:format(webp)/nginx/o/2024/07/09/16210960t1h42bf.jpg)
Latvijā situācija ar nodokļu parādiem patlaban ir stabila un nav nepieciešamas kādas ekstrēmas metodes, lai to risinātu, trešdien Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē sacīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu nomaksas veicināšanas pārvaldes direktore Santa Garanča.
Viņa vērsa deputātu uzmanību, ka pirms desmit gadiem nodokļu parādi veidoja apmēram 1,5 miljardus eiro jeb 25% no kopējiem valsts budžeta ieņēmumiem, savukārt patlaban tie ir apmēram 860 miljoni eiro jeb 5,6% no budžeta ieņēmumiem.
Tāpat Garanča norādīja, ka nodokļu parādu īpatsvars pret iekšzemes kopproduktu (IKP) samazinājies no 5,9% pirms 10 gadiem līdz 2,1% pērn.
Garanča informēja, ka pērn ar lēmumiem par bezstrīda piedziņu atgūti nodokļu parādi 100,5 miljonu eiro apmērā, uzrunājot parādniekus - 569 miljonu eiro apmērā, novēršot uzņēmumu pāreju - 3,04 miljonu eiro apmērā, bet piemērojot atbildību valdes locekļiem - 0,64 miljonu eiro apmērā. Tāpat pērn dzēsti parādi par 120,7 miljoniem eiro.
Pēc Garančas teiktā, galvenie iemesli, kāpēc uzņēmumiem veidojas parādi, ir apgrozāmo līdzekļu trūkums, debitoru parādi, sezonālie darbi, ieņēmumu samazinājums, ģeopolitiskā situācija, kā arī uzņēmēju nepietiekamā finanšu pratība, jo daudzi uzņēmēji, parādoties pirmajām grūtībām, cenšas izvairīties no konsultācijām ar VID.
Kā kavējošos faktorus nodokļu parādu piedziņā Garanča minēja mantas un naudas neesamību nodokļu parādniekiem, ārpus Latvijas esošo norēķinu kontu lietošanu, kā arī fizisko personu atrašanos ēnu ekonomikā.
Vienlaikus Garanča atzīmēja iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) reformas gaidāmo pozitīvo efektu. Liels skaits nelielo nodokļu parādu izveidojies tieši sarežģītās IIN sistēmas dēļ, tāpēc Garanča prognozēja, ka 2026.gada vasarā mazo parādu skaits būs būtiski samazinājies.
LETA Jau vēstīja, ka Latvijā šogad marta sākumā kopējie nodokļu parādi, ieskaitot aktuālos, apturētos parādus un atmaksas termiņa pagarinājumus, bija 862,171 miljona eiro apmērā, kas ir par 1,4% vairāk nekā mēnesi iepriekš un par 2,1% vairāk nekā gada sākumā.
Tostarp parādi valsts pamatbudžetam 2025.gada 1.martā bija 352,415 miljonu eiro apmērā, kas ir par 0,4% vairāk nekā mēnesi iepriekš, parādi pašvaldību budžetiem veidoja 309,773 miljonus eiro, kas arī ir par 0,4% vairāk nekā mēnesi iepriekš, bet sociālās apdrošināšanas iemaksu parādi bija 199,983 miljonu eiro apmērā, kas ir pieaugums par 4,6%.
Aktuālie parādi, kuriem tiek aprēķināta nokavējuma nauda, šogad 1.martā veidoja 62,2% no kopējās parādu summas jeb 535,978 miljonus eiro.
Tāpat VID dati liecina, ka par nepiedzenamiem šogad 1.martā bija atzīti parādi 1,212 miljonu eiro apmērā - šie parādi izveidojušies likvidējamiem uzņēmumiem līdz likvidācijas procedūras pabeigšanai.
Savukārt atbilstoši normatīviem par piedzenamiem šogad marta sākumā bija atzīti parādi 534,766 miljonu eiro apmērā, tostarp par reāli piedzenamiem atzīti parādi 243,729 miljonu eiro apmērā, bet par reāli nepiedzenamiem - 291,037 miljonu eiro apmērā. No parādiem, kas atzīti par reāli nepiedzenamiem, par 290,964 miljoniem eiro parādniekiem nav naudas līdzekļu un mantas, uz ko vērst piedziņu, savukārt piedziņas noilgums iestājies parādiem 72 100 eiro apmērā.
Atmaksas termiņa pagarinājumi šogad 1.martā bija piešķirti parādiem kopumā 119,81 miljona eiro apmērā, kas ir par 24,2% vairāk gada sākumā.
Apturēto parādu summa, kuriem pārtraukta nokavējuma naudas aprēķināšana, šogad marta sākumā bija 206,384 miljoni eiro - šo summu veidoja par maksātnespējīgiem atzītu uzņēmumu parādi.