"airBaltic" padome auditā pārbaudīs aizdomas par Krievijas degvielas izmantošanu

2022. vasarā Eiropa vienojās aizliegt Krievijas naftas produktu un degvielas importu. Noteica pusgadu ilgu pārejas laiku, un dažām valstīm, kas krievu naftas produktus saņem pa cauruļvadiem, piekrita atstāt izņēmumus. 2023. gada 5. februārī aizliegums stājās spēkā.

Šomēnes, divus gadus pēc aizlieguma, mediju virsraksti vēstīja, ka Krievijas muitas deklarāciju datu bāzē atrodamas ziņas, ka Latvijas aviokompānija "airBaltic" arī pēc aizlieguma pirkusi aviācijas degvielu no Krievijas uzņēmuma "Tatņefjtaviaservis". "AirBaltic" to kategoriski noliedza un solīja vērsties ģenerālprokuratūrā par apmelošanu.

Kopš iebrukuma Ukrainā Krievijas muitas deklarāciju datu bāze nav pieejama. Taču ir vairākas starptautiskas maksas vietnes, kas tās turpina publicēt. Piemēram, "ImportGenius", kuru izmantoja arī "Nekā personīga", kad pirms gada stāstīja, kā Krievijas bijušā prezidenta Dmitrija Medvedeva itāļu vīna darītavas produkcija Krievijā nonāk caur Latviju.

Tas ir galvenais informācijas avots, lai pētītu sankciju apiešanu, shēmas, kā Krievija eksportē savus produktus un kā ieved savai militārajai rūpniecībai vajadzīgās preces. Vai Krievijas uzņēmumi iesniedz pareizas deklarācijas, nav iespējams pārbaudīt, jo Latvija un citas valstis savas muitas datu bāzes nepublisko.

"airBaltic" degvielu iepērk no aptuveni 25 piegādātājiem. Tik daudz tādēļ, ka lidmašīnas uzpildās ne tikai Rīgas lidostā, bet arī citur. Ja plānots tuvāks lidojums, tad uzpilda dažas tonnas, samaksājot pāris tūkstošu dolāru. Ja jālido tālāk, tad pilnas bākas cena var būt ap 25 tūkstošiem.

Latvijas aviokompānija pārliecināta, ka Eiropas lidostās nekādas krievu degvielas nevar būt. Muitas iestādes neļautu tādu ievest, bet bankas neļautu krievu firmām maksāt. Par lidostām ārpus Eiropas Savienības pārliecība ir mazāka. Aviokompānijām jāpaļaujas, ka tur aviodegvielas tirgotāji baidās pārkāpt ASV sankcijas un tādēļ krievu degvielu neizmanto.

Aviokompānijas pasūta degvielu, tā tiek iepildīta. Kapteinim tiek iedots izrakstiņš - mēs uzpildījām tik. Un aviokompānija saņem rēķinu. Mūsu rēķinos ir apjoms, kvalitātes standarti, summa, apmaksas termiņš. Nav neviena rinda par izcelsmi.

Krievu deklarācijās nav minēts, kurās lidostās degviela varētu būt uzpildīta. Tas apgrūtina informācijas pārbaudi arī pašai aviokompānijai.

Publiski par skandālu izteicies Saeimas deputāts Andris Kulbergs, kuram ir aizdomas, ka tā Latvijā nonāk caur vienu no diviem piegādātājiem, kas strādā lidostā.

Rīgas lidostā lidmašīnas pilda divi aviācijas degvielas tirgotāji. “Gulfstream” degvielu ieved no Lietuvas Orlen. Savukārt "Rixjet" ar kuģiem ved no tālākiem avotiem.

Ja līdz 2023. gadam tā bija Krievija, bet tagad Kuveita, Indija, Nīderlande un citas valstis. "Rixjet" lielākais īpašnieks ir Armands Sadauskis, aiz Kipras īpašnieka slēpjas uzņēmējs ar saitēm Krievijas naftas biznesā. Sadauskis noraida to, ka caur viņa uzņēmumu lidostā varētu nonākt krievu degviela.

"Rixjet" vadītājs skaidro, ka ar deklarācijās norādīto Krievijas Tatarstānas reģiona kompāniju "Tatneft" uzņēmums nekad nav sadarbojies. Taču viņš atzīst, ka starpnieks var muitas deklarācijās norādīt lidsabiedrības vārdu, pat ja tai ar ražotāju nav bijušu tiešu darījumu.

Lai gan Latvijas muitas deklarācijas ir slepenas, Centrālās statistikas pārvalde no tām rēķina oficiālos importa un eksporta datus. Tie rāda, ka pagājušajā gadā, neraugoties uz sankcijām, ir importēta arī aviācijas degviela no Krievijas - 8,6 miljonu eiro vērtībā.

"Rixjet" pārstāvji pieļauj, ka šī statistika ir degviela, kas Latvijā ievesta līdz sankciju spēkā stāšanās datumam. To nav aizliegts turpināt tirgot, bet imports parādās statistikā tad, kad degviela tiek izvesta no muitas noliktavas.

"Nekā personīga" pirms diviem gadiem jau stāstīja, ka ar "Rixjet" saistītajā firmā "Pars termināls" pēdējās dienās pirms sankciju stāšanās spēkā, no Krievijas ostām ienāca vairāki kuģi ar degvielu. Vismaz daļai kravas bija viltoti Lietuvas izcelsmes sertifikāti. Valsts ieņēmumu dienests par to kriminālprocesu neuzsāka, jo degvielu bija paredzēts vest uz Ukrainu, nevis pārdot vietējā tirgū.

Otrs Latvijas aviācijas degvielas tirgotājs – “Gulfstream Oil” pieder latviešu uzņēmējam Raimondam Kisielam. Pērn kontrolpaketi tajā iegādājies par bagātāko lietuvieti sauktais Ģedimins Žiemelis. Lietuvas iestādes savulaik apturējušas viņa biznesu Lietuvā saistībā ar bažām par saitēm ar Krievijas drošības dienestiem. Viņa uzņēmumi kopā ar krievu militārās industrijas gigantu “Rostec” cēla lidostu Piemaskavā. Taču Latvijā viņa investīcijām gājis labāk. "Nekā personīga" jau ziņojis, ka te viņam ir aviokompānija "SmartLynx" un citi projekti.

Statistika liecina, ka joprojām lielākais imports no Krievijas ir tieši naftas produktu grupā. Tur dominē propāns, butāns un citi pagaidām nesankcionēti produkti. Pērn to imports no Krievijas bija gandrīz 180 miljonu eiro liels.