds ir "airBaltic" finanšu stāvoklis. Tas viss tika vērtēts ļoti garā procesā.

Un, protams, viņi arī šobrīd varēs palīdzēt "airBaltic" gan veidot starptautiskos, dažādus darījumus, gan arī palīdzēt, ja būs nepieciešams kāds finansējums. Tāpēc, ka "airBaltic", protams, "Lufthansa" ķēdē jau ir pavisam cits spēlētājs.

Jaunais "airBaltic" padomes vadītājs ir investīciju baņķieris. Viņu amatā apstiprināja īsi pirms Briškens zaudēja ministra portfeli. Arī jaunā padome visas cerības liek uz IPO.

Katra akciju pārdošanas aizkavēšanās diena "airBaltic" maksā. Par 380 miljonu saistībām ik gadu jāmaksā 14% no summas un to pārfinansēt nevar. Taču akciju tirgus svārstības un aviokompāniju akciju cenu kritums pēc ASV sāktā tarifu kara procesu vēl vairāk sarežģi.

Neoficiāli zināms, ka "airBaltic" vadība akciju piedāvājumā vēlas iestrādāt iespēju uzņēmuma valdei un padomei iegādāties akcijas par zemāku cenu. Iespējams, tas ir iemesls kādēļ februārī valde nolēma par 40% samazināt savas algas.

Konkrēta sadaļa, ka valdei būtu privilēģija pirms IPO procesa. Man tāda informācija nav. Ja ir konceptuāli un sistēmiski veidots IPO ar dažādiem fondiem, finanšu instrumentiem un akcionāriem, kas piesakās, tas ir visa plāna sastāvdaļa, bet kaut kādās detaļās nekomentēšu.

Tieši noslēgtais dzinēju apkopes līgums kļuva par formālo iemeslu iepriekšējās "airBaltic" padomes atbrīvošanai. Akcionāra - Satiksmes ministrijas - ieskatā tas pārvilcis strīpu iespējai īstenot jebkuru citu biznesa plānu kā tikai arvien jaunu lidmašīnu pirkšanu.