/nginx/o/2025/04/05/16757012t1h955f.jpg)
Sestdien, 5. aprīlī, stājušies spēkā ASV prezidenta Donalda Trampa izsludinātie 10% muitas tarifi importam no visām ārvalstīm, izņemot Kanādu un Meksiku.
Plānots, ka 9.aprīlī aptuveni 60 Savienoto Valstu tirdzniecības partneriem, tai skaitā Eiropas Savienībai (ES), Japānai un Ķīnai, tiks piemērotas vēl augstākas likmes. Ķīnai tiks piemērots 34% tarifs un ES 20% tarifs.
Dienu, kurā viņš paziņoja par jaunajiem tarifiem, Tramps nodēvēja par "Atbrīvošanas dienu".
Šis ir līdz šim agresīvākais solis Trampa kareivīgajā tirdzniecības politikā. Ekonomisti prognozē, ka ASV patērētāji izjutīs ievērojamu cenu kāpumu, taču to izjutīs arī patērētāji Eiropā un citās pasaules daļās.
Atbildot uz Vašingtonas noteiktajiem jaunajiem muitas tarifiem, Ķīna vakar paziņoja, ka no 10.aprīļa piemēros papildu 34% muitas tarifu visu ASV preču importam.
Vienlaikus Ķīna paziņoja, ka ievieš eksporta kontroles mehānismus septiņiem retzemju elementiem, un iesniegs sūdzību Pasaules Tirdzniecības organizācijā par ASV noteiktajiem tarifiem Ķīnas precēm.
Arī ES paziņoja, ka ir gatava īstenot pretpasākumus. ES tirdzniecības un ekonomiskās drošības komisārs Marošs Šefčovičs paziņoja, ka ES rīkosies "mierīgi, pakāpeniski, vienoti" un dos laiku sarunām. Taču viņš uzsvēra, ka ES nesēdēs rokas klēpī salikusi.
Francija un Vācija ir paziņojušas, ka ES varētu atbildēt ar nodokli ASV tehnoloģiju uzņēmumiem.
Jaunie tarifi neskar Kanādu un Meksiku, jo Savienotās Valstis jau tām piemērojušas atsevišķus tarifus līdz pat 25% apmērā.