Rinkēvičs komentē virzību uz izstāšanos no Otavas konvencijas

Viņš norādīja, ka trešdien Nacionālās drošības padomē, kur ir arī Saeimas pārstāvji, īsi pārrunās to, kādā veidā Latvija virzās uz priekšu ar izstāšanos no Otavas konvencijas. Tāpat Valsts prezidents uzsvēra, ka Latvija ir saziņā ar reģionālajiem partneriem, un, viņaprāt, tas būs pietiekami labs un koordinēts process.

LETA jau rakstīja, ka no trešdienas Latvijas robežpunktus ar Krieviju un Baltkrieviju "Pāternieki", "Grebņeva" un "Terehova" drīkst šķērsot tikai ar automašīnu, paredz valdības pieņemtais lēmums. Tajā skaidrots, ka robežpunktu daļēja slēgšana nepieciešama ģeopolitiskās situācijas dēļ saistībā ar Krievijas veikto karadarbību Ukrainā.

Tāpat valdība otrdien lēma sākt procesu, lai Latvija izstātos no Otavas konvencijas, kas aizliedz kājnieku mīnu lietošanu. Līdz nākamajai valdības sēdei, kas paredzēta 25.martā, Ārlietu ministrija sagatavos tam nepieciešamo likumprojektu. Pēc tam par to būs jālemj Saeimai, kas pieņems gala lēmumu.

Otrdien arī tapa zināms, ka Latvijas, Igaunijas, Lietuvas un Polijas aizsardzības ministri panākuši reģionālu vienošanos savu robežu stiprināšanai rekomendēt valstu izstāšanos no Otavas konvencijas.

Otavas konvencija jeb Konvencija par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas aizliegumu un iznīcināšanu paredz, ka dokumentu parakstījušās valstis apņemas, pirmkārt, "nekad un nekādos apstākļos neizmantot kājnieku mīnas". Dokumentam, kas stājās spēkā 1999.gadā, pievienojušās vairāk nekā 160 pasaules valstu, arī lielākā daļa Rietumvalstu. Konvencijai nav pievienojusies Ķīna, Krievija, ASV, Indija un Pakistāna.