LAI TRAUMA NEKĻŪST HRONISKA.

- Galvenās traumu riska grupas ir aktīvi sportotāji vai varbūt tomēr vecāka gadagājuma cilvēki?

- Viss atkarīgs no traumas mehānisma. Jauniem cilvēkiem pārsvarā ir augstas enerģijas traumas - tādas, kas iegūtas ceļu satiksmes negadījumos, kritienos no augstuma. Senioriem traumas visbiežāk gadās, vienkārši pakrītot mājās vai uz ielas, ejot, skrienot vai kāpjot pa trepēm. Tās tiek dēvētas par zemas enerģijas traumām. Sportisti ietilpst atsevišķā grupā, un tur daudz kas atkarīgs no sporta veida. Katram ir savi riski un atbilstošas traumas. Hokejā, piemēram, bieži tiek traumēti ceļi - var būt iekšējās sānu saites un krusteniskās saites bojājums, dažādas meniska traumas. Ja cilvēks nodarbojas ar volejbolu vai basketbolu, pārsvarā tiek bojāts plecs, rodas izmežģījumi, cīpslu iekaisumi u.c.

- Cik svarīgi traumu gadījumos laicīgi vērsties pie ārsta?

- Ja novērojama vizuāla deformācija, liels asinsizplūdums, nepilnvērtīga traumētās ķermeņa daļas funkcija - tie jau ir sarkano karogu simptomi. Šādas pazīmes liecina, ka nekavējoties jāvēršas pie ārsta. Tāpat, ja ir sāpes miera stāvoklī vai tās ilgst vairāk par vienu diennakti un nepāriet. Noteikti nedrīkst ciest sāpes un gaidīt mēnesi vai pat divus. Tādā gadījumā traumas var pārvērsties par hroniskām problēmām, kuru izārstēšanai pēc tam nepieciešama ilgāka dzīšana vai rehabilitācija. Akūtajā periodā traumēto locītavu var uz īsu brīdi nofiksēt, pēc fiksatora noņemšanas pacients iziet ātru atveseļošanās kursu un ir vesels. Ja viņš savainojumam nav pievērsis nepieciešamo uzmanību vai mēģinājis ārstēties pats, var rasties sarežģījumi un izveidoties nestabilitāte. Piemēram, lūzums var neaugt kopā vai saaugt nepareizi, arī saites var neatjaunoties. Ja cilvēks vēršas pie ārsta, kad problēma jau kļuvusi hroniska, viegla risinājuma nebūs. Pilnīgi iespējams, ka tad būs vajadzīga ķirurģiska iejaukšanās. Un ar operāciju ārstēšana nebeidzas. Īstenībā tā tikai tad sākas. Pēc jebkuras operācijas ir jāievēro zināms režīms, vajadzīga rehabilitācija - iesaistās fizioterapeits, rehabilitologs, arī citi speciālisti.

SENIORU LIELĀKĀS PROBLĒMAS.

- Vai vecākiem cilvēkiem traumas cēlonis bieži nav osteoporoze?

- Ja ir konstatēta šī saslimšana, cilvēkam ir lielāks traumu risks. Ja cilvēks ar stipriem kauliem, piemēram, nokritīs no pusmetra augstuma, viņam nekas nebūs. Savukārt, ja no šāda augstuma nokritīs seniors ar izteiktu osteoporozi, viņš var kāju vai roku salauzt. Osteoporoze tiek diagnosticēta, kad samazinās kaulu blīvums. Latvijā tā ir ļoti izplatīta problēma, jo pie mums ir salīdzinoši maz saulainu dienu un ierobežotas iespējas ražot dabīgo D vitamīnu. Līdz ar to ļoti daudziem pacientiem rodas tā dēvētā osteopēnija jeb kaulu vājums. Tā vēl nav kritiska osteoporoze, kad kauli tiešām kļūst trauslāki, bet tā ir pakāpe ceļā uz to. Osteoporoze var attīstīties dažādu iemeslu dēļ. Var būt gan ģenētiski predispozīcijas faktori, gan vecuma ietekme. Ja organismā trūkst kalcija, D vitamīna un citu proteīnu, aminoskābju, kauli paliek vājāki un trauslāki. Es vienmēr iesaku vismaz reizi gadā uztaisīt D vitamīna pārbaudi, lai novērtētu tā līmeni asinīs. Ja tas ir samazināts, tad uzturā nepieciešams papildus lietot D vitamīnu.

- Izplatīts kustību ierobežojumu cēlonis ir arī osteoartrīts?

- Runājot par senioriem, nereti viņiem sāk attīstīties osteoartroze jeb locītavas nodilums. Bieži vien, kad sāk parādīties pirmie simptomi, īstenībā jau ir notikušas diezgan nopietnas izmaiņas. Osteoartrīts ir locītavas nodilums, kad procesā tiek iesaistītas visas locītavā esošās struktūras. Tā nav tikai skrimšļa vai kaulu problēma. Osteoartrītam raksturīgs bojāts skrimslis, izmaiņas kaulā, mainīts locītavas iekšējais apvalks, tāpat visas iekšējās struktūras, saites paliek stīvas, līdz ar to mainās visa locītava. Rentgena uzņēmumā mēs redzam tikai nodilušus kaulus, taču jāsaprot, ka tos sedz apvalks, ir arī citi mīkstie audi, kurus rentgenā neredz. Tikko cilvēkam sāk parādīties pirmie simptomi, piemēram, sāpes, pietūkums, locītavas funkcijas traucējumi, nevajag tos ignorēt, labāk atnākt un pārbaudīties. Jo slimību vienmēr vieglāk ārstēt sākuma stadijā. Bet galējā osteoartrozes stadijā dažreiz vajag veikt arī locītavas maiņu, dabīgo resursu aizstājot ar protēzi.

Pieredzes stāsts: 

KĀPĒC VAJAG NOSLOGOT LOCĪTAVAS UN KAULUS.

- Kādi principi būtu jāievēro, lai uzturētu veselas locītavas?

- Pirmkārt, locītavu obligāti jākustina, tai nepieciešama regulāra darbība. Otrkārt, nepieciešama sabalansēta slodze, kas nozīmē - muskuļiem jābūt tik stipriem, lai varētu kompensēt ikdienas slodzi. Ja slodze ilgstoši ir lielāka par muskuļu spēku un muskuļi šo slodzi nespēj kompensēt, palielinās spiediens starp kauliem un locītavām, un locītavas sāk dilt. Treškārt, muskuļiem ir jābūt ideāli sabalansētiem, lai locītavām būtu vienmērīga, pareiza noslodze un neizjūk locītavas balansējums. Ceturtkārt, samazināt riska faktorus, kas bojā locītavas - tādus kā liekais svars, nekvalitatīva pārtika.

- Un attiecībā uz osteoporozi?

- Viens no veidiem, kā cīnīties ar osteoporozi, lai cik tas dīvaini nebūtu, ir noslogot kaulus. Ja cilvēks gulēs uz dīvāna un spaiņiem ēdīs D vitamīnu, kalciju un visu pārējo, tas nenozīmē, ka viņam būs stipri kauli. Taču šai slodzei arī ir jābūt pakāpeniskai un samērīgai. Tas nozīmē – ja es gribu stipras locītavas un izturīgus kaulus, man vajag normālu, pilnvērtīgu, sabalansētu uzturu un nelielu slodzi, lai organisms saprastu, kas jāstiprina. Šāda pārdomāta un sabalansēta slodze uzlabo asins cirkulāciju, kas palīdz visas svarīgākās barības vielas nogādāt vajadzīgajās vietās. Mūsu praksē mēdz būt, ka absolūti veselam, jaunam cilvēkam pēc ilgākas pēdas vai plaukstas locītavas imobilizācijas tur var attīstīties lokāla osteoporoze. Tā veidojas tādēļ, ka slodzes trūkuma dēļ organisms no šiem ilgāku laiku nekustīgajiem kauliem izskalo nepieciešamo kalciju. Kad pacients pēc imobilizācijas rīku noņemšanas atkal sāk ekstremitāti kustināt, noslogot, uzlabojas asins cirkulācija, palielinās slodze, un kauli atkal atjauno nepieciešamo blīvumu. Tāpēc cilvēkiem ir jākustas, tas ir obligāts priekšnosacījums. Tā arī vieglāk kontrolēt svaru.

UZTURĀ JĀBŪT ABSOLŪTI VISAM.

- Kā Jūs definētu pareizu uzturu?

- Tas ir ļoti individuāli. Mūsu komandā ir arī uztura speciālisti. Viņi atsevišķi vērtē pacientus, viņu ēšanas principus un pielāgo ēdienkarti. Es parasti pacientiem saku tā: uzturā jābūt absolūti visam, sākot ar vienkāršiem piena un gaļas produktiem un beidzot ar ceptiem, kūpinātiem izstrādājumiem. Pārtikai ir jābūt dažādai, un nevajag ēst tikai divas reizes dienā, turklāt lielām porcijām, labāk to darīt biežāk un mazākās devās, tad uzturs labāk uzsūcas mūsu organismā.

- Un cik daudz dzert ūdeni?

- Vajag dzert pietiekami daudz ūdens, jo ir ļoti svarīgi, lai tā organismā netrūktu. Seniori to ļoti bieži aizmirst. Citi savukārt aizmirst, ka ir produkti, kuri palīdz izvadīt ūdeni no organisma. Piemēram, cilvēks pa dienu patērējis daudz kafijas, pa virsu izdzēris divus litrus ūdens, un viņam liekas, ka viss ir kārtībā. Bet pilnīgi iespējams, ka šīs kafijas dēļ viņš skraida uz tualeti un pa dienu ir zaudējis vairāk ūdens, nekā uzņēmis. Tas nozīmē, ka viņa organismā ir šķidruma deficīts.

- Vai tas var kaitēt arī locītavām?

- Ūdens ir ļoti svarīgs elements, lai veidotos kolagēns. Kolagēns sintezējas mūsu organismā un ap 80% sastāv no ūdens, tas ir vajadzīgs cīpslām un arī citām saistaudu struktūrām. Ja cilvēkam organismā nav pietiekamu ūdens resursu, tad kolagēna ražošana tiek kavēta. Kolagēni – tie iedalīti dažādos tipos - ir šķiedras, kuras veido saistaudu struktūru. Lai vieglāk saprastu, piemēram varam ņemt audumu. Vismazākais, tievākais diedziņš, no kā šī drēbe sastāv, ir kolagēns. Kolagēni ir kā smalki pavedieni, kuri savienojas viens ar otru, pinot lielāku, biezāku diegu, un savijoties kopā ar citām aminoskābēm un struktūrām, izveido šo audumu, tas ir, cīpslu, muskuli vai saiti.

- Kā Jūs raksturotu MAGNEFlex kompleksu – kam tas ieteicams?

- Tā kā komplekss satur nedenaturēto II tipa kolagēnu, kas īpaši svarīgs locītavām, tas varētu būt nepieciešams cilvēkam ar kādu būtisku traumu, piemēram, ja ir bojāta saite vai muskulis. Laikā, kamēr notiek dzīšana, vajadzīgs lielāks kolagēna patēriņš, tāpēc vajag palielināt šīs vielas ražošanu. D vitamīns veicina normālu imūnsistēmas darbību, palīdz uzturēt zobu un kaulu veselību un izturību. Magnijs savukārt veicina normālu muskuļu darbību, palīdz tiem kļūt elastīgākiem, atbrīvo no hipertonusa. Šis mikroelements arī palīdz izvadīt no muskuļiem nevajadzīgus produktus, kuri veidojas muskuļu darbības laikā, piemēram, pienskābi. Savukārt B6 vitamīns veicina normālu nervu sistēmas darbību, palīdz samazināt nogurumu, nespēku. Līdz ar to D vitamīns kombinācijā ar magniju un B6 vitamīnu ir patiešām labs komplekss. Iedzerot vienu tabletīti vai pulverīti, uzreiz tiek atrisinātas vairākas problēmas. To var rekomendēt bērniem, kuriem novērojama strauja augšana, piemēram, pubertātes laikā. Tas arī labi noderēs gan pacientiem rehabilitācijas laikā pēc operācijām, gan jaunām grūtniecēm, kad daudzi organisma resursi tiek patērēti mazuļa augšanai un uzturēšanai.

MAGNEFlex pieejams visās lielākajās Latvijas aptiekās, kā arī iespējams iegādāties pa tiešo ražotāja Lotos Pharma interneta veikalā.

Uztura bagātinātājs. Uztura bagātinātājs neaizstāj pilnvērtīgu un sabalansētu uzturu.