Ģeopolitiskie izaicinājumi ir pārāk lieli, lai tos risinātu individuāli, norāda ārlietu ministre

NATO ārlietu ministru sanāksmē tiek skatīti jautājumi par alianses kolektīvo aizsardzības spēju paaugstināšanu, atbalstu Ukrainai un Krievijas ierobežošanu, sadarbību ar Indijas un Klusā okeāna reģiona partneriem, gatavošanos NATO samitam Hāgā.

"Alianses jaunākās dalībvalstis Somija un Zviedrija ir pilnībā integrējušās, pēdējā dekādē ir būtiski paaugstinātas NATO atturēšanas un aizsardzības spējas, turklāt esam stiprinājuši sadarbību ar mūsu Indijas un Klusā okeāna reģiona partneriem - neatkarīgi no attāluma mēs visi esam vienā laivā, un ģeopolitiskie izaicinājumi ir pārāk lieli, lai tos risinātu individuāli," uzsvēra Braže.

Viņa teica, ka ASV valsts sekretārs Marko Rubio apliecinājis nemainīgu ASV atbalstu NATO, taču nemainīgs ir arī uzstādījums Eiropai vairāk un ātrāk ieguldīt savā drošībā un aizsardzībā, lai tā spētu atturēt agresoru un aizsargāt katru NATO centimetru.

Braže pauda, ka NATO aizsardzības plānu izpildei ir jāsasniedz vismaz 3,5% no visu NATO dalībvalstu iekšzemes kopprodukta (IKP), un tas ir kolektīvās drošības interesēs.

Viņa uzsvēra, ka Latvija ļoti nopietni izturas pret savu drošību un aizsardzību un 2025.gadā aizsardzībai atvēlējusi lielāko finansējumu valsts vēsturē - vairāk nekā 1,5 miljardus eiro jeb 3,66% no IKP, un ir lēmusi tos palielināt līdz 5% no IKP.

Viņa arī uzsvēra, ka nākamo piecu gadu laikā Latvija ieguldīs 303 miljonus eiro austrumu robežas stiprināšanā, kas ir arī NATO un Eiropas Savienības (ES) ārējā robeža. 2025.gadā Latvijas austrumu robežas militārai stiprināšanai plānots novirzīt 45 miljonus eiro. 2024.gadā ieguldīti 25 miljoni eiro, kolēģiem stāstīja Braže.

NATO-Ukrainas padomē ministre uzsvēra, ka vienīgā valsts, kuru neredz kā ieinteresētu miera sasniegšanā, ir Krievija. "Esam vienisprātis, ka Krievija ir un paliks nozīmīgākais drauds visai NATO," teica Braže, vienlaikus norādot, ka pašlaik mums nav tiešu militāru draudu.

NATO ārlietu ministri ar ES augsto pārstāvi Kaju Kallasu pārrunāja ES Balto grāmatu Eiropas aizsardzībai un Eiropas apbruņošanas ("ReArm Europe") plānu, kā arī NATO un ES sadarbības iespējas, lai veicinātu Eiropas aizsardzības industrijas attīstību un NATO Eiropas valstu militārās spējas.

Ar eiroatlantiskā reģiona un Indijas-Klusā okeāna reģiona partneriem ministri pārrunāja līdzīgos drošības izaicinājumus, ar kādiem tie saskaras, un nepieciešamību NATO ciešāk sadarboties ar Austrāliju, Japānu, Koreju un Jaunzēlandi, lai dalītos pieredzē par cīņu pret dažādiem nekonvencionālā kara draudiem, informēja ministrijā.

NATO ģenerālsekretārs Marks Rute norādīja, ka samits Hāgā, kas notiks 24. un 25.jūnijā, iezīmēs jaunu posmu, jo NATO jāspēj kļūt stiprākai, taisnīgākai un militāri spējīgākai, lai garantētu kolektīvo nākotnes drošību. Viņš arī uzsvēra, ka sabiedrotie ir vienoti Ukrainas atbalstam un 2025.gada pirmajos trīs mēnešos NATO Ukrainas atbalstam novirzījusi 20 miljardus eiro.