Rīgas kampaņa: vieni sauc vēlamos partnerus, citi velk sarkanās līnijas

Pārliecinātas par iekļūšanu Rīgas domē (RD), saskaņā ar pēdējiem pieejamajiem reitingiem, var justies vien dažas partijas – "Latvija pirmajā vietā" (LPV), Nacionālā apvienība (NA) un "Progresīvie". Visticamāk, pārstāvniecību gūs arī kāda no partijām, kas mērķē uz krieviski runājošo elektorātu. Pēc sarunām ar vairāku sarakstu līderiem Latvijas Televīzijas raidījums "de facto" prognozē, ka RD koalīcijas izveidošana varētu nebūt vienkāršs uzdevums.

Partija "Latvija pirmajā vietā" (LPV) ir izdarījusi visu, lai nokļūtu Rīgas priekšvēlēšanu aktivitāšu uzmanības centrā, par viņiem runātu konkurenti un veidotu tāda vai citāda veida saspēles ar saraksta līderi Aināru Šleseru arī savās kampaņās. Mērķtiecīga un aktīva darbošanās sociālajos tīklos, valsts piešķirtā finansējuma izmantošana un arī ziedotāju piesaiste ir nospēlējusi lomu tajā, ka partija februārī bija Rīgas reitingu augšgalā.

Šlesers, kurš allaž ir apgalvojis, ka viņam pēc vēlēšanām būšot zelta kārts, tagad iet vēl tālāk. Viņš prognozē, ka drošas par iekļūšanu Rīgas domē varot būt vien četras partijas: LPV, NA, "Progresīvie" un "Stabilitātei!".

Lai gan Šlesers joprojām apgalvo, ka gribētu izveidot plašu koalīciju, viņš tomēr liek arī noprast, kas ir viņa favorīti: "Mans plāns būs izveidot tādu koalīciju, kura pārņems varu valstī. Tas nozīmē, ka es piedāvāšu tām partijām, kuras būs gatavas sadarboties ar mani, strādāt tā, lai cilvēki novērtē mūsu darbu rezultātus gada laikā un lai mūsu partijas arī uzvar."

Šlesers gan norāda, ka "ar ["Stabilitātei!" līderi Alekseju] Rosļikovu būs problēmas nacionālā līmenī, jo tomēr viņš jautājumos, kas ir saistīti ar Ukrainu, nekad nav balsojis par Ukrainu".

"Tātad tur ir jānodala – ir pilsētas līmenis un ir nacionālais līmenis. Bet tas, kas attiecas, piemēram, ja būs šīs četras partijas ievēlētas un man būtu jāizvēlas, piemēram, ar ko labāk sadarboties: vai ar "Progresīvajiem", vai ar "nacionāļiem" [NA]?

Tad es varu apstiprināt, ka ar "nacionāļiem" man būs vieglāk vienoties, ņemot vērā to, ka viņi ir konservatīva partija par konservatīvām vērtībām. Lai gan būs problēma ar Liānu Langu, es varu pateikt, un vēl dažiem uzvārdiem," klāsta LPV vadītājs.

NA, kas RD ārkārtas vēlēšanās pirms pieciem gadiem startēja kopā ar Latvijas Reģionu apvienību, bet tagad ies viena, Saeimas līmenī ir opozīcijā, taču Rīgā visu domes sasaukumu ir bijusi pie varas.

Saraksta līderis, Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks intervijas laikā "de facto" vairākkārt norāda, ka NA esot drošāka izvēle vēlēšanās un ka partija cīnīšoties par uzvaru, tomēr stingru sarkano līniju pret sadarbību LPV tā arī nenovelk.

"Mēs aicinām balsot par NA, jo mēs piedāvājam latvisku Rīgu, un Šlesera vadībā mēs nestrādāsim," apgalvo Ratnieks un uz jautājumu, kas būtu, ja Šlesers piedāvātu nākt par viņa vicemēru, atbild: "Es šo pat neizskatu kā iespēju šobrīd galīgi."

Vaicāts, vai tas nozīmē, ka pret Šleseru ir novilkta sarkanā līnija un tāda ir visu NA saraksta kandidātu nostāja, Ratnieks saka: "Respektīvi, es gribu pateikt to, ka mēs ar modelēšanu nenodarbojamies. Mēs ejam uz uzvaru un sakausim Šleseru.

(..) Mūsu biedru absolūta vienprātība ir tāda, ka mēs vadīsim Rīgu un aicinām šobrīd visus latviešus doties uz vēlēšanām, tāpat kā tas notika valsts valodas referendumā." Ratnieks arī apgalvo, ka modelēšana šobrīd esot lieka, jo 40 procenti Rīgas vēlētāju vēl neesot izlēmuši, par ko balsot.

Tikmēr "Progresīvie", kas Viļņa Ķirša (JV) vadītajā RD koalīcijā ir palikuši opozīcijā, apgalvo, ka domē būtu gatavi strādāt ar bijušajiem partneriem, bet ne ar Šleseru. Saraksta līderis, Rīgas domnieks Viesturs Kleinbergs uzsver: "Pilnīgi skaidrs ir tas, ka "Progresīvie" nesadarbosies ar tādiem "trampistiem" un "putinistiem" kā ir Šlesers, Rosļikovs un [partijas "Suverēnā vara" līdere Jūlija] Stepaņenko.

Mēs neredzam iespēju sadarboties, jo Rīgai nav vajadzīga vēl viena korupcijas shēma ar uzturēšanās atļaujām kopā ar visādiem putinistu Rosļikoviem kukuragā – tas nav rīdziniekiem vajadzīgs."

Kleinbergs atgādina, ka "Progresīvie" iepriekš ir strādājuši gan ar "Jauno Vienotību" (JV), gan ar NA.

"Mēs to darījām iepriekšējā sasaukumā līdz brīdim, kad mēs konstatējām, ka satiksmes saimniecībā tiek izsaimniekota rīdzinieku nauda. Tas mums nebija pieņemami, tāpēc mēs zaudējām mēra amatu, bet es neredzu neko citu kā iespēju strādāt ar šiem pašiem politiskajiem spēkiem, ar kuriem mēs esam jau Rīgā sadarbojušies," apgalvo Kleinbergs.

Savukārt daudz piesauktais Rosļikovs no "Stabilitātei!", kurš pēc neveiksmīgajām sarunām par kopsaraksta izveidi ar "Saskaņu" tomēr pats iet kā Rīgas saraksta līderis, ar Šleseru strādāt būtu gatavs. Sarkanā līnija viņiem esot NA, tāpēc Šlesera flirtēšanu ar šo partiju Rosļikovs kritizē: "Nu šodien daļa no krieviski runājošiem latviešiem balso par Šlesera kungu. Un ja Šlesera kungs uzskata, ka viņa topošā sadarbība un koalīcija ar NA ir "okej", nu, lai to vērtē vēlētājs.

Manā skatījumā sadarboties ar politisko spēku, kas neko nav izdarījuši labu nedz Rīgai, nedz valstij, izņemot, ka viņi visu laiku skraida pakaļ krievu valodai, tad man ir liels jautājums vispār: priekš kam tad iet uz Rīgu? Tu iesi dēļ rīdziniekiem, dēļ mums visiem? Vai dēļ tā, lai attīstītu savus personīgos projektus? Šo jautājumu varēs atbildēt tikai Šlesers pats."

Rīgas mēra Ķirša pārstāvētā JV ziemā publicētajos Rīgas reitingos bija piektajā vietā, bet viņš apgalvo, ka cīņa tikai tagad sākoties pa īstam. Ķirsis tomēr uzskata, ka Rīgas vēlētāju izvēle ir melnbalta: "Es neņemos Šlesera domu lidojumus komentēt. Manuprāt, tā situācija ir, ka viņa zīmētais scenārijs ir maz ticams. Es domāju, tiešām ir vai nu esošā koalīcija plus "Progresīvie", vai nu tad tas viņu spārns. Ja godīgi, tad kaut kādu vidusceļu es pat neredzu. (..) Ja tur pretējā pusē ir Šlesers, "Saskaņa", Rosļikovs un kas tur vēl, "Suverēnā vara", ja viņiem ir vairākums, tad viņi uztaisīs koalīciju."

Arī Ķirsis, līdzīgi kā Ratnieks, uzsver lielo neizlēmušo skaitu: "Mēs jau nezinām, cik procenti, cik balsis izšķirs to balsu samēru. Tikpat labi tur var izšķirt, mēs iepriekšējās Saeimas vēlēšanās redzējām, piemēram, ka 300 balsis izšķīra, vai partija pārvar 5 procentus vai nepārvar. Tā kā te nav “daudz, maz”, te ir “vai nu ir, vai nav”. Tā kā jebkura balss ir svarīga."

Lai gan iepriekš vairākos politiskajos flangos notika sarunas par spēku konsolidāciju Rīgā, tas tā īsti nav izdevies. Sadrumstalotība vismaz pagaidām nav tik liela kā ārkārtas vēlēšanās pirms pieciem gadiem, kad piedalījās 15 saraksti, taču ļoti iespējams, ka tā būs vismaz tāda pati, prognozē raidījums "de facto". Atlikušajās divās dienās Rīgas vēlēšanu komisijā vizīti pieteikuši vēl trīs sarakstu pārstāvji, bet publiski solījuši kandidēt vēl pāris citi arī.