Laikraksts: Uguns pārtraukšana Ukrainā krasi palielinātu draudus Baltijas valstīm (15)

Kā vēsta laikraksts "Financial Times", Igaunija, Latvija un Lietuva ir nobažījušās, ka Maskava neapstāsies Ukrainā, un norāda, ka Kremlis jau ir izklāstījis plānus palielināt militāro ražošanu un izvietot papildu karaspēku pie to robežām.

"Mēs visi saprotam, ka tad, kad karš Ukrainā tiks apturēts, Krievija ļoti ātri pārdalīs savus spēkus. Tas nozīmē, ka arī draudu līmenis ļoti ātri pieaugs," laikrakstam ""Financial Times" sacīja Igaunijas aizsardzības ministrs Hanno Pevkurs.

Arī Lietuvas aizsardzības ministre Dovile Šakalene nesenās vizītes laikā Apvienotajā Karalistē izteica līdzīgas piezīmes.

"Nelolosim ilūzijas, ka Krievijai pēc Ukrainas būs gals. Krievija izmantos laiku pēc pamiera izbeigšanas, lai paātrinātu savu militāro spēku stiprināšanu. Viņiem jau tagad ir milzīga, kaujās apmācīta armija, kas kļūs vēl lielāka," viņa norādīja.

Pevkurs uzskata, ka no aptuveni 600 000 Krievijas karavīru, kas pašlaik atrodas Ukrainā, 300 000 tiks pārcelti uz citām teritorijām.

"Šie cilvēki neatgriezīsies dažādās Krievijas daļās, lai novāktu kukurūzu vai darītu kaut ko citu, jo alga, ko viņi saņem armijā, ir piecas līdz desmit reizes lielāka par to, ko viņi varētu saņemt savā dzimtajā pilsētā," viņš norādīja.

Baltijas valstis ir īpaši noraizējušās par plaša mēroga militārajām mācībām "Zapad", kas šoruden notiks pie to robežām Krievijā un Baltkrievijā. Mācībās tiek simulēts konflikts ar NATO valstīm, un tajās piedalās desmitiem tūkstošu karavīru, tanki, lidmašīnas un artilērija.

NATO austrumu flangā esošās valstis, tostarp Polija un Rumānija, ir paziņojušas, ka tās nevar uzņemties saistības izvietot karaspēku Ukrainā uz savas drošības rēķina.

Iepriekš Lietuvas prezidents Gitans Nausēda paziņoja, ka viņa valsts gatavojas iespējamam Krievijas uzbrukumam NATO valstīm līdz 2030. gadam.

Arī Vācijas izlūkdienesti norādīja, ka Krievija varētu būt gatava lielam karam ar NATO līdz desmitgades beigām.

Tajā pašā laikā Polijas Nacionālās drošības biroja vadītājs ģenerālis Dariuss Lukovski sacīja, ka kara ar Krieviju gadījumā Polija spēs noturēties tikai vienu vai divas nedēļas, un tad tai beigsies munīcija. Tajā pašā laikā valstij ieroču pietiktu tikai piecām dienām.