Video ⟩ "Aiz priekškara": propagandisti spiež Ukrainā rīkot prezidenta vēlēšanas un apmelo Latviju (6)

Atkal izskanēja vecie stāsti par "nacistiem" Ukrainā, par to, ka "Azov" kaujinieki ir pārņēmuši varu valstī, par to, ka Francijas prezidents Emanuels Makrons un Lielbritānijas premjers Kīrs Stārmers grib karot ar Krieviju, kas nozīmējot kodolkaru, kurā Eiropa tikšot iznīcināta utt.

Latvija jau mīnējot robežu

Visu aizvadīto nedēļu propagandisti aktīvāk kā parasti gānījās par ASV, tiesa, pastāvīgi uzsverot, ka runa ir par bijušā prezidenta Džo Baidena laiku, jo tagad līdz ar Donaldu Trampu ASV prezidenta amatā situācija esot pavisam cita.

Kremļa ideologi klāstīja, ka 2022.gadā, kad Krievija iebruka Ukrainā, patiesībā tā esot bijusi Baidena Amerika, kas sākusi karu ar Maskavu. Solovjovs arī bļāva, ka bojā gājušie Krievijas karavīri ir personīga ASV un Baidena atbildība. Protams, tika piebilsts, ka Baidens ir kara noziedznieks, lai gan nav skaidrs, kā tas iespējams, ja ASV nav piedalījusies Krievijas uzsāktajā Ukrainas karā. Tāpat tika klāstīti meli, ka Baidens esot bijis neleģitīms prezidents, jo vēlēšanu rezultāti esot tikuši "nozagti". Šajā ziņā Putina Krievijas un Trampa Amerikas ideoloģiskie uzstādījumi pārklājas.

Klāstot par Trampa politiku, kārtējo reizi propagandisti pauda savu atbalstu ASV prezidenta plāniem piesavināties Grenlandi. Tika pausta pārliecība, ka salas referendumā vietējie iedzīvotāji noteikti nobalsošot par pievienošanos ASV.

Skaidrs, ka Trampa ekspansionistiskie plāni leģitimē līdzīgas Kremļa vēlmes. Krievu "Gebelss brunčos" Margarita Simonjana uzdeva tēloti naivu jautājumu - kādēļ gan Krievija kautrējas skaidri pateikt, kā to dara ASV attiecībā uz Grenlandi, ka arī tai pirmajā vietā ir nacionālās intereses? Šo toni tūdaļ uzķēra pārējie "kremlini", piebalsojot, ka Krievijas nacionālo interešu vārdā tā nešauboties varot sev pievākt gan Odesu, gan Mikolajivu.

Ja Baidena laikā krievi plaši stāstīja par katru ASV iekšpolitisko skandālu, reālu vai izdomātu, tad pašlaik ir citādi. Piemēram, par žurnāla "Atlantic" galvenā redaktora nejaušu pievienošanu sarakstei par slepeniem militāriem plāniem, kas ir visu iespējamo drošības protokolu smags pārkāpums, krievi neziņoja ne vārda. Ne tikai par to nediskutēja sarunu šovos, bet to pat tikai kā faktu nepieminēja ziņu raidījumos. Ja kas tāds būtu noticis pirms Trampa, tā krieviem būtu viena no galvenajām ziņām. Šobrīd kapa klusums.

Ar savu viltus ziņu pienesumu atkārtoti un bez pārsteigumiem izcēlās bijušais eiroparlamentārietis no Latvijas Andrejs Mamikins, kuram melot acīmredzot ir tikpat dabiski kā elpot. Šoreiz viņš stāstīja par Baltijas valstu izstāšanos no Otavas konvencijas, kas aizliedz nevadāmo kājnieku mīnu izmantošanu, piebilstot, ka robežas mīnēšana jau esot sākusies un tas esot nopietns drauds pierobežas iedzīvotājiem, kuri neizbēgami no tā ciešot. Tie ir klaji meli, jo Nacionālo bruņoto spēku virspavēlniecība ir atkārtoti uzsvērusi, ka robežas mīnēšana var notikt tikai kara laikā, taču nav iedomājams, ka tas varētu notikt preventīvi miera laikā.

ANO pārvalde Ukrainā

Pagājušajā nedēļā Putins pauda, ka Ukrainā būtu ieviešama ārēja - ANO - pārvalde, kamēr tiks sarīkotas jaunas prezidenta vēlēšanas. Vērts piebilst, ka to noraidījis gan Tramps, gan ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērešs, par kuru Solovjovs jau steidza paziņot, ka tā nemaz neesot viņa kompetence, jo viņš jau neesot nekas, pareizāk sakot, esot "nožēlojama niecība".

Kremlini savu ideju pamatoja ar to, ka pašreizējā Ukrainā pie varas esot nacisti un valstī varu pārņēmuši "Azov" kaujinieki. Protams, atkal izskanēja frāzes par to, ka "naciķus" vajag piežmiegt (добитъ) un ukraiņi par to pateikšot paldies, jo paši viņi ar to galā netiekot.

Tas ir cieši saistīts ar potenciālajām miera sarunām, jo Putins jau atkal uzsvēra, ka ar Zelenski nekādas sarunas neesot iespējamas. Tas tikai liecina par starptautisko ekspertu daudzkārt minēto, ka Kremlis Ukrainā vēlas jaunas prezidenta vēlēšanas, kuras tas kontrolēs un kurās tādā gadījumā uzvarēs kāds Krievijas ieliktenis.

"Būtu gandrīz neiespējami noorganizēt pilnvērtīgas vēlēšanas, ja vairāk nekā pieci miljoni Ukrainas pilsoņu ir pārvietoti uz ārzemēm un daudzi simti tūkstošu prom no mājām cīnās frontes līnijā. Aicinot rīkot vēlēšanas, Putins cenšas radīt šaubas, ka prezidents Zelenskis ir leģitīms sarunu biedrs jebkurās miera sarunās. Baltais nams jau ir atkārtojis šo vēstījumu. Un, ja Putinam izdotos uzspiest vēlēšanas, viņš var cerēt, ka tas gan sašķels, gan novērsīs Ukrainas uzmanību, kamēr viņš gūs panākumus kaujas laukā," raksta BBC.

Savukārt laikraksts "The Guardian" norāda, ka "Krievija, kur prezidenta vēlēšanas tiek stingri pārvaldītas un netiek uzskatītas par brīvām vai godīgām, ir uzsvērusi demokrātijas pārrāvumu Ukrainā kā sarunu punktu sev par labu, sākoties sākotnējām miera sarunām ar ASV starpniecību".

Kremlis grib uzvaru, nevis mieru

Lai gan Putins un viņu pavadošais ideoloģiskais koris skandē, ka vairāk par visu vēloties mieru, tam noticēt neļauj dziesmas pavadījums: bet ne uz mūsu rēķina. Proti, Maskava nevēlas tādu mieru, kura rezultātā Ukraina turpina pastāvēt kā demokrātiska no Krievijas neatkarīga valsts. Ja Ukraina nav Krievijas vasaļvalsts, tad tāds miers Maskavai nav vajadzīgs.

"Putins atbalsta vienošanos, kas uzliktu Kijivai visa veida ierobežojumus un dotu Maskavai pastāvīgu balsi Ukrainas politikā. Taču viņš, iespējams, samierinātos arī ar tādu vienošanos, kas ierobežo Rietumu atbalstu Ukrainas bruņotajiem spēkiem. Ar šādu pavērsienu saskaņā ar Kremļa aprēķiniem pietiktu, lai Maskava galu galā sakautu Kijivu. Putins priecātos pat tad, ja ukraiņi un viņu Eiropas sabiedrotie šo darījumu noraidītu. Tad Trampam būtu iemesls uz visiem laikiem pārtraukt ASV atbalstu Kijivai," raksta žurnāls "Foreign Affairs".

Kā arī norādīts rakstā, Kremlis uzskata, ka spēj veicināt Trampa vēlmi pēc uguns pārtraukšanas, lai panāktu prokrievisku vienošanos, kas nozīmē vienošanos, kas izbeidz Ukrainas drošības un militārās partnerattiecības ar Rietumiem.

"Kremļa sapņu scenārijā šī vienošanās nodrošinātu, ka NATO valstis apņemas pārtraukt ieroču un izlūkošanas piegādi Kijivai. Kremlis saprot, ka Rietumu partnerība ir tā, kas palīdzēja Ukrainai uzlabot aizsardzības spējas un turpina ļaut tai atvairīt Krievijas kara mašīnu. Šī partnerība, iespējams, ir galvenais drauds Putina ekspansijas ambīcijām. Rezultātā Putins, iespējams, piekristu pamieram, ja Tramps savukārt piekristu šim nosacījumam," uzskata žurnāls.

Vienlaikus "Foreign Affairs" norāda, ka Maskava jau ir uzvarējusi Balto namu, pozicionējot sevi kā lielvalsti, kas vēlas virzīt uz priekšu Trampa globālo darba kārtību. Krievija ir paudusi gatavību palīdzēt Savienotajām Valstīm panākt vienošanos ar Irānu. Tā ir pieņēmusi Trampa ideju samazināt katras valsts militāro budžetu uz pusi un tā ir devusi mājienus, ka var palīdzēt iesaistīt Ķīnu šajās sarunās.

Maskava ir uzsvērusi Putina un Trampa kopīgās antipātijas pret progresīviem mērķiem, piemēram, LGBTQ tiesībām un viņu kopīgo apņemšanos ievērot it kā tradicionālās vērtības. Visbeidzot, Maskava ir ierosinājusi, ka abas valstis varētu noslēgt vairākus biznesa darījumus, tiklīdz tās pārvarēs pašreizējo konfrontāciju.

Uz šī fona Kremlis liek Ukrainas karam izskatīties kā nepatīkamam šķērslim daudzsološai partnerībai. Tas ir ietekmējis Trampa neapmierinātību ar Kijivas uzstājību, ka jebkura karadarbības pārtraukšana ir jāpapildina ar stingrām drošības garantijām pret turpmākiem Krievijas iebrukumiem, mudinot viņu uzskatīt Zelenski par galveno klupšanas akmeni sarunām.

Savukārt Krievijas opozīcijas žurnālists Mihails Zigars viedokļrakstā "The New York Times" norāda, ka "tad, kad tiek apspriests karš, Putina plāns ir vienkāršs: izrādīties atvērtam sarunām, vienlaikus provocējot šķelšanos pretinieku nometnē, tādējādi cerot piespiest Ukrainu vispirms tās noraidīt. Šajā jomā viņš ir guvis izcilus panākumus. Viņa atkārtotajam apgalvojumam, ka Zelenska kungs ir neleģitīms, piebalsoja Trampa kungs, nodēvējot Ukrainas prezidentu par "diktatoru". Nepieklājīgā kliegšana Ovālajā kabinetā, cita starpā, bija Putina kunga provokācijas taktikas triumfs".

Zigars arī uzskata, ka Putins mieru nemaz nevar atļauties, jo karš ir kļuvis par viņa galveno instrumentu, lai kontrolētu valsti un nodrošinātu, ka neviens neiziet ārpus sistēmas. "Kamēr karš turpināsies, klusēs pat tā dēvētie sistēmiskie liberāļi - prorietumnieciskā frakcija Krievijas valdībā, kas ieņem galvenos amatus ekonomikā un biznesa pasaulē. Daudzi no viņiem ir acīmredzami nelaimīgi. Bet, kamēr karš turpinās, viņi nerunās," uzsver Zigars.

Savukārt par Melnās jūras tā sauktās "graudu iniciatīvas" atjaunošanu Maskava ir ļoti skeptiska. Kremlis runā gan par drošības garantijām, gan nozīmīgu sankciju atcelšanu kā priekšnosacījumu vienošanās noslēgšanai.

"Ir maz iespēju, ka Melnās jūras nolīgumam Maskavas izvirzītie nosacījumi tiks izpildīti tuvākajā laikā. Tie ietvēra prasību atkārtoti savienot Krievijas valsts lauksaimniecības banku [Rosseļhozbank] ar starptautisko maksājumu sistēmu, kas pazīstama kā SWIFT. Tam būtu nepieciešama no sarunām izslēgto Eiropas valstu sadarbība," raksta "The Guardian".

Vērts atgādināt, ka Eiropas Savienības augstākās amatpersonas jau paziņojušas, ka pašlaik neatbalsta nekādu sankciju atcelšanu pret agresorvalsti.

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta "Aiz priekškara" saturu atbild ziņu aģentūra "LETA". #SIF_MAF2024