Trampa īpašais sūtnis intervijā stāsta par atslēgu Ukrainas kara izbeigšanai un tikšanos ar Putinu (1)

Piektdien plašā intervijā Takeram viņš norādīja, ka sarunas par Donecku, Luhansu, Hersonu, Zaporižju un Krimu noteiks, kā konflikts tiks atrisināts. "Tas ir zilonis istabā. Kad tas būs nokārtots, mums būs ļoti, ļoti pozitīvas sarunas," sacīja Vitkofs.

Atkārtojot Kremļa propagandu, Vitkofs izteicās, ka šos apgabalus pārsvarā apdzīvo krieviski runājošie un tur notikuši referendumi, kuros vairākums cilvēku nolēmuši, ka vēlas atrasties Krievijas pakļautībā.

Krievija okupēja Krimu 2014.gadā un ir paziņojusi par Doneckas, Luhanskas, Zaporižjas un Hersonas apgabalu aneksiju, bet nav tos pilnībā okupējusi. Maskava vairākos okupētajos Ukrainas reģionos sarīkoja neleģitīmas referendumu parodijas par pievienošanos Krievijai un pseidovēlēšanas.

Vitkofs intervijā izteicās, ka būtiskākais jautājums ir, vai pasaule atzīs, ka tās ir krievu teritorijas, un vai Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis spēs politiski izdzīvot, ja Krimu atdos Krievijai.

Vitkofs ir ASV īpašais sūtnis Tuvajos Austrumos, bet viņš aktīvi iesaistījies diplomātiskajos centienos, kas attiecas uz Ukrainas karu.

Atbalsojot Kremļa viedokli, Karlsons intervijā sacīja, ka Maskava neuzskata Zelenski par ievēlētu prezidentu un tāpēc nevar parakstīt nekāda veida līgumu. Atbildot uz to, Vitkofs paziņoja, ka Ukrainā notiks prezidenta vēlēšanas un Kijiva jau esot piekritusi tās rīkot. Viņš arī apgalvoja, ka Ukrainas vadība lielā mērā ir samierinājusies, ka Ukraina nebūs NATO dalībvalsts, taču piebilda, ka diskusijas par to, vai Ukrainai varētu tikt piešķirtas zināmas drošības garantijas no ASV un Eiropas valstīm, ir atvērtas.

Vitkofs arī pauda pārliecību, ka Krievija nevēlas sākt karu Eiropā vai pilnībā absorbēt Ukrainu, kā arī norādīja, ka neuzskata Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu par sliktu cilvēku.

Intervijā tika runāts arī par citiem tematiem.

Klāstot Kārlsonam par savu privāto tikšanos ar Putinu 13. martā, Vitkofs atstāstīja no Krievijas prezidenta dzirdēto. “Kad Trampu sašāva, viņš (Putins) devās uz vietējo baznīcu, tikās ar priesteri un lūdza par prezidentu. Ne tāpēc, ka viņš bija ASV prezidents vai varētu kļūt par ASV prezidentu, bet gan tāpēc, ka viņus saistīja draudzība, un viņš lūdza kā viņa draugs,” sacīja Trampa īpašais sūtnis.

Pēc Vitkofa teiktā, Putins ar viņa starpniecību Trampam uzdāvinājis arī “viena no Krievijas vadošajiem” māksliniekiem darinātu portretu. “Ziniet, viss (Putina attiecības ar Trampu – red. piezīme) ir ieguvis personisku pavērsienu. Prezidents Putins pasūtīja prezidentam Trampam skaistu portretu, ko darinājis kāds no vadošajiem Krievijas māksliniekiem,” viņš atzina, piebilstot, ka Baltā nama vadītājs bijis “acīmredzami aizkustināts”. Vitkofs arī sacīja, ka Putins ir “supergudrs”, jo uzskata, ka KGB, kur viņš sāka dienestu, vervēja tikai gudrākos cilvēkus PSRS.

Turklāt īpašais sūtnis sacīja, ka Trampa un Putina tikšanās varētu notikt "tuvāko mēnešu laikā". Pēc viņa teiktā, ir "absurdi" vērtēt abu prezidentu iepriekšējās sarunas kā neveiksmīgas.