/nginx/o/2025/03/26/16738361t1haeef.jpg)
Svarīgi jau šogad kompensēt sensorus tiem diabēta pacientiem, kuri šobrīd izmanto insulīna sūkņus, paaugstinot sensoru kompensēšanas vecumu, norāda Latvijas Diabēta asociācija.
Svarīgi jau šogad kompensēt sensorus tiem diabēta pacientiem, kuri šobrīd izmanto insulīna sūkņus, paaugstinot sensoru kompensēšanas vecumu, norāda Latvijas Diabēta asociācija.
Šobrīd sūkņi tiek kompensēti jauniešiem līdz 24 gadu vecumam, bet sensori - tikai līdz 18 gadiem, tāpēc asociācija aicina paaugstināt sensoru kompensēšanas vecumu, kā arī atbalstīt tos pieaugušos pacientus, kuri ārstēšanā jau izmanto sūkņus.
Pēc asociācijas aplēsēm kopumā tie būtu aptuveni 150 pacienti, un atbalstam būtu nepieciešami aptuveni 210 000 eiro gadā.
Kā norāda asociācijā, Veselības ministrija (VM) apstiprinājusi gatavību jau šogad kompensēt glikozes monitorēšanas sensorus pirmā tipa diabēta pacientu grupām, kas ir visvairāk pakļautas komplikāciju riskam - grūtniecēm ar diabētu, pacientiem pēc orgānu transplantācijas un aizkuņģa dziedzera operācijas. Kopumā tie ir aptuveni 100 pacienti. Lielākai pacientu grupai valsts kompensāciju paredz uzsākt nākamgad.
"Pirmā tipa diabēta pacienti, kuri jau apliecinājuši gatavību ikdienā izmantot sūkņus un sensorus, ir augsti motivēti un viņiem visticamāk ir grūti sasniegt labu diabēta kontroli bez šīm tehnoloģijām", norāda Latvijas Diabēta asociācijas valdes priekšsēdētāja Gunta Freimane. Atbalsts šiem pacientiem apliecinātu, ka valsts izprot diabēta kopienas vajadzības, uzsver asociācijas vadītāja.
Viņa piebilst, ka "svarīgi arī sakārtot atbalsta sistēmu jauniešiem - nav loģiski, ka sūkņi tiem kompensēti līdz 24 gadu vecumam, bet sensori - tikai līdz 18 gadiem."
Asociācija arī uzsver, ka glikozes monitorēšanas sensoru nodrošināšana var būtiski samazināt izdevumus citās jomās. Piemēram, 100 pacientiem var samazināt teststrēmeļu izmantošanu, ietaupot aptuveni 15 200 eiro gadā. Tāpat mazāk hospitalizāciju hipoglikēmiju gadījumos varētu samazināt izdevumus vēl par 3 700 eiro, bet mazāks kavēto darba dienu skaits - par 40 000 eiro gadā.
Kopumā tas veidotu vairāk nekā 58 000 eiro ietaupījumu tikai uz 100 pacientiem vien, kas apliecina šādas investīcijas ilgtermiņa ieguvumus gan pacientiem, gan valsts budžetam, norāda asociācijā.
Organizācija atgādina, ka lielākajā daļā Eiropas Savienības dalībvalstu, tostarp arī Lietuvā un Igaunijā, gan glikozes monitorēšanas sensori, gan insulīna sūkņi ir valsts apmaksāti.
Kā norāda asociācijā, abas ierīces ir ļoti būtiskas efektīvai un mūsdienīgai ārstēšanai ar insulīnu. Insulīna sūkņi nav nepieciešami visiem pacientiem ar pirmā tipa diabētu, bet pagaidām VM nav paudusi gatavību sākt insulīna sūkņu apmaksu no valsts budžeta pieaugušajiem pirmā tipa diabēta pacientiem ne šogad, ne nākamgad.
Gan pārāk zema un pārāk augsta insulīna injekcija rada pacienta dzīvībai bīstamus riskus un komplikācijas, tāpēc glikozes monitorēšanas sensorus pacientiem nodrošināt ir būtiski, jo tie var novērst 50% komplikāciju gadījumu, uzsvērusi Freimane.
Lai veiksmīgi monitorētu glikozes līmeni, svarīgi, lai būtu pieejami dati par to visu diennakti. Līdztekus glikozes monitorēšanas iekārta ļauj arī noteikt organisma reakcijas pret konkrētām darbībām, lai tādējādi uzlabotu visu ārstēšanās procesu.
Jau vēstīts, ka VM 2026.gada budžetā kā vienu no prioritātēm solījusi izvirzīt glikozes monitorēšanas sensoru kompensēšanu 3756 pirmā tipa diabēta riska grupu pacientiem, vienlaikus mēģinot jau šogad rast iespēju tos kompensēt grūtniecēm un 18 gadu vecumu sasniegušiem iedzīvotājiem.
Kā iepriekš norādījusi VM Veselības aprūpes departamenta direktore Sanita Janka, sākotnēji glikozes monitorēšanas sistēmas plānots nodrošināt tām pacientu grupām, kurām tās visvairāk nepieciešamas, piemēram, grūtniecēm, pacientiem ar orgānu transplantāciju, pacientiem pēc aizkuņģa dziedzera operācijas, kā arī pirmā tipa diabēta pacientiem ar lanilu glikēmijas kontroli. Ministrijas aplēses liecina, ka kopējais pacientu skaits šādās riska grupās no 25 gadu vecuma ir 3756.
Janka uzsvēra, ka, sākot kompensēt glikozes monitorēšanas iekārtas, būtiski tās nodrošināt visu laiku. Svarīgi šo ieceri iekļaut bāzes finansējumā, lai nerastos situācija, ka pacienti ierīces saņem vien uz gadu, bet nākamgad tam vairs nav finansējuma.
Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Alise Nīcmane-Aišpure, kā arī Latvijas Endokrinologu asociācijas valdes priekšsēdētāja Kristīne Geldnere rosinājušas jau šī gada laikā rast finansējumu monitorēšanas ierīču nodrošināšanai atsevišķām "trauslo pacientu" grupām. Prioritāri nodrošināt glikozes uzraudzības sistēmas būtu jauniešiem pēc 18 gadu vecuma, kas vēl mācās vidusskolā, un grūtniecēm.
Nākotnē VM plāno vairākus pasākumus, lai uzlabotu diabēta aprūpi. Papildu finansējums trīs miljonu eiro apmērā nepieciešams, lai gadā nodrošinātu regulāru šo pacientu monitorēšanu un uzraudzīšanu, par ko atbildētu endokrinologi un ģimenes ārsti. Vienlaikus aptuveni 150 000 eiro būtu nepieciešami, lai uzlabotu pieejamību "diabēta pēdas" aprūpes un diabēta apmācības kabinetu darbības uzlabošanai.
Paredzēts, ka finansējums ļautu saņemt vairāk par vienu diabēta apmācības konsultāciju, nodrošinot to tik reizes, cik pacientam būtu nepieciešams.
Līdztekus 562 000 eiro vajadzīgi asins ņemšanas kompensācijai laboratorijās diabēta pacientiem.