Kariņš: Mēs nevaram ietekmēt ASV darbības, bet mēs tiešā veidā ietekmējam savas

Viņš gan atzina, ka pats nesen bija viens no valdības, tādēļ bijušo kolēģu kritizēšanu var uztvert dažādi, tomēr ekspremjers sagaidītu skaidru vēstījumu no valdības vadītājas iedzīvotājiem par aktuālo situāciju, draudiem un riskiem, kā arī to, kas ir jādara, lai mums būtu drošāk.

"Mēs nevaram ietekmēt to, ko dara ASV, bet mēs tiešā veidā ietekmējam to, ko darām paši. Valdībai skaidrāk jākomunicē, kas ir darāms, īpaši civilajā aizsardzībā. Piemēram, vai katrs ārsts zina savu uzdevumu ārkārtas situācijā?" jautāja Kariņš.

Tāpat, pēc viņa domām, ļoti intensīvi diplomātiski ir jāstrādā ar Eiropas partneriem un Kanādu, kā arī ir jābūt valdības pilnvarotiem diplomātiem, kas strādā Vašingtonā un regulāri tiekas ar ASV senatoriem un kongresmeņiem.

"Pašlaik Latvija šīs iespējas neizmanto. Ir pēdējais brīdis to darīt. Līdz ar [ASV prezidentu Donaldu] Trampu ir radušās bailes, ka ASV var aiziet no Eiropas, bet mums vajag, lai tās saglabā interesi. Tāpēc mums amerikāņiem jāstāsta, ko mēs paši darām - mēs ieguldām savā aizsardzībā, ka mēs bijām kopā ar amerikāņiem Afganistānā un Irākā. Mēs pildījām savu sabiedroto pienākumu un, ja vajadzēs, darīsim to atkal," uzsvēra Kariņš.

Savukārt, jautāts, vai, viņaprāt, NATO 5.pants joprojām ir spēkā, Kariņš teica, ja klausās atbildīgo amatpersonu, tostarp NATO ģenerālsekretāra Marka Rites izteikumus, tad NATO 5.pants ir spēkā, nekas nav mainījies, tomēr jāņem vērā, ka pasaule ir mainījusies un retorika, kas nāk no Baltā nama, ir kardināli atšķirīga no tā, ko līdz šim ir teicis ikviens ASV prezidents.

Kariņš atgādināja, ka par amerikāņu militārās klātbūtnes samazināšanu Eiropā tiek runāts jau kopš 2009.gada, kad ASV prezidents bija Baraks Obama, un tikai tagad Tramps ir atmodinājis Vāciju, Franciju, arī Lielbritāniju un šīs lielvalstis grib uzņemties lielāku lomu Eiropas aizsardzībā. Eiropas Komisija ir nākusi klajā ar priekšlikumu, ka dalībvalstu izdevumi aizsardzībai netiks iekļauti budžeta deficītā. Tāpat 150 miljardi eiro tiks novirzīti kopējam aizsardzības fondam.

"Tas, ka ASV samazinās savu klātbūtni Eiropā, ir neizbēgami. Nezināmais ir tas, cik strauji viņi to gribēs darīt, un vai tas notiks tādā tempā, lai Eiropa spētu šīs funkcijas pārņemt. Tādēļ mūsu valdībai nevajadzētu biedēt cilvēkus, bet skaidri pateikt, kāds ir rīcības plāns, lai maksimāli samazinātu iespēju, ka varētu notikt karš. Krievu agresiju var apturēt tikai spēks un vara. Ir vajadzīga militārā vara," uzsvēra Kariņš.

Vienlaikus viņš pauda, ka nesaredz, ka pašlaik Latvijai un Eiropai ir lielāks militārs apdraudējums nekā pirms pāris gadiem, jo Krievija jau trīs gadus netiek galā ar Ukrainu. Tādēļ lielākais drauds ir nevis ārējs militārs apdraudējums, bet iekšpolitisks apdraudējums, kas ir kopīgs visai Eiropas Savienībai (ES). Proti, tie ir galējie labējie politiskie spēki, kas daudzās valstīs iegūst līdz pat 30% vēlētāju balsu. Šie spēki atbalsta Krievijas politiku, nevēlas atbalstīt Ukrainu, apšauba NATO, norādīja Kariņš.

"Maskavai daudz lētāk un vieglāk ir vājināt Eiropu no iekšienes nekā no ārpuses. Latvijas lielākais drauds ir vāja valdība, vāja politiskā vadība, kas dod iespēju citiem spēkiem nākt pie varas. Tas, manuprāt, ir mūsu lielākais drauds," sacīja bijušais premjers.

Pēc viņa domām, Latvija pareizi dara, ka sadarbojas ar Lietuvu, Igauniju un Poliju, kā arī palielina savu aizsardzības budžetu. Tostarp nevar izslēgt, ka mums izdevumi aizsardzībai būs jākāpina vairāk nekā par 4% no IKP, domā bijušais politiķis.