Biedrības vadītāja: medikamentu nepietiekamība ir novērojama daudzās pasaules valstīs

Viņa norādīja, ka medikamentu nepietiekamība ir novērojama daudzās pasaules valstīs, tāpēc jāstrādā, lai tos un to krājumus, piemēram, krīzes gadījumos nodrošinātu kooridinēti, iesaistot aptiekas un zāļu piegādes uzņēmumus.

Jučkoviča uzsvēra, ka aptiekas ir resurss, tajās strādā veselības aprūpes speciālisti, valstij vajadzētu vairāk izmantot šo resursu, lai nodrošinātu zāļu krājumus arī krīzes situācijā.

Tāpat biedrības izpilddirektore norādīja, ka vajadzētu būt lielākai skaidrībai, ko darīt, ja iedzīvotāji nāk un prasa medikamentus.

Viņa uzsvēra - nozīmīga ir arī iedzīvotāju izglītošana par to, ka par medikamentu krājumiem jārūpējas arī iedzīvotājiem individuāli.

Veselības ministrijas (VM) valsts sekretāre Agnese Vaļuliene savukārt klāstīja, ka ir skaidrs, ka zāļu rezerves ir jāskatās sistēmā kopumā. Pēc viņas teiktā, Latvija ir kompakta valsts, un ir skaidrs, ka iedzīvotāji, kuriem ir hroniskas saslimšanas, paši ir līdzatbildīgi par medikamentu krājumu veidošanu.

Viņa norādīja, ka pašlaik ir izdarīts visai daudz, lai veidotu medikamentu krājumus krīzes situācijām, tiek iesaistītas arī slimnīcas, kurām ir pienākums veidot krājumus.

Vienlaikus VM strādā ar apgādes uzņēmumiem, lai nodrošinātu iedzīvotājus ar medikamentiem krīzes gadījumos.

Sadarbojoties ar Ekonomikas ministriju, šim gadam tiks pārdalīts vēl papildu finansējums, lai iegādātos nepieciešamos medikamentus, norādīja ministrijas pārstāve, sakot, ka konstanti tiek strādāts, lai iedzīvotājiem būtu pieejami medikamenti, ja tāda nepieciešamība rastos.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) direktore Liene Cipule apakškomisijas sēdes laikā atgādināja par Covid -19 laiku, kad pirmo reizi tika sākts runāt par medikamentu nodrošinājumu.

Saskaroties ar pandēmijas izaicinājumiem, toreiz tika pieņemts lēmums, ka ārstniecības iestādēm, NMPD ir jāveido savas rezerves, viņa atgādināja.

Cipule norādīja, ka pašlaik slimnīcu pienākums ir ziņot par saviem resursiem, tostarp arī par rezervju piepildījumu. Ārstniecības iestādes šo prasību pilda, viņa piebilda.

Jau ziņots, ka Latvijas zāļu ražotāju asociācijas (LZRA) izpilddirektore Raina Dūrēja-Dombrovska norādījusi, ka progress valsts medikamentu rezervju izveidē līdz šim ir bijis pārlieku lēns.

Valsts materiālajās rezervēs tiek uzglabātas arī zāles un citas medicīnas preces. Tomēr, kā aģentūru LETA informēja asociācijā, tā uzskata, ka ir jāveido valsts medikamentu rezerves fonds, lai novērstu situācijas, kad starptautisko ražotāju vai piegādes ķēžu traucējumu dēļ pacientiem Latvijā nav pieejamas zāles.

Lai gan pašlaik ārkārtas situācija patlaban nepastāv, pēc LZRA paustā, mediķi jau brīdinot par noteiktu medikamentu trūkumu.

Asociācija uzskata, ka medikamentu pieejamību valstiskā līmenī var uzlabot, īstenojot trīs stratēģiskās aktivitātes. Pirmkārt, būtu jāveido valsts līmeņa "drošības spilvens", valstij veidojot stratēģiskās medikamentu rezerves, lai nodrošinātu stabilitāti neparedzētās situācijās.

Tāpat būtu pastiprināti jāatbalsta tieši vietējie zāļu ražotāji, sniedzot aktīvu atbalstu Latvijas farmācijas nozarei, uzskata LZRA. Asociācijā norāda, ka jau tagad vietējie Latvijas ražotāji galvenokārt fokusējas uz ģenērisko medikamentu attīstību, kas valstiskā līmenī sekmētu jaunu patentbrīvo zāļu ienākšanu tirgū.

Vienlaikus papildu solis medikamentu fiziskās un finansiālās pieejamības uzlabošanai būtu kompensējamo zāļu saraksta paplašināšana, jo pašlaik Latvijā tas ir visierobežotākais Baltijas valstīs, norāda LZRA.

Savukārt trešais solis ir ilgtermiņa stratēģijas izstrāde veselības aprūpē, norāda asociācijā. LZRA akcentē, ka vietējiem zāļu ražotājiem pastāvīgo veselības aprūpes politikas un normatīvā regulējuma izmaiņu dēļ ir apgrūtināti paredzēt prognozējamību investīcijas.