Pētnieks: Krievijas piedāvājums par uguns ierobežošanu Ukrainā drīzāk ir piekāpšanās imitācija

Viņš skaidroja, ka tā ir viena no Krievijas vājajām vietām, jo vismaz pēdējā laikā Ukraina ir spējusi efektīvi veikt triecienus pa naftas infrastruktūru Krievijas teritorijā. Pēc pētnieka domām, Krievija ir spējusi izspēlēt reveransu ASV, parādot, ka tā ir gatava sarunām par uguns pārtraukšanu, taču izpildījums ir tālu no tā, ko sākotnēji sagaidīja ASV un Ukraina, bet tā drīzāk uzskatāma par piekāpšanās imitāciju.

Astukevičs klāstīja, ka, ja Krievija un ASV panāktu vienošanos neveikt triecienus pa civilo infrastruktūru, no Krievijas puses tā būtu piekāpšanās, bet no Krievijas šādi žesti nav sekojuši. Viņš sacīja, ka Krievija spēlē taktisku spēli, taču, lai vienošanās par 30 dienu uguns pārtraukšanu attiecībā uz naftas un enerģētikas infrastruktūru stātos spēkā, ir vajadzīga Ukrainas un Krievijas vienošanās. Pētnieks pieļāva, ka pēc trešdien gaidāmās sarunas starp Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski un Trampu varētu tikt noformulēti pirmie soļi.

"Tā ir Krievijas sarunu vešanas taktika. Krievija redz, ka laiks ir tās pusē un mazas piekāpšanās ir arī pašas interesēs. Krievija savos paziņojumos runā, ka ilgtermiņa risinājums būtu pārtraukt ASV militārā atbalsta sniegšanu Ukrainai, uguns pārtraukšanas laikā neveikt militārās piegādes un Ukrainā nebūtu mobilizācijas. Tās ir skaidras Ukrainas sarkanās līnijas," sacīja Astukevičs.

Viņš arī norādīja, ka Ukraina ir uzstājusi uz drošības garantijām, taču ar šādām politiskām sarunām Krievija mēģina vājināt Ukrainas pozīcijas un ar ASV palīdzību izdarīt spiedienu uz Ukrainu. Pētnieks arī atzīmēja, ka sarunās karš Ukrainā ir palicis otrajā plānā, jo runa ir arī par Krievijas un ASV savstarpējo attiecību atjaunošanu, par sankciju atcelšanu, globāliem jautājumiem, kur abi līderi varētu savā starpā vienoties. Astukevičs uzsvēra, ka Krievijai tas ir milzīgs stratēģiskais ieguvums.

"Taktiska piekāpšanās Krievijai, iespējams, mazāk svarīgos jautājumos, ir mēģinājums uzturēt šo sarunu, demonstrēt, ka Krievija ir konstruktīvs sadarbības partneris, jo tā ļoti labi redz lielo stratēģisko mērķi, kas ir mēģinājums dabūt ASV savā pusē. Ja mēs raugāmies uz Krievijas stratēģiju attiecībā uz kara vešanu, ekonomiskie jautājumi Krievijai ir ļoti svarīgi," teica pētnieks.

Viņš secināja, ka Krievija nevēlas mieru mūsu izpratnē. Astukeviča ieskatā, Krievija, iespējams, ir gatava uz brīdi piekāpties atsevišķos jautājumos par aktīvu karadarbību, taču Krievijas mērķi attiecībā uz Ukrainu nekur nav zuduši. Krievija vēlas noturēt Ukrainu savā ietekmēs sfērā, un tā saredz, ka sarunu procesā ar ASV to ir iespējams panākt ar politiskiem līdzekļiem.

"Tie paši stāsti un jautājumi par kaut kādiem Krievijas iebildumiem attiecībā uz Ukrainas iekšpolitiku, piemēram, krievvalodīgo tiesību aizstāvību, jaunām vēlēšanām, ir veidi, kā Krievija bez militāriem līdzekļiem var mēģināt panākt savu. To ir svarīgi atcerēties," sacīja pētnieks.

Viņš arī uzsvēra, ka Ukrainas pozīcija ir neapskaužama, jo arī tai ir jādemonstrē ASV vēlme panākt konflikta noregulējumu, vienlaikus saprotot, kas ir Krievija un kādi ir tās mērķi. Astukevičs pieļāva, ka Krievija aktīvo karadarbību varētu pārtraukt uz gadu, diviem, taču vienošanās, kādu piedāvā Krievija, nenodrošinās ilgtermiņa mieru reģionā. Viņaprāt, Krievija cenšas novērst jebkādus veidus, kā Ukraina varētu sevi stiprināt un būt mazāk pakļauta Maskavas spiedienam gan militāri, gan politiski.

Pētnieks arī klāstīja, ka sarunas vēl ir sākuma fāzē un būs vajadzīgs laiks, lai nonāktu pie ilgtermiņa noregulējuma. Krievija to arī izmanto un cenšas sapludināt sarunas par ilgtermiņa jautājumiem ar īstermiņa mērķiem. Tāpat Krievija cenšas ar taktiskām uzvarām sarunās gūt praktiskus labumus. Viņš arī piekrita, ka patlaban ir grūti prognozēt, kā šis sarunas virzīsies tālāk.

LETA jau rakstīja, ka Baltais nams iepriekš ziņoja, ka Tramps un Putins otrdien pusotru stundu ilgā telefonsarunā vienojušies par 30 dienu ilgu daļēju uguns pārtraukšanu Maskavas uzsāktajā karā pret Ukrainu, kas attieksies uz enerģētikas un infrastruktūras objektiem.

Kremlis apgalvoja, ka Putins devis armijai tūlītēju rīkojumu uz 30 dienām apturēt uzbrukumus Ukrainas enerģētikas infrastruktūrai.

Vienlaikus saskaņā ar Kremļa izplatīto paziņojumu diktators uzstājis, ka karu iespējams izbeigt vienīgi tad, ja Rietumi aptur militāro palīdzību un izlūkošanas datu piegādi Ukrainai. Putins kā priekšnoteikumu plašākai uguns pārtraukšanai izvirzījis arī prasību nepieļaut Ukrainas pārapbruņošanos un apturēt obligāto mobilizāciju.

Taču aizvadītajā naktī Krievija uz Ukrainu izšāva sešas raķetes un palaida vairāk nekā 140 lidrobotus, paziņoja Ukrainas gaisa spēki. Ukrainas prezidents Zelenskis norādīja, ka tādējādi Putins faktiski noraidīja priekšlikumu par pilnīgu uguns pārtraukšanu.