Vai lielākā daļa ārzemnieku Latvijā uzturas nelegāli? Skaidro PMLP

Komisija pēc vairāku mēneša starpposma bija kārtējo reizi sarīkojusi sēdi par trešo valstu pilsoņu, tostarp studentu legālas uzturēšanās uzraudzību Latvijā. Eiropas Savienībā (ES) ar terminu "trešā valsts" apzīmē visas valstis, kas nav ne ES dalībvalstis, ne Eiropas Ekonomikas zonas valstis.

Kā norādīja komisijas vadītājs Gunārs Kūtris (ZZS), acīmredzot sabiedrība vēlas redzēt "asāku rīcību", jo tomēr aptuveni 10 000 trešo valstu pilsoņu mācās Latvijā, lai gan, pēc komisijas priekšsēdētāja vārdiem, lielākā daļa ir "normāli studenti", tostarp tādi, kuri piestrādā par kurjeriem.

Briede nenoliedza, ka ir saprotama sabiedrības interese, jo pēdējo gadu laikā, salīdzinot ar 30 gadu senu pagātni, situācija ar ārvalstniekiem ir mainījusies. Patlaban arī ieceļotāju valsts piederības sadalījums ir mainījies un galvenā ieceļotāju grupa ir Indijas un Uzbekistānas pilsoņi, kuri ārēji ir viegli atpazīstami, un tādēļ varbūt sabiedrībai ir sajūta, ka Latvijā ieceļo ļoti, ļoti daudz ārzemnieku, un sabiedrības ieskatā droši vien lielākā daļa no viņiem šeit uzturoties nelikumīgi.

"Bet tā nav. Šobrīd migrācijas situācija ir mainījusies tā, ka vismaz trīs reizes ir palielinājies to personu skaits, kas ieceļo saistībā ar nodarbinātību, ja salīdzina ar desmit gadu senu pagātni. Tāpat dubultojies ārvalstu studentu skaits. Vienlaikus ir ieradušies Ukrainas iedzīvotāji," uzsvēra Briede.

Kopumā patlaban Latvijā ir 132 000 ārvalstnieku, no kuriem 32 000 ir Ukrainas iedzīvotāji ar uzturēšanās atļaujām.

Briede norādīja, ka PMLP pērn anulējusi 977 uzturēšanās atļaujas, ņemot vērā personas atskaitīšanu no studiju programmas. Viņasprāt, tas ir ļoti daudz. Viņa arī skaidroja, ka pērn Latvijā ieceļoja un pirmreizējās uzturēšanās atļaujas saņēma apmēram pusotrs tūkstotis ārzemnieku.

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pārstāvji komisijas sēdē norādīja, ka IZM šobrīd sāktas sarunas par iespēju potenciāli ierobežot augstskolas, kurām ir liels vīzu atteikums skaits, uzņemt trešo valstu pilsoņus. Diskusijā par normatīvā regulējuma pilnveidošanu piedalīsies Iekšlietu ministrija, PMLP un augstskolas. Pēc IZM pārstāvju paustā, augstskolas esot signalizējušas, ka atbalstītu augstāku uzņemšanas nosacījumu noteikšanu trešo valstu pilsoņiem.

Vaicāti, vai atbilstoši politiskajam uzstādījumam trešo valstu studentu skaits būtu jāpalielina vai jāsamazina, IZM pārstāvji nenoliedza, ka patlaban valsts līmenī nav atsevišķas stratēģijas, kurā politiskā līmenī būtu definētas prioritātes, kā arī noteikts, no kurām ārvalstīm studentus plānots piesaistīt vairāk. Patlaban ir sākts darbs, lai šādu stratēģiju izveidotu.

Jau ziņots, ka iekšlietu iestādes kopš janvāra veic pastiprinātas ēdienu kurjeru pārbaudes un to laikā ir konstatējušas vairākus pārkāpumus, noskaidroja aģentūra LETA.