Sadarbojoties mežu īpašnieki iegūst vairāk: kāpēc tas ir izdevīgi?

“Ja mēs vēlamies, lai mežs būtu ražīgs, tad, pirmkārt, mēs stādām, nevis ļaujam tam dabiski atjaunoties, jo tad ir garantija, ka mežs sastāvēs no vērtīgām sugām: egle, bērzs un priede,” skaidro Malējs. “Tāpēc stādu kvalitāte ir ļoti svarīga, kooperatīvā tos pasūtam kopīgi.

Selekcionēti stādi aug par 15% ātrāk, kā arī paši koki nākotnē būs kvalitatīvāki.

Kooperatīvā katru gadu 70%- 80% mežu no atjaunojamās platības tiek atjaunots stādot, bet tikai neliela daļa atjaunojas dabiski. Tas ir augsts rādītājs, jo kopumā Latvijā tendences ir pretējas, pārsvarā saimnieki ļauj mežam atjaunoties dabiski, bet stāda tikai nedaudz vairāk kā 20% platību.”

Par iemeslu, kāpēc tik daudz tiek atjaunots stādot, Malējs saka, ka

"kooperatīvā stājās tādi cilvēki, kuri vēlas audzēt mežu nākotnes paaudzēm, nevis tikai nosmelt peļņu īstermiņā."

Profesionālis skaidro to, cik svarīga ir pareiza plānošana: “Mūsu mežkopji kooperatīva biedriem sniedz padomus, kur un ko labāk stādīt, jo, piemēram, ir vietas, kur var stādīt tikai priedes, bet citas, kur nepieciešams melnalksnis.”

Kooperatīva darbības princips ir palīdzēt meža īpašumu apsaimniekošanā tiem, kam šāda palīdzība nepieciešama, jo ne visi biedri ir profesionāļi vai ar pieredzi nozarē. 

Malējs saka: “Cenšamies iespējami savlaicīgi no biedriem iegūt informāciju, kam un cik stādus vajadzēs, tad pasūtam kopīgi. Vienmēr kādam pietrūkst vai ir par daudz, jo cilvēki nereti nevar precīzi noteikt nepieciešamo stādu daudzumu. Kooperatīva ietvaros visu atrisinām, un beigās visiem pietiek, jo kādam, piemēram, bijis nepieciešams mazāk. Tā kooperatīva ietvaros varam līdzsvarot situāciju, ir manevra iespējas, risinot dažādus sarežģījumus. Mums obligāti ir jāapstāda tās zemes, kas ir sagatavotas rudenī. Pavasarī varam stādīt līdz pat vasarai, jo ietvarstādi tiek turēti saldētavās un izņemti tikai pirms stādīšanās. Turklāt ietvarstādiem saknes atrodas kūdras konteinerā, kas nodrošina stādam labvēlīgus apstākļus.”

Malējs, kuram pieder 42 ha meža, piebilst, ka viens no iemesliem, kāpēc pats stājies kooperatīvā, ir tas, ka nevēlas tapt apkrāpts kokus pārdodot, bet otrs iemesls – atjaunojot savus mežus, ir mazāk problēmu nekā nežsaimniekiem, kuri dara visu paši.

“Iespējams, tāpēc vidēji Latvijā arī ir tik mazs procents privāto mežu īpašnieku, kuri uzņemas mežu atjaunot, to stādot. Piemēram, šogad pirmo reizi pietrūka priežu stādu, bet mums kooperatīvā viss ir laicīgi pasūtīts.”

Kooperatīvs nodrošina biedriem meža atjaunošanas pakalpojumus: augsnes sagatavošanu, stādu sagādi, stādīšanu un kopšanu. Kooperatīvā katrs biedrs ir kooperatīva līdzīpašnieks, no mežizstrādes darbiem tiek ieturētas tikai darbu izmaksas, bet pārējā peļņa paliek meža īpašniekiem.

“Mežu īpašniekiem ir jāatceras, ka ar iestādīšanu vēl nekas nebeidzas – jāveic agrotehniskās kopšanas, jo saaug zāle un krūmi, kas nomāc kociņu,” atgādina Malējs. “Reizēm, ja augsne ir bagātīga, jāizpļauj zāle ne tikai vienu reizi ap Jāņiem, bet pat divas, jo citādi, stādiem aizejot bojā, būs zemē izmesta nauda.

Mežkopībai sākums ir sarežģīts, tāpēc jaunajiem stādījumiem ļoti jāseko līdzi, jo reizēm neko nevar glābt.

Jāatceras par dzīvnieku, kuriem ļoti garšo ar minerālvielām bagātie jaunie stādiņi, nodarītajiem bojājumiem – iestādītie kociņi rudenī jāapstrādā ar aizsardzības līdzekļiem – repelentiem, lai dzīvnieki tos nenograuztu. Tagad cenšamies stādīt jau iepriekš rudenī apstrādātus kociņus, jo pēdējo desmit gadu laikā pārnadžu, kas apdraud jaunaudzes, skaits ir ļoti pieaudzis.”

Arī draudžu mežus apsaimnieko kopīgi

Līdz ar Latvijas neatkarības atgūšanu, savas zemes atguva arī Baznīca. Latvijas evaņģēliski luteriskas Baznīcai (LELB) un tās draudzēm pieder aptuveni 3000 ha mežu, kas vēsturiski ir sadrumstaloti un atrodas visā Latvijā.

“Katra draudze ir juridiskā persona, kas attiecīgi brīva lemt par saimniekošanu, bet kopumā mežs pieder Baznīcai, kas tieši tāpat kā ikviens privātīpašnieks, ievēro visus Latvijas likumus, kas attiecas uz mežu,”

skaidro mežkopis Jānis Folkmanis, kas nodarbojas ar Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas draudžu mežu uzraudzību.

“Mežu stādīšanu sāksim aprīlī, bet saimniekošanas apjomi nav lieli, tomēr ikvienā vietā nepieciešama plānošana un darbu organizēšana. Varbūt kādam šķitīs, ka 10 hektāru apstādīšana ar mežu ir maz, bet, kur ir jābūt priedei, tur tā obligāti ir jāstāda. Citur, kur tas iespējams – ļaujam mežam atjaunoties dabiski, bet visur ir nepieciešama kopšana un uzraudzība.”

Kopš 2007. gada, iepriekš saskaroties ar draudžu apkrāpšanu, kas mēdza notikt, kad meža cirsmas pārdeva draudzes pašu spēkiem, LELB lēma par drošu mežu apsaimniekošana veidu, kuru pārrauga divi profesionāli mežkopji.

Viņi plāno darbus, mežizstrādi, kopšanu un atjaunošanu. Baznīcā radīts Mežu fonds un noteikts, ka draudzes savus mežus drīkst pārdot tikai izsolē. No iegūtajiem līdzekļiem 10% tiek iemaksāti minētajā izlīdzināšanas fondā, no kura tiek apmaksāta arī meža atjaunošana un jaunaudžu kopšana.

Folkmanis skaidro: “Lielākai daļai draudžu nav resursu un kapacitātes, lai pašu spēkiem atjaunotu mežu. Tāpēc mežu speciālisti organizē nepieciešamos darbus: skatāmies, ļoti vērtējot ekonomisko aspektu, kur var mežam ļaut dabīgi atjaunoties, bet kur tas tiek stādīts un izkopts. Tādējādi draudzes var neuztraukties, ka darbi varētu nenotikt vai kaut kas tiktu izdarīts nepareizi. Plānojam mežsaimnieciskos darbus, visu pārrunājot ar katru konkrēto draudzi, jo meža atjaunošana ir loģisks turpinājums meža ciršanai. Ja nepieciešami ārpakalpojumi, tad tos ņemam tikai no tiem, kas nodarbojas ar mežkopības darbiem profesionāli. Savā ziņā varētu teikt, ka kārtība ir līdzīga kā kooperatīvā, kad ir kopīga pārraudzība un centralizēta apsaimniekošana”.

Valsts mežos atjaunošanu uzsāk ar mašinizētu meža stādīšanu

Šogad meža atjaunošanu AS “Latvijas valsts meži” (LVM) uzsāk ar mašinizētu meža stādīšanu. LVM pārvalda un apsaimnieko 1,62 miljonu hektāru Latvijas Republikas zemes, tai skaitā 1,59 miljonus hektāru meža zemes, no kurām 1,39 miljoni hektāru ir mežs.

Kopumā valsts mežus šogad plānots atjaunot un ieaudzēt 19 270 hektāru platībā, mežos iestādot vairāk nekā 29 miljonus augstākās kvalitātes meža koku stādus, kuri izaudzēti LVM kokaudzētavās.

Mašinizēti stādot, mežus šogad atjaunos ar priedi (57 %) un egli (43 %). Pirmo gadu mazā apjomā plānots mašinizēti stādīt arī bērza ietvarstādus. Marta mēneša izskaņā uzsākta meža atjaunošana ar rokas darba instrumentiem. Ar mašinizētu stādīšanu uzsākti darbi Ziemeļkurzemes reģionā, kur plānots atjaunot 240 hektārus meža. Vidusdaugavas un Austrumvidzemes reģionā plānota meža atjaunošana 223 un 220 hektāru platībā, bet mazāk pārējos LVM reģionos. Mašinizētā meža sēšana 12. martā uzsākta arī Dienvidkurzemes reģionā.

No 2025. gadā plānotajiem vairāk nekā 19 tūkstošiem hektāru, mašinizēti stādot, meži tiks atjaunoti 1 113 hektāru platībā. Lai paveiktu šo darba apjomu, tiks izmantoti 1 252 000 LVM kokaudzētavās izaudzēti augstākās kvalitātes stādi. 

Mašinizēti sējot, mežs tiks atjaunots visos LVM reģionos, kopumā 464 hektāros. Sēšanai izmantos LVM sēklu plantācijās iegūtas sēklas.

Pērn LVM stādot un sējot atjaunoja mežu 14 354 hektāros, vēl 5 605 hektāros mežs atjaunots dabiski.

Visi mežkopji, atjaunojot mežu, vienmēr cer uz meža atjaunošanai labvēlīgiem laikapstākļiem: lai pavasarī nav karsts un pamīšus siltajam laikam uzlīst mierīgs, atvēsinošs un mitrinošs lietus. Ja pēc meža koku iestādīšanas uznāk ilgstošs sausuma un karstuma periods, tad tikko iestādītie kociņi var aiziet bojā. Arī pārāk auksts laiks nav vēlams un it sevišķi stiprākās salnās pastāv stādu izcilāšanas riski, kā arī stādiem var apsalt tekošā gada jaunie dzinuma pieaugumi.

Raksts tapis sadarbībā ar PEFC Latvija.