Retzemju minerālu resursu darījums Ukrainai kļūst par katastrofu, ziņo "Politico" (5)

"Šis piedāvājums bija nepārprotams Ukrainas drošības jautājums. Tai ir tādi kritiski svarīgi resursi kā titāns, urāns u.c. Ja Krievija iegūtu šos resursus, tas būtu postoši Kijivas sabiedrotajiem," izdevumam sacīja kāda augsta amatpersona, kas ir iepazinusies ar sarunām.

Taču vēlāk "minerālu spēle" izvēršas par politisku katastrofu, pie tam Ukraina, iespējams, pat nesaņems visus tai apsolītos milzīgos resursus, norāda "Politico".

Turklāt jebkādu resursu ieguve izmaksātu miljardus un varētu ilgt gadu desmitus – nevis Trampa iecerēto laika posmu.

Tādējādi jaunākajā ASV piedāvātajā līguma versijā nav iekļautas ne drošības garantijas, ne turpmāka palīdzība, ne investīcijas, bet Vašingtonai tiek piešķirta prioritāra piekļuve visiem Ukrainas dabas resursiem, kā arī finansiāla kontrole pār Valsts atjaunošanas fondu un visiem tā projektiem - līdz Kijiva atmaksās ASV miljardus lielo militāro palīdzību, kas sākotnēji tika piešķirta dotāciju veidā.

"Pašreizējais projekts nopietni izjauc stratēģisko līdzsvaru, ierobežojot Ukrainas regulatīvo un fiskālo autonomiju," saka Kijivā bāzētā Ekonomiskās stratēģijas centra vecākais analītiķis Volodimirs Landa.

Eksperts norāda, ka darījums arī apdraud Ukrainas izredzes pievienoties Eiropas Savienībai (ES), jo tiek pārkāpti ES konkurences un vides tiesību akti, un miljardu maksājumi ASV var atbaidīt investorus, kuri citādi būtu ieinteresēti palīdzēt Ukrainai atgūties.

"Diez vai citi partneri piekritīs, ka viņu palīdzība tiek izsūknēta no Ukrainas par labu kādai trešajai valstij," sacīja Landa.

Tomēr Ukrainas valdība nevēlas izprovocēt kārtējo Trampa dusmu uzliesmojumu, tāpēc amatpersonas atturējās kritizēt jauno versiju. Tā vietā Kijiva cenšas rūpīgi pielāgot piedāvāto vienošanos, lai nesadusmotu Trampu.

"Pagājušajā reizē mums nācās skaidrot ukraiņiem, ka dažas no lietām, ko ASV vēlas no Ukrainas, vienkārši netiks īstenotas, jo tās ir pretrunā mūsu likumiem un konstitūcijai. Tāpēc mainīsim līgumu tā, lai tas darbotos. Tagad mums par to būs jārunā vēlreiz," medijam sacīja augsta ranga amatpersona.

Taču, lai Ukraina varētu gūt labumu no savas svarīgās minerālu rūpniecības, karam ir jābeidzas. Ukrainai būs jāatjauno arī bojātais elektrotīkls. Un, kā norāda tirgus dalībnieki, Ukrainai ir vajadzīgi desmitiem miljardu dolāru investīciju ne tikai ieguves rūpniecībā, bet arī pārstrādē.

Zelenskis: Ukraina neatzīs jau saņemto ASV militāro palīdzību par aizdevumu

29. martā Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Ukraina stingri noraida jau saņemtās ASV militārās palīdzības klasificēšanu par aizdevumu.

"Mēs esam pateicīgi par šo atbalstu, bet tas nav aizdevums un mēs neļausim to" šādi klasificēt, Zelenskis sacīja žurnālistiem Kijivā.

Viņš arī apstiprināja, ka Ukraina ir saņēmusi no ASV jaunu vienošanās par minerālu resursiem projektu.

Drīz pēc stāšanās ASV prezidenta amatā janvārī Donalds Tramps saistīja militāro palīdzību Ukrainai ar piekļuvi tās retzemju minerālu resursiem. Vienošanos šajā jomā bija paredzēts parakstīt 28.februārī, bet to izjauca Zelenska un Trampa strīds Baltajā namā.

Zelenskis raksturoja jaunāko vienošanās versiju kā "pilnīgi atšķirīgu no iepriekšējās" un atzīmēja, ka tajā tagad ir ieļauti punkti, kurus Ukraina jau bija noraidījusi agrāk notikušās sarunās.

Laikraksti "The New York Times" un "Financial Times" un aģentūra "Bloomberg" ziņoja, ka Vašingtona ir palielinājusi savas finansiālās prasības Kijivai. Ir ziņots, ka jaunais vienošanās projekts arī paplašina ASV kontroli pār Ukrainas dabas resursiem, ieskaitot minerālus, naftu, gāzi un kritisko infrastruktūru.

Tas ir radījis bažas, ka šī vienošanās var graut Ukrainas suverenitāti un radīt juridiskus šķēršļus tās centieniem iestāties Eiropas Savienībā (ES), jo daži punkti var būt pretrunā ES noteikumiem.

Zelenskis marta izskaņā vēlreiz apliecināja, ka Ukraina neparakstīs nekādu vienošanos, kas varētu apdraudēt tās iestāšanās ES procesu.