Viņš arī uzsvēra, ka Ukrainas pozīcija ir neapskaužama, jo arī tai ir jādemonstrē ASV vēlme panākt konflikta noregulējumu, vienlaikus saprotot, kas ir Krievija un kādi ir tās mērķi. Astukevičs pieļāva, ka Krievija aktīvo karadarbību varētu pārtraukt uz gadu, diviem, taču vienošanās, kādu piedāvā Krievija, nenodrošinās ilgtermiņa mieru reģionā. Viņaprāt, Krievija cenšas novērst jebkādus veidus, kā Ukraina varētu sevi stiprināt un būt mazāk pakļauta Maskavas spiedienam gan militāri, gan politiski.
Pētnieks arī klāstīja, ka sarunas vēl ir sākuma fāzē un būs vajadzīgs laiks, lai nonāktu pie ilgtermiņa noregulējuma. Krievija to arī izmanto un cenšas sapludināt sarunas par ilgtermiņa jautājumiem ar īstermiņa mērķiem. Tāpat Krievija cenšas ar taktiskām uzvarām sarunās gūt praktiskus labumus. Viņš arī piekrita, ka patlaban ir grūti prognozēt, kā šis sarunas virzīsies tālāk.
LETA jau rakstīja, ka Baltais nams iepriekš ziņoja, ka Tramps un Putins otrdien pusotru stundu ilgā telefonsarunā vienojušies par 30 dienu ilgu daļēju uguns pārtraukšanu Maskavas uzsāktajā karā pret Ukrainu, kas attieksies uz enerģētikas un infrastruktūras objektiem.
Kremlis apgalvoja, ka Putins devis armijai tūlītēju rīkojumu uz 30 dienām apturēt uzbrukumus Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai.
Vienlaikus saskaņā ar Kremļa izplatīto paziņojumu diktators uzstājis, ka karu iespējams izbeigt vienīgi tad, ja Rietumi aptur militāro palīdzību un izlūkošanas datu piegādi Ukrainai. Putins kā priekšnoteikumu plašākai uguns pārtraukšanai izvirzījis arī prasību nepieļaut Ukrainas pārapbruņošanos un apturēt obligāto mobilizāciju.
Taču aizvadītajā naktī Krievija uz Ukrainu izšāva sešas raķetes un palaida vairāk nekā 140 lidrobotus, paziņoja Ukrainas gaisa spēki. Ukrainas prezidents Zelenskis norādīja, ka tādējādi Putins faktiski noraidīja priekšlikumu par pilnīgu uguns pārtraukšanu.