Analītiķi: Nespējot sakaut Ukrainu ar militāru spēku, Putins ķēries pie cita plāna (9)

Putins, kuram ir VDK pieredze, Padomju Savienības sabrukumu uzskata par pazemojumu. Lai gan Krievija 2000. gados nostiprinājās, kļūstot bagātāka naftas cenu kāpuma dēļ, tā nekad nebija apmierināta ar to, ka ir mazsvarīgs spēlētājs G7. Pēc ekspertu domām, Krievija nemeklē tikai atzinību – tā tiecas pēc dominēšanas.

Putina ilgtermiņa mērķi paliek nemainīgi. Viņš konsekventi centies likvidēt Ukrainas suverenitāti un samazināt NATO ietekmi, uzskatot NATO paplašināšanos austrumu virzienā par draudu. Viņa mērķis kopš 2022. gada iebrukuma ir bijusi režīma maiņa Kijivā ar mērķi pārvērst Ukrainu par vasaļvalsti. Ja militārās metodes neizdosies, Krievija var ķerties pie iejaukšanos vēlēšanās.

Putins un viņa padomnieki ir skaidri norādījuši, ka viņu ilgtermiņa mērķi nav mainījušies. Pat runājot par vēlmi pēc miera, Krievijas amatpersonas turpina uzstāt, ka ir nepieciešams "likvidēt" Ukrainas konflikta "galvenos cēloņus".

Kremlim šie "galvenie iemesli" ir Ukrainas suverenitāte un tās demokrātiski ievēlētais prezidents Volodimirs Zeļenskis, kā arī NATO paplašināšanās austrumu virzienā pēdējo 30 gadu laikā.

Putins 2022.gada februārī deva rīkojumu veikt pilna mēroga militāru iebrukumu Ukrainā, lai mainītu Kijivas režīmu un izveidotu prokrievisku valdību. Viņa mērķis bija pārvērst Ukrainu par tādu vasaļvalsti kā Baltkrievija un novērst tās turpmāko dalību Eiropas Savienībā un NATO.

Viņam nav izdevies sasniegt šo mērķi ar militāru spēku, taču tas nenozīmē, ka viņš no tā ir atteicies.

Tā vietā viņš varētu mēģināt sasniegt šo mērķi citos veidos, raksta CNN.

"Vienkāršākais veids, kā Krievijai citā valstī var sasniegt to, ko tā vēlas, ir nevis ar militāru spēku, bet gan ar iejaukšanos vēlēšanu procesā," raidorganizācijai sacīja ASV Vācijas Māršala fonda izpilddirektore Kristīne Bērziņa.

Pēc viņas domām, ir ne tikai iespējams, bet pat ticams, ka Maskava mēģinās to darīt arī pēc pamiera noslēgšanas.

Tas, visticamāk, izskaidro, kāpēc Krievija ir pastāvīgi apšaubījusi Zelenska leģitimitāti un centusies sarīkot vēlēšanas – un kāpēc Kremlis bija gandarīts, kad Tramps pieņēma šo naratīvu un nosauca Ukrainas līderi par "diktatoru bez vēlēšanām". Lai gan Krievijas agresijas dēļ Ukrainā noteiktais karastāvoklis aizliedz rīkot vēlēšanas, kamēr konflikts turpinās.