Ekonomists norāda uz vienu lietu ASV uzsāktajos "tarifu karos", kas varētu pozitīvi ietekmēt Latviju (1)

"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis aģentūrai LETA norādīja, ka 2.aprīlis tika gaidīts ar lielu nepacietību, taču kārtējo reizi pasaule no ASV administrācijas sagaidīja to, ko negaidīja.

"Tas, ka valstīm tiks piemēroti tarifi, bija skaidrs. Taču to aprēķina veids un apjoms ir tāds absurds, ka jāpieņem, ka tarifos vēl iespējamas korekcijas, arī būtiskas. Īpaši, kad parādīsies šo tarifu sekas, piemēram, preču pieejamībā un cenās un ietekmē uz ASV ekonomiku," skaidroja Gašpuitis.

Viņš arī norādīja, ka pieņemtie tarifi var būt tik neproporcionāli pret tiem, ko ASV precēm valstis šobrīd piemēro, ka tās īstenos pretpasākumus.

"Protams, pastāv izpratne, ka šādi pretpasākumi nozīmēs eskalācijas pieaugumu, taču pilnā mērā no tā izvairīties nebūs iespējams, daudzu valstu iekšpolitikas dēļ," pauda "SEB bankas" ekonomists. Viņš arī piebilda, ka grūti pateikt, kā izvērtīsies tirdzniecības savstarpējās attiecības starp pārējām valstīm, jo ASV tirgum paredzētās preces, meklēs noietu citos tirgos un valstis var sākt piemērot tirgus aizsardzības pasākumus.

Gašpuitis pauda, ka salīdzinot reģionus, daudzas Āzijas valstis ir augstākajā tarifu līmenī, Ziemeļamerikas un Dienvidamerikas valstis atrodas zemākajā līmenī, daudzās ar tarifu likmi 10%, bet Eiropas Savienība ir pa vidu ar 20% likmi.

"Tas nav pilnīgi negaidīti, ņemot vērā signālus pirms lēmuma pieņemšanas. Iespējams, ka ASV vēl uzsāks sarunas ar valstīm par to individuālajiem tarifiem," norādīja ekonomists, piebilstot, ka šobrīd ES ir paziņojusi, ka ir gatava sarunām, bet ir sagatavojusi arī pretpasākumus.

Kā skaidroja Gašpuitis, izziņotie tarifi ir augstāki, nekā tika gaidīti, un tie negatīvi ietekmēs izaugsmi.

Viņš uzsvēra, ka ir pāragri veikt pilnīgu novērtējumu, taču šķiet, ka tie neizraisīs ASV lejupslīdi, bet pacels inflāciju. Tāpat tarifi sabremzēs eirozonas izaugsmi, tomēr grūti teikt, cik lielā mērā, jo izziņotie tarifi mainīs preču plūsmas uz ASV un relatīvi zemāku tarifu valstīm parādīsies iespējas.

Ekonomists uzsvēra, ka tarifu ietekme uz Eiropas, īpaši Vācijas, autobūvi būs jūtama. Piemēram, noteiktās preču grupās Eiropai salīdzinājumā ar Āziju var parādīties jaunas iespējas eksportēt uz ASV.

"Patlaban negatīvā ietekme netiek vērtēta tik kritiski, lai eirozonu ievilktu recesijā. Vājākas eirozonas perspektīvas ietekmēs Latvijas izaugsmi, taču pagaidām šķiet, ka tiešā ietekme būs ierobežota," pauda Gašpuitis, piebilstot, ka zemākas procentu likmes, pirktspējas nostiprināšanās un ES fondu ieplūde ir potenciāls Latvijai saglabāt izaugsmi.

Gašpuitis uzsvēra, ka galvenais un pietiekami augsts risks ir tirdzniecības karu neprognozējama eskalācija, kas pavērtu arī plašākas krīzes iespējas.

"Swedbank" galvenā ekonomiste Līva Zorgenfreija aģentūrai LETA norādīja, ka 2.aprīļa Trampa paziņojumi ne tikai apstiprināja, ka esam protekcionisma ērā, bet lika domāt, ka plaši tarifu kari ir klāt.

"Viss liecina, ka Trampa komanda nav veikusi solīto tarifu un citu tirdzniecības barjeru izpēti. ASV paziņojušas par negaidīti augstiem importa tarifiem, kas ar attiecīgo partnervalstu jau spēkā esošajiem tarifiem nav nekādā veidā saistīti," pauda Zorgenfreija, piebilstot, ka lielākie cietēji ir valstis, kam ar ASV ir būtisks preču tirdzniecības deficīts (tās pārdod vairāk preces ASV nekā ASV eksportē uz šīm valstīm). Viņa arī uzsvēra, ka tirdzniecības deficīts tiek ņemts vērā tikai preču pusē, savukārt pakalpojumi ērtā kārtā ignorēti. Tarifu līmenis ASV ekonomikā rezultātā būs līdzīgs kā 20.gadsimta sākumā - tas visdrīzāk nozīmēs zemāku izaugsmi un augstāku inflāciju gan ASV, gan visā pasaulē, norādīja ekonomiste.

Zorgenfreija skaidroja, ka ES, tostarp Latvijai, noteikti 20% tarifi. Šiem paziņojumiem sekos ES atbildes reakcija, kas būs daudz izsvērtāka par ASV pieeju. Kā norādīja "Swedbank" ekonomiste, ES centīsies sist pa sāpīgākajām "vietām" ASV, tai pat laikā, cik iespējams, saudzējot ES patērētājus un uzņēmumus.

Ekonomiste arī uzsvēra, ka ES var nākties saskarties arī ar to, ka citu valstu (piemēram, Ķīnas) preces, kas iepriekš bija domātas ASV tirgum, pārpludina ES tirgu. Arī pret to ES ir teikusi, ka cīnīsies.

Zorgenfreija pauda, ka tāda Latvijas ražojošās nozarēs pievienotā vērtība, kam ir ekspozīcija pret ASV, ir salīdzinoši maza daļa no visas Latvijas ekonomikas - nedaudz virs 1%. Bet ir nozares, kur ASV tirgus ir būtisks. Aptuveni 6% no pievienotās vērtības Latvijas apstrādes rūpniecībā tiek eksportēti uz ASV tiešā vai netiešā (kā komponentes citu preču ražošanā, ko uz ASV eksportē tirdzniecības partneri) veidā.

Kā norādīja ekonomiste, "Eurostat" dati liecina, ka apakšnozares, kam ir lielāka ekspozīcija uz ASV ir kokapstrāde, mēbeles, elektriskās un elektroniskās iekārtas. Arī no ārējās tirdzniecības datiem redzams, ka ir preču grupas, kur ASV tirgus ir ļoti svarīgs. Piemēram, uz ASV Latvija eksportē teju pusi no visa orientēto kokskaidu plātņu (OSB) eksporta. Pērn uz ASV tika eksportēti teju 60% no teleskopisko tēmekļu eksporta. Tādēļ būs atsevišķas nozares un uzņēmumi, kas tarifu ietekmi izjutīs tiešā veidā.

"Uz patērētājiem un uzņēmumiem, kas izmanto no ASV importētas preces un pakalpojumus, attieksies ES atbildes tarifi. Par šiem konkrētības vēl īsti nav. ES vēlas dialogu, bet nav skaidrs, vai Tramps grib sarunas, un būtu gatavs paziņotos tarifus samazināt apmaiņā pret kādiem citiem ieguvumiem," norādīja Zorgenfreija.

Viņa uzsvēra, ka visus ekonomikas dalībniekus skars tirdzniecības karu ietekmē gaidāmā ekonomiskās aktivitātes palēnināšanās pasaulē, Eiropā un arī Latvijā.

"Ekonomika cietīs pašu tarifu dēļ, bet vēl lielāks negatīvais efekts var būt paralizējošās neskaidrības rezultātā. Gaidāms zemāks pieprasījums pēc uzņēmumu produkcijas. Tas savukārt nozīmēs kā minimums krietni lēnāku algu kāpumu, bet var nozīmēt augstāku bezdarba līmeni," skaidroja Zorgenfreija.

Kā norādīja ekonomiste, ja redzam vājumu darba tirgū, tad arī iekšējais pieprasījums cietīs, kas nozīmēs vēl nepatīkamāku kritumu IKP. Turklāt augstāki starptautiskās tirdzniecības tarifi nozīmēs arī augstākas cenas patērētājiem.

"Kopumā - šīs ir ļoti sliktas ziņas ekonomikai. Varam vien cerēt, ka tiks panāktas kādas vienošanās, un mums nebūs jāuzzina, ko atvērtām ekonomikām maksās globalizācijas straujās beigas," uzsvēra Zorgenfreija.

Bankas "Citadele" ekonomists Kārlis Purgailis aģentūrai LETA norādīja, ka tiešais Latvijas eksports uz ASV ir salīdzinoši mazs - 2024.gadā veidoja 1,3% no IKP, taču ņemot vērā piegādes ķēžu ietekmi, Latvijas kopējā ekspozīcija uz ASV pieprasījumu caur tirdzniecības partneriem, varētu pārsniegt 3%. Pēc "Eurostat" novērtējuma 2022.gadā tā bija 3,5% no IKP.

Viņš pauda, ka galvenās preces, ko Latvija 2024.gadā eksportēja uz ASV, bija koksne, koka izstrādājumi (0,4% no IKP, 5% no kopējā eksporta), optika (0,2% no IKP, 17% no kopējā eksporta), iekārtas un aparatūras (0,2% no IKP, 3,5% no kopējā). Purgailis norādīja, ka šie eksportētāji tiešā veidā tiks negatīvi ietekmēti dēļ noteiktajiem tarifiem.

"Kopumā jāsecina, ka potenciālā negatīvā tiešā ietekme uz Latvijas ekonomiku ir samērā nebūtiska. Taču jāņem vērā, ka papildus negatīvu ietekmi varam sagaidīt no netiešiem efektiem dēļ eirozonas ekonomiskās izaugsmes tempu samazinājuma," pauda Purgailis, piebilstot, ka eirozonas tiešais eksports uz ASV veido ap 3% no IKP (lielākā eksporta proporcija ir Vācijai 3,7% no IKP).

Kā norādīja ekonomists, ja no eirozonas eksporta atņem farmācijas eksportu, tad ar tarifiem apliekamie apjomi sastāda vairs tikai ap 2,5% no IKP. Līdz ar to var secināt, ka eirozonas izaugsmes tempi tiks sabremzēti, bet šobrīd nav pamata runāt par recesiju.

"Tomēr šī brīža situācijā var saskatīt arī iespējamu pozitīvu ietekmi uz Latviju. Proti, pēc ASV tarifu ieviešanas, Eiropas ražotājiem būs vēlme mazināt izmaksas, un tas varētu mudināt ražotājus no vecās Eiropas pārnest vismaz daļu ražošanas procesus uz "lētākajām" ES valstīm un Baltijas valstis no šī varētu būt ieguvējas," norādīja Purgailis.

Jau vēstīts, ka Tramps ir paziņojis par jaunu muitas tarifu noteikšanu preču importam no ārvalstīm, tostarp par augstu tarifu noteikšanu ASV svarīgajiem tirdzniecības partneriem - Ķīnai un Eiropas Savienībai (ES).

Tramps informēja, ka 10% tarifs stāsies spēkā 5.aprīlī, bet augstāki tarifi - 9.aprīlī.

ASV prezidents informēja, ka 49% tarifs tiks noteikts precēm no Kambodžas, 47% - Madagaskaras, 48% - Laosas, 46% - Vjetnamas, 44% - Mjanmas, 37% - Bangladešas un Serbijas, 36% - Taizemes, 34% - Ķīnas, 32% - Indonēzijas un Taivānas, 31% - Šveices, 30% - Dienvidāfrikas, 29% - Pakistānas, 28% - Tunisijas, 27% - Kazahstānas, 26% - Indijas, 25% - Dienvidkorejas, 24% - Japānas un Malaizijas, 21% - Kotdivuāras, 20% - precēm no ES un Jordānijas, 18% - Nikaragvas, 17% - Filipīnām un Izraēlas, bet 15% - precēm no Norvēģijas.

Pārējām valstīm, tostarp Lielbritānijai tiks noteikts "pamata" tarifs 10% apmērā.