/nginx/o/2018/08/29/11322502t1h50ca.jpg)
/nginx/o/2025/04/04/16754809t1h95d9.jpg)
Lielbritānija un Francija ir apsūdzējušas Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu sarunu vilcināšanā par pamieru Ukrainā un pastiprinājušas spiedienu uz Maskavu, pieprasot nekavējoties sniegt atbildi šajā jautājumā, ziņo aģentūra "Associated Press".
"Mūsu viedoklis ir tāds, ka Putins turpina vilcināties," žurnālistiem NATO galvenajā mītnē sacīja Lielbritānijas ārlietu ministrs Deivids Lamijs, stāvēdams līdzās savam Francijas kolēģim Žanam-Noēlam Barro.
Lielbritānija un Francija vada daudznacionālu iniciatīvu, kas pazīstama kā "ieinteresēto valstu koalīcija", lai izveidotu spēkus, kas uzraudzītu turpmāko mieru Ukrainā. Lamijs sacīja: lai gan Putinam būtu jāpiekrīt pamieram, "viņš turpina bombardēt Ukrainu".
"Tie ir civiliedzīvotāji. Tie ir enerģētikas objekti. Mēs redzam jūs, Vladimir Putin. Mēs zinām, ko jūs darāt," viņš teica.
Barro uzsvēra, ka Ukraina ir piekritusi pamiera nosacījumiem pirms trim nedēļām, un tagad Krievijai "ir jāsniedz sava atbild ASV".
"Krievija maina kursu, turpina uzbrukumus enerģētikas infrastruktūrai, turpina kara noziegumus. Tam vajadzētu būt "jā". Tam vajadzētu būt "nē". Tai ir jābūt ātrai atbildei," viņš sacīja.
Ministri arī norādīja, ka Krievija neplāno apturēt savu militāro kampaņu, jo Putins pirmdien pavēlēja 160 000 cilvēkus iesaukt obligātajā dienestā.
Abi ārlietu ministri solīja turpināt atbalstīt Ukrainu, jo īpaši tās bruņoto spēku stiprināšanā, kas ir galvenais valsts drošības garants pēc tam, kad ASV noraidīja iespēju tai pievienoties NATO.