Video ⟩ Aiz priekškara: Eiropa ir lielākais šķērslis ceļā uz mieru - tā vēlas karot

Krievu ideoloģiskās frontes cīnītāji atzinīgi vērtēja Trampa nostāju pamiera jautājumā, vienlaikus uzsverot, ka Putins un ASV prezidents ir divi vienlīdzīgi partneri un nekādā gadījumā nevarot būt runa par kādu Trampa pretimnākšanu, jo Krievija savas pozīcijas ir izcīnījusi kaujas laukā un tās, tā teikt, nopelnījusi.

Krievi ar gandarījumu klāstīja, ka Amerikā beidzot pie varas ir konstruktīvi noskaņoti cilvēki, kas saprot reālijas un vēlas ar Krieviju sadarboties. Par vienu no galvenajiem "kremlinu" varoņiem kļuva ASV prezidenta Donalda Trampa īpašais sūtnis Stīvs Vitkofs, kurš intervijā ASV propagandistam Takeram Karlsonam vārds vārdā atkārtoja Kremļa propagandas naratīvus.

Līdz ar Trampa nākšanu pie varas par krievu galveno ļaunumu ir kļuvusi Eiropa ar tās apņemšanos atbalstīt Ukrainu un ieguldīt vērienīgus līdzekļus savā aizsardzībā. Skandalozais "politologs" Sergejs Medvedevs pauda, ka Krievijai ir "jāatceļ" Eiropas Savienība un nav jāiesaistās nekādās sarunās ar Briseli. Vienīgā iespēja esot veidot bilaterālas attiecības. Tas tikai vēlreiz apliecina Kremļa uzstādījumu - skaldīt un valdīt. Proti, spēcīgs 27 Eiropas valstu bloks ir Krievijai nepatīkams un neērts, bet divpusēju attiecību veidošana, piemērojot dažādas, tostarp ekonomiskas, manipulācijas, protams, Kremlim ir daudz izdevīgāka. Par to liecina arī Ungārijas un Slovākijas nostāja, kas bieži ir atklāti prokrieviska un bremzē operatīvu lēmumu pieņemšanu Briselē.

Zīmīgi, ka krievi svētdienas vakara lielajā ziņu raidījumā demonstrēja lielu sižetu par radiostacijām "Brīvā Eiropa" un "Amerikas balss", kuras vairs neskan ēterā, jo Tramps ir atņēmis finansējumu. Propagandisti stāstīja, ka radiostacijas visu savu darbības laiku esot atradušās tiešā CIP pakļautībā, kas ir klaja nepatiesība, jo CIP iesaiste beidzās 1971.gadā. Radiostacijas tika vainotas melu izplatīšanā, tāpat tika klāstīts, ka tajās strādājuši bijušie augsta ranga nacistu virsnieki. Kremlis šo raidstaciju slēgšanu uztver kā savu ideoloģisko uzvaru, kuru turklāt viņiem ir pasniedzis neviens cits kā ASV prezidents.

Putina uzvara

Lai arī starptautiskā prese un pašmāju eksperti norāda, ka Trampa un Putina sarunās par pamieru Ukrainā agresorvalsts līderis ir uzvarētājs, tomēr krievu propagandisti šajā ziņā bija atturīgāki, baidoties aizskart Trampa patmīlību. Tādējādi neizskanēja nekādas runas par uzvarētājiem un zaudētājiem vai, Dievs pasarg, par to, ka Putinam izdevies apmuļķot Trampu. Tā vietā dažādi varas angažēti "eksperti" un "politologi" runāja par "cieņpilnu dialogu", "stratēģisku redzējumu" utt.

Vienlaikus krievi steidza paziņot, ka sarunās ar ASV jau esot atrisināts jautājums par četrām Krievijas okupētajām teritorijām - Luhansku, Donecku, Hersonu un Zaporižji -, jo amerikāņi atzīstot, ka šie reģioni ir leģitīma Krievijas sastāvdaļa. Tiesa, Tramps pagaidām neko tādu nav teicis, ir tikai Vitkofa izteikums, ka šajos reģionos bija referendumi, kur vairākums pauda vēlmi pievienoties Krievijai.

Austrumeiropas politikas pētījumu centra direktors Māris Cepurītis medijos ir norādījis, ka Krievija pamieru uztver kā kara turpinājumu. Proti, pamiers ir iespēja Kremlim sasniegt savus mērķus ar daudz mazākiem resursiem. Tādēļ Krievija nepiekrita Trampa piedāvājumam par visaptverošu 30 dienu pamieru, to reducējot tikai uz triecienu pārtraukšanu enerģētikas infrastruktūras objektiem. Tas daudzu ekspertu ieskatā ir Kremlim ļoti izdevīgi, jo līdz šim ukraiņi ļoti veiksmīgi deva triecienus pa šiem objektiem Krievijas teritorijā.

Turklāt vispārējam pamieram Putins kā priekšnosacījumu ir izvirzījis mobilizācijas apturēšanu Ukrainā un Rietumu bruņojuma piegāžu apturēšanu. Skaidrs, ka šāds nosacījums ir Ukrainai nepieņemams.

Domnīcas "Carnegie Endowment for International Peace" vecākā zinātniskā līdzstrādniece Tatjana Stanovaja uzskata, ka "Putinam vajag, lai Rietumi izbeigtu jebkādu atbalstu Ukrainai un pārliecinātu to kapitulēt. Attiecīgi Krievijas nosacījumi pamieram ir ne tik daudz nosacījumi, cik mērķi, kurus Kremlis plāno sasniegt jebkurā gadījumā. Ja Tramps tiem nekavējoties piekritīs, tad Krievijas armijai vairs nevajadzēs virzīties uz priekšu, jo Ukraina vairs nespēs uzturēt savu pretestību. Lai pierādītu, ka tā ir Kremļa domāšana, pietiek atgādināt, cik labprāt Krievija piekrita izveidot darba grupu, kas veltīta kuģošanas drošībai Melnajā jūrā. Maskavai šajā ziņā ir ļoti konkrētas intereses, un tāpēc tā ir gatava kompromisam".

Pēc Stanovajas domām, Maskava cenšas neitralizēt ASV ģeopolitiskā ziņā, normalizējot ar tām divpusējās attiecības. Kremlis dod signālu Vašingtonai, ka ir gatavs palīdzēt atrisināt Irānas kodoljautājumu, ir sākusies tuvināšanās Sīrijai, abas valstis solidāri balso ANO un Krievija ir krasi samazinājusi savu retoriku, atbalstot palestīniešus.

Bet galvenais normalizācijas fokuss, kā norāda pētniece, ir ekonomiskā sadarbība. Pilnvērtīga vēstniecību darbība vēl ir jāatsāk, bet ekonomiskajā sfērā sadarbība jau rit pilnā sparā. To visu var uzskatīt par lielu Kremļa panākumu, kas pakāpeniski samazina Krievijas un ASV attiecību dinamikas atkarību no Ukrainas kara rezolūcijas.

"Kremlis ir gatavs pamest Trampam dažus nenozīmīgus vai pat fiktīvus kaulus, lai nepieļautu, ka fundamentālas domstarpības par Ukrainu izjauc tendenci uz divpusējo attiecību normalizāciju. Trampam tas lieliski der, un tas padara Ukrainas situāciju vēl sliktāku. Šādos apstākļos Kremlim pat nav tieši jāpieprasa Kijivas kapitulācija un "Stambulas plus" nosacījumu izpilde. Ukraina jau pamazām tiek noņemta no tai nepieciešamā militārā atbalsta, un Trampa politika saasina domstarpības starp ASV un Eiropu," raksta Stanovaja.

Neraugoties uz to, viņa norāda, ka ASV un Krievijas attiecību hipotētiskā normalizācija joprojām ir sākuma stadijā un augsta līmeņa ekonomiskajiem projektiem, ar kuriem abas puses tik ļoti vēlas lepoties, ir visas iespējas sabrukt sliktā investīciju klimata dēļ Krievijā un kraso pretrunu dēļ starp Maskavas un Vašingtonas pozīcijām. Pastāv visas iespējas, ka šī tuvināšanās galu galā nonāks strupceļā. Tomēr pat šāds iznākums tiks uzskatīts par labu rezultātu Kremlim.

Kremļa apsūdzības Ukrainai

Kā jau bija gaidāms, īsi pēc pamiera stāšanās spēkā Krievija apsūdzēja Ukrainu par tā pārkāpšanu, jo tā it kā esot devusi triecienus pa Krievijas naftas noliktavām, kā arī gāzes staciju Sudžā. Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka Ukraina it kā esot plānojusi uzspridzināt staciju, lai organizētu "provokāciju". Savukārt Ukrainas ģenerālštābs sociālajos tīklos komentēja, ka apsūdzības esot nepamatotas un daļa no diskreditēšanas kampaņas pret Ukrainu.

Tikmēr ietekmīgais portāls "Politico" raksta, ka stundu pēc tam, kad abi līderi - Tramps un Putins - vienojās par ļoti daļēju 30 dienu pamieru, apturot uzbrukumus enerģētikas infrastruktūrai, 40 Krievijas bezpilota lidaparāti ielidoja Ukrainas gaisa telpā, uzbrūkot civilajām ēkām, tostarp slimnīcai Sumi pilsētā Ukrainas ziemeļaustrumos un enerģijas apakšstacijai Slovjanskā, Doneckas apgabalā.

Par Krievijas "labo gribu" ievērot pamieru Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis 23.martā sociālajā tīklā "X" rakstīja šādi: "Pagājušajā naktī Krievija uzbruka Ukrainai, izmantojot gandrīz 150 trieciendronus. Šobrīd tiek ziņots, ka ievainoti desmit cilvēki, tostarp bērns. Kijivā uzbrukums prasīja trīs dzīvības, tostarp tēva un viņa piecus gadus vecās meitas dzīvību. Vakar Zaporižjā tika nogalināti trīs cilvēki - ģimene: tēvs, māte un viņu 17 gadus vecā meita. Izsaku līdzjūtību ģimenēm un tuviniekiem. Šie uzbrukumi ir ikdienas realitāte. Šonedēļ vien pret mūsu cilvēkiem tika izmantotas vairāk nekā 1580 vadāmas aviācijas bumbas, gandrīz 1100 trieciendroni un 15 dažāda veida raķetes. Visi šie ieroči satur vismaz 102 000 ārvalstu komponentu. Tāpēc sankcijām pret Krievijas teroristiem jābūt efektīvākām. Ir jānovērš visas nepilnības, kas ļauj viņiem apiet sankciju režīmu. Ir nepieciešami jauni lēmumi un jauns spiediens uz Maskavu, lai izbeigtu šos triecienus un šo karu. Mums ir jāstiprina Ukraina un mūsu armija - ar vairāk pretgaisa aizsardzības sistēmu un reālu atbalstu. Es pateicos visiem partneriem, kuri to saprot un turpina atbalstīt Ukrainu."

Eiropa tikšot nodedzināta

Jau vairākas nedēļas, kopš ASV un Krievijas līderu sāktās tuvināšanās, krievu propagandisti par lielāko ienaidnieku ir pasludinājuši Eiropu. Arī pēdējos raidījumos spēkā tika uzturēts naratīvs, ka Eiropa ir lielākais šķērslis ceļā uz mieru, jo tā vēlas karot.

Odiozais "politologs" Sergejs Medvedevs paziņoja, ka Eiropai jāatmostas no sava "homoseksuālā murga" un jāsaprot, ka karš ar Krieviju būs tikai kodolkarš, kurā Eiropai nav izredžu uzvarēt un tā tiks nodedzināta. Viņam piebalsoja Vladimirs Solovjovs, uzsverot, ka eiropieši neko nav mācījušies no vēstures, kuras notikumi rāda, ka Krievija no visiem kariem izgājusi kā uzvarētāja. Visi propagandisti vienojās kopkorī, ka Eiropa saprot tikai spēka valodu, kura tai ir uzskatāmi jānodemonstrē.

Līdztekus tika uzsvērts, ka miera sarunās ar Ukrainu nevar pieļaut, ka Krievijas ieguvums ir tikai četras okupētās teritorijas un pārējā Ukraina izveidojas kā "antikrievija". Atkal skanēja izteikumi, ka Ukraina ietilpst Krievijas "civilizācijas telpā" un nevajagot pretoties ģeopolitiskajai, ekonomikas un kultūras realitātei, kas nosaka, ka Ukraina visādā ziņā ir piederīga Krievijai un ir tās vēsturiskā daļa.

Te Kremlim ļoti noderīgs ir Stīvs Vitkofs, kurš gatavs atzīt Krievijas okupētās teritorijas un izteicies, ka neredz draudus, ka Krievija gribētu karot ar Eiropu.

"Vienīgā atšķirība starp Stīva Vitkofa un Vladimira Putina uzskatiem par karu Ukrainā ir tā, ka Putins faktiski zina visu piecu Ukrainas reģionu nosaukumus, kurus viņš vēlas paturēt," sociālajā tīklā X raksta "Wall Street Journal" komentētājs Jaroslavs Trofimovs.

Kā savukārt raksta ASV domnīca "Kara pētījumu institūts" (ISW), Vitkofa apgalvojums, ka "pārliecinošs vairākums" Krievijas okupācijā dzīvojošo ukraiņu vēlas būt Krievijas kontrolē, ir acīmredzami nepatiess. Krievu iebrukumi Ukrainā nekad nav bijuši vērsti uz krievvalodīgo aizsardzību.

ISW analītiķi norāda, ka Krievija ir iznīcinājusi pārsvarā krievvalodīgās pilsētas Ukrainas austrumos, nogalinot krievvalodīgos ukraiņus un deportējot uz Krieviju krievvalodīgo ukraiņu bērnus, tādējādi pārkāpjot starptautiskās tiesības. Krievijas manipulācijas un piespiedu kontroles taktika okupētajā Ukrainā ir pretrunā apgalvojumam, ka visi okupētās Ukrainas iedzīvotāji "vēlas būt Krievijas sastāvā".

Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta "Aiz priekškara" saturu atbild ziņu aģentūra "LETA". #SIF_MAF2024