"Nepilsoņu kongresa" aktīvisti Elizabeti Krivcovu nepielaiž zvērināta advokāta eksāmena kārtošanai

Fonda finansējums kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā izsīcis.Un Zvērinātu advokātu kolēģija nav iepriekš vērtējusi iespējamā finansējuma saņēmēju kolēģu rīcību.

"Nekā personīga" zināms, ka Advokātu saimei vēlējās pievienoties arī viena no zināmākajām krievvalodīgo interešu aizstāvēm Elizabete Krivcova.

Pievienojoties advokātu saimei, juristi dod zvērestu - būt uzticīgi Latvijai, un nerunāt neko tādu, kas varētu kaitēt valstij. Zvērināta advokāta eksāmena kārtošanai nesen pieteicās arī Nepilsoņu kongresa viena no aktīvistēm Elizabete Krivcova, kura pie mums īstenojusi Krievijas interesēm atbilstošas aktivitātes.

Valsts drošības dienests Elizabeti Krivcovu nosaucis par vienu no redzamākajām Krievijas tautiešu politikas aktīvistēm Latvijā.

Krivcova bijusi viena no "Nepilsoņu kongresa" līderēm un kopā ar citiem prokremliskajiem aktīvistiem organizējusi 9. maija gājienu "Nemirstīgo pulks". Dienesti ir norādījuši, ka gājiens nepieciešams Krievijas interesēm atbilstošas Otrā pasaules kara vēstures interpretācijas izplatīšanai. VDD 2016. gada pārskatā publicētas fotogrāfijas ar Krivcovas dalību 9. maija gājienā. Arī pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā Krivcova turpināja popularizēt akciju “Nemirstīgo pulks – par mieru” .

Krivcova dibinājusi un vadījusi vairākas biedrības, krievvalodīgo interešu pārstāvēšanai, bet faktiski tās bijušas instruments Krievijas politikas īstenošanai Latvijā. Vairāk nekā 10 gadus ir bijusi biedrības "Nepilsoņu komiteja" priekšgalā.

Un līdz šā gada februārim viņa bija arī “Latvijas krievu kopienas” valdē. Šajā biedrībā darbojas Viktors Guščins, kurš saņēmis Krievijas diktatora Vladimira Putina apbalvojumu.

Krivcova savulaik aicinājusi krievu valodai piešķirt oficiālas valsts valodas statusu Latvijā, kā arī publiski iestājusies pret izglītību vienīgi latviešu valodā. Krivcova arī kritizēja Uzvaras pieminekļa nojaukšanu, Obligāto militāro dienestu un citas iniciatīvas, kas vērstas uz Latvijas drošības stiprināšanu.

Elizabete Krivcova kā juriste piedalījusies Satversmes tiesas un Eiropas cilvēktiesību tiesas lietās, par Latvijas it kā īstenotajiem pārkāpumiem pret krievvalodīgajiem iedzīvotājiem. Viņa arī gatavojusi sūdzības ANO Cilvēktiesību komitejā, kurās tendenciozi atspoguļota krievvalodīgo situācija Latvijā.

Lai kļūtu par zvērinātu advokātu, Latvijā nepietiek vien ar juridisko izglītību un pieredzi. Ir jānokārto advokāta eksāmens, taču pirms šī soļa tiek vērtēta pretendenta pagātne un reputācija. Šajā otrdienā Latvijas zvērinātu advokātu padome balsojusi Krivcovu pie eksāmena nepielaist.

"Nekā personīga" zināms , ka pirms balsojuma Latvijas zvērinātu advokātu padome iepazinusies ar Valsts drošības dienesta atzinumu.

Varam apstiprināt, ka Valsts drošības dienests pēc Latvijas Zvērinātu advokātu padomes lūguma šā gada 13. martā ir sniedzis informāciju un vērtējumu par Elizabetes Krivcovas līdzšinējām aktivitātēm.Tā kā padomei nosūtītā vēstule ir ierobežotas pieejamības dokuments, dienests nevar sniegt komentārus par tās saturu.

Valsts drošības dienests komentē: "Vēl šā gada februārī Krivcova sniegusi komentāru Krievijas propagandas portālam "Sputnik", norādot uz iespējamiem cilvēktiesību pārkāpumiem saistībā ar Saeimā patlaban skatīto likumprojektu, kas paredz aizliegumu Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem iegādāties nekustamos īpašumus Latvijā. “Sputnik” atrodas Eiropas savienības sankciju sarakstā, jo to izveidojusi Krievijas valdībai piederošā aģentūra Rossiya Segodnya. Sniedzot komentāru “Sputnik”, Krivcova faktiski sadarbojusies ar mediju, kas izplata Krievijas kara propagandu."

Motivētu atteikumu no Latvijas zvērinātu advokātu padomes Krivcova vēl nav saņēmusi. Tāpēc mums vēl nemācēja teikt, vai to apstrīdēs administratīvajā tiesā.

Pirms vairākiem gadiem atklātībā nonāca saraksts ar zvērinātiem advokātiem, kurus likuma nepareizajā pusē nonākušajiem Krievijas pilsoņiem un prokremliskajiem aktīvistiem piedāvā izmantot Krievijas Ārlietu ministrija, atsaucoties uz Krievijas vēstniecību Latvijā. Saraksts atjaunināts 2022.gada augustā un starp advokātiem minēta arī Imma Jansone.

"Nekā personīga" saskaitīja, ka zvērināta advokāte Jansone krimināllietās uzņēmusies aizstāvību vismaz 14 prokremliski noskaņotām personām, kuras aizturējušas Latvijas drošības iestādes.

Viens no viņiem "Eiropas pētījuma institūta" vadītājs Aleksandrs Gapoņenko savulaik intervijā "Al Jazeera" atzina, ka saņem no Krievijas ārlietu ministrijas un federālās aģentūras "Rossotrudņičestvo" dibināta fonda naudu.

"Pravfond" statūtos ierakstīts pienākums nodrošināt juridisku un finansiālu palīdzību tautiešu tiesību aizsardzībai ārvalstīs un zināms, ka ap 30-40% "Pravfond" finansējuma tiekot nodrošināts tieši advokātu atalgojumam.

Kaut arī Valsts drošības dienesta publiskajos gada pārskatos minēts, ka "Pravfond" apmaksājot vairāku Latvijā apsūdzēto personu juridiskos un tiesvedību izdevumus, līdz šim žurnālistiem nav izdevies gūt pierādījumus, kurus Latvijas zvērinātu advokātu sniegto pakalpojumus tieši vai pastarpināti apmaksājusi Krievija.

Šonedēļ notika Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētāja vēlēšanas. Līdzšinējo vadītāju Jāni Rozenbergu amatā turpmāk nomainīs Saulvedis Vārpiņš. Svarīgi, ka Priekšsēdētājs ir arī viens no tieslietu padomes dalībniekiem, kuram tuvākajā laikā būs jābalso arī par nākamo ģenerālprokuroru un Augstākās tiesas priekšsēdētāju.