Polija plāno izvietot mīnas uz robežas ar Krieviju un Baltkrieviju

Komentējot gaidāmo Polijas izstāšanos no Otavas konvencijas, Bejda uzsvēra, ka Polijai nav citas izvēles, jo situācija uz Polijas robežas ar Baltkrieviju un Krieviju ir nopietna.

"Tas būs viens no "Austrumu vairoga" elementiem (..). Atcerieties, no kuras puses tika uzbrukts Ukrainai. No Baltkrievijas puses. Mums nav kājnieku mīnu, bet mums ir iespēja tās izgatavot," norādīja aizsardzības ministra vietnieks.

Jau ziņots, ka Latvijas, Igaunijas, Lietuvas un Polijas aizsardzības ministri ir panākuši reģionālu vienošanos savu robežu stiprināšanai rekomendēt valstu izstāšanos no Otavas konvencijas, kas aizliedz kājnieku mīnu lietošanu.

Baltijas valstu un Polijas aizsardzības ministri kopīgā paziņojumā uzsvēra, ka kopš Otavas konvencijas ratifikācijas drošības situācija mūsu reģionā ir ievērojami pasliktinājusies.

"Militārie draudi NATO dalībvalstīm, kas robežojas ar Krieviju un Baltkrieviju, ir ievērojami palielinājušies. Ņemot vērā šo nestabilo drošības vidi, ko raksturo Krievijas agresija un tās pastāvīgie draudi eiroatlantiskai kopienai, ir būtiski izvērtēt visus pasākumus, lai stiprinātu mūsu atturēšanas un aizsardzības spējas. Mēs uzskatām, ka pašreizējā drošības vidē ir ārkārtīgi svarīgi nodrošināt mūsu aizsardzības spēkiem elastību un izvēles brīvību potenciāli izmantot jaunas ieroču sistēmas un risinājumus, lai stiprinātu alianses neaizsargātā austrumu flanga aizsardzību," teikts paziņojumā.

Otavas konvencija jeb Konvencija par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas aizliegumu un iznīcināšanu paredz, ka dokumentu parakstījušās valstis apņemas, pirmkārt, "nekad un nekādos apstākļos neizmantot kājnieku mīnas". Dokumentam, kas stājās spēkā 1999.gadā, pievienojušās vairāk nekā 160 pasaules valstu, arī lielākā daļa Rietumvalstu.

Konvencijai nav pievienojusies Ķīna, Krievija, ASV, Indija un Pakistāna.