Rožkalnu pagasta saimniecībā "Šņepstu Jaunāres", kas nodarbojas ar kokapstrādi un kur strādā vairāki desmiti cilvēku, stāsta, ka jau sākto paplašināšanos un jaunās līnijas pabeigšanu nobremzējusi tieši neziņa par to, vai ceļa stāvoklis un ierobežojumi ļaus piegādāt kokmateriālus vajadzīgajā apmērā.
Bet saimniecībā "Kārkliņi" ar gandrīz 100 slaucamām govīm sabrukušais ceļš kavējis ne vien jaunās fermas izbūvi, bet arī tās apgādi ikdienā. “Lielākā problēma, ko sagādā, ir tas, ka mums viena otra firma atsakās rudenī braukt iekšā, jo ceļš ir sliktā stāvoklī un viņi paziņo, ka viņi paši preci nevedīs. Mums ir jāmeklē citas firmas, kuru šoferi ir ar mieru braukt, un līdz ar to mēs nevaram izvēlēties lētāku, labāku produkciju,” stāsta zemnieks Aldis Upenieks.
"Šajā ceļa posmā atrodas aptuveni 40 zemnieku saimniecības, kokapstrādes uzņēmumi, dažādas veida mājražošana un citi pakalpojumi, un šīs vēstules lielākoties atpakaļ nāk par to, ka mēs esam nomale un šajā nomalē nav nedz iedzīvotāju vai pietiekamu cilvēku plūsmas. Bet tajā pašā laikā mēs nesaprotam, kādā veidā tad mēs esam nekas," saka Ancāns.
Vēstules par to, ka ceļš jūk laukā, rakstītas jau desmit gadu garumā. Lai parādītu, cik dzīva ir apkaime, pērn pie katras ceļa nobrauktuves viņi izlika tik Latvijas karogu, cik ģimeņu tur dzīvo.
Ceļa posms septiņu kilometru garumā no Rožupes līdz Augšmuktiem bija iekļauts investīciju programmā, ko Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) izveidoja novadu reformas kontekstā. Bija skaidrs, ka vienkārši uzlabojumi te neko nerisinās, tādēļ izstrādāja pārbūves projektu. Bet šādam remontam vajadzētu vairāk nekā septiņus miljonus eiro. Tagad izrādījies - projekts ir, bet naudas vairs nav.