No 1.septembra plāno ieviest "Programmu skolā". Aizvien nav zināms, kā tas notiks

Pedagogu atalgojuma reformu pieteica iepriekšējā izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV). Tādējādi, pēc viņas sacītā, tiks novērsta nevienlīdzība pret skolotājiem, jo atalgojuma pieaugums esošajā modelī "nauda seko skolēnam" ir atkarīgs no bērnu skaita pašvaldībās.

Tiek lēsts, ka jaunais modelis valstij izmaksās papildu 35,5 miljonus eiro, taču nepieciešamais finansējums Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) budžetā šogad netika paredzēts. 2026.gadā jaunais modelis valstij izmaksātu papildu 106 miljonus eiro.

Trūkstošā finansējuma dēļ vairākkārt izskanēja iecere modeli "Programma skolā" ieviest pakāpeniski. To piedāvāja arī finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV), kurš skeptiski vērtē iespēju reformu īstenot pilnā apmērā uzreiz.

Skaidrība par finansējuma avotiem iepriekš tika solīta līdz marta sākumam, kad Finanšu ministrijai (FM) bija jānāk ar savu redzējumu par finansējuma iespējām. Līdz šim FM nav atbildējusi aģentūrai LETA par modeļa ieviešanas iespējām.

Pēc tam, kad valdības "restarta" dēļ Čakša tika atbrīvota no izglītības un zinātnes ministres amata, premjerministre Evika Siliņa (JV) "Programma skolā" ieviešanu uzticējusi jaunajai ministrei Dacei Melbārdei (JV).

Melbārde piekrīt reformas nepieciešamībai, atsaucoties uz demogrāfiskajām tendencēm tuvāko 15 gadu laikā. Vienlaikus no viņas teiktā žurnālistiem ceturtdien izriet, ka skaidrība par "Programma skolā" ieviešanu gaidāma vēl pēc mēneša.

"Kamēr nav skaidra visa nākamā gada budžeta arhitektūra, šobrīd ir ļoti grūti dot kādus solījumus," sacīja politiķe. Viņa pieminēja aizsardzības nozari, kur pagaidām nav zināms, cik lielu papildu finansējumu tai izdosies piesaistīt no līdzekļiem ārpus valsts budžeta.

Taujāta, vai viņa atbalsta finanšu ministra rosinājumu par pakāpenisku reformas ieviešanu, Melbārde sacīja, ka šobrīd nevar izslēgt nevienu scenāriju.

"No mūsu skatupunkta vislabākais, kas var notikt Latvijas izglītībai, būtu jauno modeli palaist no 1.septembra. Bet mēs ļoti labi saprotam, ka tā ir maza varbūtība," viņa norādīja.

Tajā pašā laikā, pēc politiķes sacītā, skolu finansēšanas reformu nevarot atlikt, un vairākus jautājumus, piemēram, atbalsta personāla trūkumu, varētu risināt atsevišķi.

Melbārde nākamnedēļ tiksies ar Siliņu, kur prezentēs vairākus reformas ieviešanas scenārijus.

"No mums gaida skaidras atbildes, neatkarīgi no tā, cik strauji mēs ejam uz priekšu ar nākamā gada budžeta veidošanu," sacīja politiķe.

Tikai pēc tam, kad būs panākta konceptuāla vienošanās par finansējuma avotu, varēs apstiprināt normatīvo regulējumu par jauno finansēšanas modeli, pagājušā gada nogalē vienojās valdība. Tas arī ļautu IZM ieviest reformu no 1.septembra.

Jaunais modelis paredz, ka valsts finansējumu pedagogu mērķdotācijām pilnā apmērā saņemtu pašvaldības ar skolu tīklu, kas sakārtots atbilstoši IZM piedāvātajiem skolēnu skaita kritērijiem.

Minimālo izglītojamo skaitu klašu grupā noteiks, ievērojot optimālās klases pieeju jeb skolēnu skaitu klasē atkarībā no izglītības iestādes atrašanās vietas, četras klašu grupas un izglītības iestādes atrašanās vietu.

Valsts budžeta finansējumu mērķdotācijai pedagogu darba samaksai vispārējās pamatizglītības un vidējās izglītības posmā IZM piedāvā piešķirt skolām tikai tiem klašu posmiem, kas izpilda minimālās prasības par skolēnu skaitu klašu posmā un ievērojot prasības par iespējamām atkāpēm.

Ja izglītības iestāde neizpildīs kvantitatīvos kritērijus, ņemot vērā noteikto pieļaujamo atkāpi, un tā nebūs noteikta kā izņēmums, par izglītības programmu īstenošanu 1.-9.klašu posmā valsts budžeta finansējums tiks piešķirts proporcionāli faktiskajam izglītojamo skaitam pret noteikto optimālo skaitu klašu grupā, pārējo finansējuma daļu pašvaldībai finansējot no sava budžeta.

Savukārt par programmu īstenošanu 10.-12.klašu posmā valsts finansējums tiks piešķirts tikai tām skolām, kuras atbilst noteiktajiem optimālā izglītojamo skaita kritērijiem, ievērojot noteikto pieļaujamo novirzi. Ja izglītības iestāde neizpildīs kvantitatīvos kritērijus, ņemot vērā noteikto pieļaujamo atkāpi, trūkstošo finansējumu pašvaldībai būs jāatrod savā budžetā.