Dzinēju apkopes kavēšanās dēļ "airBaltic" vasarā nomās līdz trim "Carpatair" lidmašīnām

Sadarbības laikā "airBaltic" uz laiku papildinās floti ar divām "Airbus A319" lidmašīnām, kurās katrā ir 150 sēdvietu, kā arī ar vienu "Airbus A320 lidmašīnu" ar 180 sēdvietām. Iznomātās lidmašīnas, pēc kompānijā vēstītā, nodrošinās aptuveni 6% no visiem plānotajiem "airBaltic" lidojumiem šogad, bet pārējie reisi tiks nodrošināti ar "airBaltic" "Airbus A220-300" lidmašīnām.

Lidmašīnu nomāšana ir nepieciešama, lai mazinātu dzinēju ražotāja "Pratt & Whitney" globālās tehniskās apkopes kavējumu ietekmi, tādējādi nodrošinot flotes pieejamību un novēršot lidojumu atcelšanu, skaidro "airBaltic" pārstāvji.

Šogad, pirms sadarbības līguma noslēgšanas, "airBaltic" veica visu trīs lidmašīnu pilna apmēra tehnisko un kvalitātes pārbaudi, lai nodrošinātu lidmašīnu pilnīgu atbilstību drošības prasībām.

Sadarbība paredz, ka katrā "Carpatair" izpildītajā lidojumā būs arī viens "airBaltic" salona apkalpes loceklis, kā arī lidojuma laikā tiks piedāvāts ēdienu un dzērienu piedāvājums, kas ir pieejams visos "airBaltic" lidojumos.

Ja pasažiera lidojums tiks nodrošināts ar nomas lidmašīnu, "airBaltic" par to savlaicīgi informēs un pirms izlidošanas nosūtīs e-pastu ar visu aktuālo informāciju. Iegādājoties biļeti lidojumam "airBaltic" mājaslapā, būs pieejama informācija par lidmašīnu, ar kuru tiks nodrošināts konkrētais lidojums. Taču pasažieriem gan jāņem vērā, ka operacionālu iemeslu dēļ, tuvojoties izlidošanas laikam, lidmašīna var tikt nomainīta uz citu, nekā bija plānots biļešu iegādes brīdī.

"airBaltic" pārstāvji atzīmē, ka "Carpatair" ir lidsabiedrība, kura nodrošina ACMI pakalpojumus un lidojumus veic tikai ar "Airbus" lidmašīnām. Tāpat lidsabiedrība kopš 2005.gada ir Starptautiskās Gaisa satiksmes asociācijas (IATA) locekle un starptautiski sertificēta aviokompānija.

LETA jau vēstīja, ka "airBaltic" koncerns pagājušajā gadā strādāja ar auditētajiem zaudējumiem 118,159 miljonu eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš, savukārt koncerna apgrozījums, salīdzinot ar 2023.gadu, palielinājās par 11,9%, sasniedzot 747,572 miljonus eiro.

Vienlaikus pašas "airBaltic" apgrozījums pagājušajā gadā bija 743,733 miljonu eiro apmērā, kas ir par 12% vairāk nekā 2023.gadā, bet kompānijas zaudējumi sasniedza 118,803 miljonus eiro pretstatā peļņai gadu iepriekš.

2024.gada 31.decembrī "airBaltic" bija negatīvs pašu kapitāls 166 miljonu eiro apmērā, kā arī kompānijas īstermiņa saistības pārsniedza īstermiņa aktīvus par 213 miljoniem eiro.

Latvijas valstij pieder 97,97% "airBaltic" akciju, bet finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam "Aircraft Leasing 1" - 2,03%.

Vienlaikus 2025.gada janvāra beigās tika panākta vienošanās ar Vācijas aviokompāniju "Lufthansa" par investīcijām "airBaltic" 14 miljonu eiro apmērā. Apmaiņā pret ieguldījumu "Lufthansa Group" saņems konvertējamu akciju, kas tai dos 10% līdzdalību. Vēlāk, pēc potenciālā "airBaltic" akciju sākotnējam publiskajam piedāvājumam (IPO), šī konvertējamā akcija tiks konvertēta parastajās akcijās.

Pēc IPO "Lufthansa Group" līdzdalības lielumu noteiks potenciālā IPO tirgus cena. Darījums paredz arī to, ka "Lufthansa Group" pēc potenciālā IPO piederēs ne mazāk kā 5% no "airBaltic" kapitāla.

Minētajam darījumam vēl jāsaņem Vācijas Federālā karteļu biroja ("Bundeskartellamt") atļauja.

Latvijas valdība 2024.gada 30.augustā vienojās, ka valstij pēc "airBaltic" IPO kompānijas kapitālā jāsaglabā vismaz 25% plus viena akcija.