Gruzijā pieņemts asi kritizētais ārvalstu aģentu likums

Likumprojekts, kas parlamentā tika pieņemts trešajā un pēdējā lasījumā, attiecas uz visām organizācijām, medijiem un privātpersonām, kas saņem ārvalstu finansējumu vai norādījumus no ārvalstīm.

Valdība apgalvo, ka likumprojekts tika veidots, par paraugu ņemot ASV likumu. Taču valdības kritiķi uzskata, ka likumprojekta patiesais mērķis ir kontrolēt pilsonisko sabiedrību un presi un tas vairāk līdzinās Krievijas praksei, kur "ārvalstu aģenta" birka tiek izmantota, lai apklusinātu valdībai kritiskās balsis.

Jaunais likums aizstās plaši kritizēto likumu par "ārvalstu ietekmi", ko Gruzija pieņēma 2024.gada maijā. Šī likuma pieņemšana izprovocēja ilgstošus protestus un izsauca Rietumu nosodījumu.

Likumdevēji arī atjaunoja valsts nodevības noziegumu, aizliedza ārvalstu finansējumu radiostacijām un paplašināja valsts mediju uzraudzību, ziņo vietējie mediji. Tika arī atceltas pilsoniskās sabiedrības organizāciju tiesības ietekmēt noteiktu politisko lēmumu pieņemšanu, kas ir galvenais Eiropas Savienības (ES) ieteikums Gruzijai tās centienos pievienoties blokam.

Gruziju satricinājuši politiskie nemieri kopš "Gruzijas sapņa" uzvaras parlamenta vēlēšanās 26.oktobrī un premjerministra Iraklija Kobahidzes 28.novembra paziņojuma, ka Gruzija līdz 2028.gada beigām atsakās no iestāšanās sarunām ar Eiropas Savienību.

Opozīcija neatzīst parlamenta vēlēšanu rezultātus, uzskatot tos par viltotiem, pieprasa jaunas vēlēšanas, atgriešanos uz ES ceļa un ieslodzīto valdības kritiķu atbrīvošanu.

Protesti Gruzijā joprojām turpinās, un pirmdien, Gruzijas 1991.gada neatkarības referenduma gadadienā, protestētāju skaits atkal pieauga. Bijusī Gruzijas prezidente Salome Zurabišvili izmantoja gadījumu, lai paziņotu par jaunas platformas izveidi, kas apvienotu proeiropeiskos spēkus valstī.